Džefrijs Čosers

Vikipēdijas lapa
Džefrijs Čosers
Geoffrey Chaucer
Džefrija Čosera portrets no 17. gadsimta
Džefrija Čosera portrets no 17. gadsimta
Personīgā informācija
Dzimis ap 1343. gadu
Londona, Anglijas karaliste
(mūsdienās Karogs: Apvienotā Karaliste Apvienotā Karaliste)
Miris 1400. gada 25. oktobrī
Londona, Anglijas karaliste
(mūsdienās Karogs: Apvienotā Karaliste Apvienotā Karaliste)
Tautība anglis
Literārā darbība
Nodarbošanās rakstnieks, dzejnieks, filozofs, diplomāts
Valoda angļu valoda
Slavenākie darbi "Kenterberijas stāsti"

Džefrijs Čosers (angļu: Geoffrey Chaucer, izrunā: [dʒɔfreʲ ˈtʃɔːsər]; dzimis ap 1343. gadu, miris 1400. gada 25. oktobrī) bija viduslaiku angļu rakstnieks, dzejnieks, diplomāts, filozofs, alķīmiķis un astronoms. Pazīstamākais no Čosera darbiem ir stāstu krājums "Kenterberijas stāsti" (The Canterbury Tales).

Čosers tiek dēvēts par "angļu literatūras tēvu",[1] jo viens no pirmajiem sāka izmantot dzimto angļu valodu literatūrā, uzskatot to par tikpat mākslinieciski augstvērtīgu kā franču vai latīņu valodu. Sarakstījis arī zinātnisku traktātu par astrolabu.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Džefrijs Čosers ir dzimis Londonā turīgā vīna tirgotāju ģimenē ap 1343. gadu. 17 gadu vecumā nokļuva galma aprindās. Studējis jurisprudenci. Valsts dienestā daudz ceļoja pa Eiropu. No 1374. gada strādāja par kontrolieri (comptroller) Londonas ostā. No 1389. līdz 1391. gadam — galma celtniecības darbu vadītājs (clerk of works). Džefrijs Čosers 1397. gada aprīlī Anglijas karaļa Ričarda II galmā sāka stāstīt "Kenterberijas stāstus", kas kļuva par vienu no viņa izcilākajiem darbiem. Džefrijs Čosers nomira 1400. gada 25. oktobrī. Pirmais literāts, kas apglabāts Vestminsteras abatijas Dzejnieku stūrī (Poets' Corner).

Popkultūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Angļu aktieris Pols Betanijs (Paul Bettany) filmā "Bruņinieka stāsts" (A Knight's Tale) atveidoja Džefriju Čoseru. Šajā filmā Džefrijs Čosers vairāk tika attēlots kā izdomāts tēls, nevis kā kādreiz reāli eksistējusi persona.

Čosera vārdā ir nosaukts asteroīds (2984 Čosers) un viens no Mēness krāteriem.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «Proposal of Geoffrey Chaucer work analysis» (angliski). Academia.edu. Skatīts: 2014. gada 7. novembrī.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]