Džirolamo Savonarola

Džirolamo Savonarola (itāļu: Girolamo Savonarola, dzimis 1452. g. 21. septembrī Ferrārā, miris 1498. g. 23. maijā Florencē) bija itāliešu reformators, dominikāņu mūks, Florences līderis no 1494. gada līdz viņa sodīšanai ar nāvi 1498. gadā.

Dzīve

1475. gadā Savonarola iestājās Boloņā dominikāņu ordenī, 1482.–87. gadā bija Florences Sv. Marka klosterī, tad — sludinātājs un biktstēvs dažādās Lombardijas pilsētās, 1490. gadā atkal Florencē, 1491. gadā kļuva par Sv. Marka klostera prioru. Pieprasīja radikālas klostera un sabiedrības reformas, liekot pamatā nabadzības ideālu. Vecās derības praviešu un Jāņa atklāsmes grāmatas ietekmēts, domāja, ka pār baznīcu un Itāliju jānāk pelnītam Dieva sodam, kuram sekos atjaunošana. Savonarola tāpēc pravietiski sludināja grēku nožēlošanu.

Florences līderis

Francijas karali Šarlu VIII, kas 1494. gadā devās uzvaras gājienā uz Itāliju, Savonarola apsveica kā Dieva sūtni un nākamo pasaules valdnieku, un pēc Mediči padzīšanas no Florences ieveda tur demokrātisku konstitūciju ar teokrātisku virsotni: Jēzus Kristus – Florences karalis.

Konflikts ar pāvestu un nāve

Pilsētā nodibinājās stingra tikumiskā kārtība, reliģiska sajūsma valdzināja plašas masas, kas 1497. un 1498. gada karnevālā aizrāvās līdz greznuma lietu un "nieku" sadedzināšanai uz sārta. Pieaugošā aristokrātijas opozīcija (vairākums siņorijā 1498. g. pavasarī), konflikts ar pāvestu Aleksandru VI (atšķirīga politika, 1495. g. sludināšanas aizliegums Savonarolam, 1497. g. ekskomunikācija, kam Savonarola nepadevās, apzinādamies sevi par Dieva sūtni un uzskatīdams Aleksandru par netikumīgu un necienīgu pāvestu) un mūku ordeņu, īpaši franciskāņu, skaudība vājināja Savonarolas stāvokli. Provocēta, tad izjaukta Dieva tiesa, kur Savonarolas ordeņa biedrs Dominiks gribēja uzņemties uguns tiesu par viņa sludinājumu patiesību, vēl paātrināja Savonarolas krišanu. Pūlis ieņēma Sv. Marka klosteri un sagūstīja Savonarolu ar 2 biedriem. Uz viltota spīdzināšanas protokola pamata Savonarolu un viņa biedrus sodīja ar pakāršanu un pēc tam sadedzināšanu uz sārta. Savonarola par katoļu baznīcas principiem un pamatiem un pilnā mērā atzina Akvīnas Toma filozofiju un teoloģiju.

Savonarolas darbi

Darbi:

Triumphus cruciis, Poesie (izd. 1847. g.),
Compendium revelationum (izd. 1845. g.),
Prediche e scritti (izd. 1930. g.),
Lettere (izd. 1933. g.),
Prediche (1933. g.).

Ārējās saites

Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
Visuotinė lietuvių enciklopedija raksts (lietuviski)
Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
Katoļu enciklopēdijas raksts (angliski)
Renesanses filozofijas enciklopēdijas raksts (angliski)
Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)