Džo Dasēns

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Džo Dasēns
Galvenā informācija
Vārds Džozefs Aira Dasēns
Dzimis 1938. gada 5. novembris
Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Ņujorka, ASV
Miris 1980. gada 20. augustā (41 gada vecumā)
Taiti, Papete
Žanri franču šansons, franču pops, kantrī
Nodarbošanās Dziedātājs, komponists
Instrumenti ģitāra, bandžo, klavieres
Darbības gadi 1966 — 1980
Izdevēji CBS Records, Sony Music Entertainment

Džo Dasēns (franču: Joe Dassin; ; 1938. gada 5. novembris — 1980. gada 20. augusts) bija populārs amerikāņu izcelsmes franču dziedātājs un komponists.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Džo Dasēns ir dzimis 1938. gada 5. novembrī Ņujorkā pazīstamā amerikāņu/franču filmu direktora un aktiera Žila Dasēna (Jules Dassin) un ungāru vijolistes Beatrises Launeras (Beatrice Launer) ģimenē.

Līdz 1940. gadam Džo Dasēna ģimene dzīvoja Ņujorkā. Pēc tam Žils Dasēns pieņēma lēmumu pārcelties uz dzīvi Losandželosā, Kalifornijā, tuvāk Holivudai. Šajā pilsētā Džo pavadīja gandrīz 10 gadus.

50.gados ASV tika uzsākta antikomunistiskā kampaņa, kuras laikā Žils Dasēns tika apsūdzēts par simpātijām pret komunistisko ideoloģiju. Tā kā ASV kļuva neiespējami uzņemt filmas, Žils Dasēns emigrēja uz Eiropu. Džo bija 12 gadi, kad viņš, nezinot franču valodu, uzsaka mācības Šveices koledžā Le Rozejā (Le Rosey).

Pēc koledžas beigšanas Džo nolēma atgriezties ASV. Viņš studēja ASV Annārboras universitātē (Ann Arbor) vispirms medicīnas fakultātē, pēc tam pārgāja uz etnoloģijas fakultāti. Lai apmaksātu studijas un mācības, Džo Dasēns strādāja par kravas mašīnas vadītāju, trauku mazgātāju, psihologa asistentu, veicot psiholoģisko testēšanu, pavāru un viesmīli studentu ēdnīcā. Studentu ēdnīcā Džo arī uzsāka savu muzikālo karjeru.

Studiju gados viņš uzrakstīja arī noveli „Wade in Water”, par kuru saņēma otro prēmiju Amerikas nacionālajā konkursā.

Pēc studijām Džo piedāvāja pasniedzēja darbu universitāte, bet viņš nolēma atgriezties Eiropā, Francijā. Tur viņš saka strādāt par radio programmas vadītāju, kā arī par žurnālistu "Playboy".

1963. gada 13. decembrī Dasēns iepazinās ar savu sievu Marīzi Masjera (Maryse Massiera), ar kuru apprecējās 1966. gada 18. janvārī.

Džo Dasēna debiju singls "Je change un peu de vent" („Es mazliet mainu vēju”), populāras amerikāņu dziesmas „The Last Thing On My Mind” adaptācija, iznāca 1965. gada martā. Bet pirmoreiz hitu parādē dziedātājs nokļuva 1966. gada ar dziesmu „Bip Bip”.

1969. gadā iznāca dziesma „Les Champs-Elysees” („Elizejas lauki”), kura sasniedza hitu parādes virsotni Francijā un iekļuva hitu parādēs vairākās Eiropas valstīs. 70. gadu sākumā Džo Dasēns izlaida vairākas veiksmīgas dziesmas "L'Amérique" ("Amerika"), "L'Équipe à Jojo" ("Komanda Žožo"), "Taka Takata", "Salut les amoureux” un citas.

1973. gadā Džo un Marīzei piedzima dēls Džošua, kurš nodzīvoja tikai piecas dienas. Šo traģēdiju laulātie nespēja pārdzīvot un izšķīrās.

1975. gadā Džo Dasēns sāka sadarboties ar itāļu komponistu Toto Kutunjo (Toto Cutugno), kurš ir mūzikas autors tādām populārām dziesmām kā "L’été Indien" ("Indiāņu vasara"), "Salut" ("Sveiki"), "Et si tu n’existais pas" ("Ja tevis nebūtu") un "Il était une fois nous deux" ("Kadreiz mēs bijam kopā").

1978. gada 14. janvārī Džo apprecējās ar Kristīnu Delvo (Christine Delvaux), kurai viņš vēltīja dziesmu „A toi” („Tev”)[1]. Viņiem piedzima divi dēli. Pirmais dēls Džonatāns (Jonathan) piedzima 1978. gada 14. septembrī, bet otrais – Žiljēns (Julien) – 1980. gada 22. martā.

Džo Dasēns mira 1980. gada 20. augustā Taitī no sirds lēkmes. Pēc ģimenes lēmuma viņš tika apglabāts dzimtenē ASV, Losandželosas kapsētā „Hollywood Forewer”.

Pazīstamākās dziesmas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Bip-bip (1965)
  • Excuse me lady (1966)
  • Les Dalton (1967)
  • Siffler sur la colline (1968)
  • Ma bonne étoile (1968)
  • Le P'tit pain au chocolat (1968)
  • Les Champs-Élysées (1969)
  • Mon village du bout du monde (1969)
  • C'est la vie lily (1969)
  • L'Amérique (1970)
  • La Fleur aux dents (1970)
  • L'Équipe à Jojo (1970)
  • Taka Takata (la femme du toréro) (1972)
  • Salut les amoureux (On s'est aimé comme on se quitte) (1972)
  • Je t'aime, je t'aime (1973)
  • Les Plus Belles Années de ma vie (1973)
  • La Dernière page (1973)
  • Si tu t'appelles mélancolie (1974)
  • L'Été indien (1975)
  • Et si tu n'existais pas (1975)
  • Il faut naître à Monaco (1975)
  • Ça va pas changer le monde (1975)
  • Salut (1975)
  • Il était une fois nous deux (1976)
  • À toi (1976)
  • Le Jardin du Luxembourg (1976)
  • Le Café des trois colombes (1977)
  • Et l'amour s'en va (1977)
  • Noisette et Cassidy (1977)
  • Dans les yeux d’Émilie (1977)
  • La Première Femme de ma vie (1978)
  • La vie se chante, la vie se pleure (1978)
  • Côté banjo, côté violon (1978)
  • Happy birthday (1978)
  • Le Dernier Slow (1979)
  • The Guitar don’t lie (1979)
  • Blue country (1979)

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Intervija ar Žiljēnu Dasēnu

[1]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]