Urāns (planēta)

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Šis raksts ir par planētu. Par citām jēdziena Urāns nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Urāns  Urāna astronomiskais simbols
Urāns, attēls iegūts, izmantojot zondi Voyager 2
Urāns, attēls iegūts, izmantojot zondi Voyager 2
Atklāšana
Atklājējs/i Viljams Heršels
Atklāšanas datums 1781. gada 13. maijā
Orbitālie parametri[2]
Epoha J2000
Afēlijs 3 004 419 704 km
20,08330526 AU
Perihēlijs 2 748 938 461 km
18,37551863 AU
Lielā pusass (rādiuss) 2 876 679 082 km
19,22941195 AU
Ekscentricitāte (orbītas izstiepums) 0,044405586
Apriņķojuma periods 30 799,095 dienas
84,323326 gadi
Sinodiskais periods 369,66 dienas[1]
Vidējais apriņķošanas ātrums 6,81 km/s[1]
Vidējā anomālija 142,955717°
Slīpums 0,772556°
6,48° pret Saules ekvatoru
Uzlecošā mezgla garums 73,989821°
Pericentra arguments 96,541318°
Pavadoņi 27
Fiziskie parametri
Ekvatoriālais rādiuss 25 559 ± 4 km
4,007 Zemes[3]
Polārais rādiuss 24 973 ± 20 km
3,929 Zemes[3]
Saspiedums 0.022 9 ± 0.000 8
Virsmas laukums 8,1156×109 km²[4]
15,91 Zemes
Tilpums 6,833×1013 km³[1]
63,086 Zemes
Masa (8.6810 ± 0.0013)×1025 kg
14,536 Zemes[5]
Vidējais blīvums 1,27 g/cm³[1]
Ekvatoriālais brīvās krišanas paātrinājums uz virsmas 8,69 m/s²[1]
0,886 g
Otrais kosmiskais ātrums 21,3 km/s[1]
Sideriskais rotācijas periods 0,71833 dienas
17 h 14 min 24 sekundes[3]
Lineārais ātrums uz ekvatora 2,59 km/s
9 320 km/h
Ass slīpums 97,77°[3]
Ziemeļu pola rektascensija 17 h 9 min 15 s
257,311°[3]
Ziemeļu pola deklinācija −15,175°[3]
Albedo 0,300 (saites)
0,51 (ģeom.)[1]
Virsmas temperatūra min vid maks
1 bar level[7] 76 K
0,1 bar
(tropopauze)[8]
49 K 53 K 57 K
Redzamais spožums no 5,9[6] līdz 5,32[1]
Leņķiskais diametrs 3,3"–4,1"[1]
Atmosfēra[8][10][11]
Scale height 27,7 km[1]
Sastāvs

(pie 1,3 bāru spiediena)

83 ± 3% ūdeņradis (H2)
15 ± 3% hēlijs
2,3% metāns
0,009%
(0,007–0,015%)
ūdeņraža deitērijs (HD)[9]
Ledus:
amonjaks
ūdens
amonjaka hidrosulfīds (NH4SH)
metāns (CH4)

Urāns, viena no Saules sistēmas milzu planētām, ir septītā planēta no Saules. Tā ir trešā lielākā Saules sistēmas planēta pēc diametra un ceturtā lielākā pēc masas. Urāns ir nosaukts grieķu dieva Urāna vārdā.

Urānam ir vismaz 27 pavadoņi, kā arī gredzenu sistēma, kas sastāv no vismaz deviņiem šauriem gredzeniem.

Urānam ir divi astronomiskie simboli. Uranus symbol.ant.png attēlo stilizētu H burtu (par godu Urāna atklājējam Viljamam Heršelam), savukārt X - Uranus B.png tāpat kā Marsa simbols simbolizē vīrišķo.

Urāns (labajā pusē) salīdzinājumā ar Zemi (kreisajā pusē).

Orbitālie parametri[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Urāna ekvatoriālais diametrs ir aptuveni 51 118 km, tas ir 4 reizes lielāks nekā Zemei. Urāns pārvietojas ap Sauli pa gandrīz riņķveida orbītu, veicot vienu apriņķojumu 84 Zemes gadu laikā. Urāna rotācijas ass gandrīz sakrīt ar orbītas plakni (nobīdīta par 2°), tāpēc Urāns it kā "ripo" pa orbītu. Vienu apgriezienu ap savu asi tas veic 17 stundās un 14 minūtēs.

Atmosfēra un klimats[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Urāna virsmas vidējā temperatūra ir 68 kelvini. Urānam ir ļoti blīva atmosfēra, kas sastāv galvenokārt no ūdeņraža un hēlija.

Atsauces un piezīmes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 1,2 1,3 1,4 1,5 1,6 1,7 1,8 1,9 Dr. David R. Williams. «Uranus Fact Sheet». NASA, 2005. gada 31. janvāris. Skatīts: 2007-08-10.
  2. Donald K. Yeomans. «HORIZONS System». NASA JPL, 2006. gada 13. jūlijs. Skatīts: 2007-08-08. — At the site, go to the "web interface" then select "Ephemeris Type: ELEMENTS", "Target Body: Uranus Barycenter" and "Center: Sun".
  3. 3,0 3,1 3,2 3,3 3,4 3,5 Seidelmann, P. Kenneth; Archinal, B. A.; A’hearn, M. F.; et.al. (2007). "Report of the IAU/IAGWorking Group on cartographic coordinates and rotational elements: 2006". Celestial Mech. Dyn. Astr. 90: 155–180. doi:10.1007/s10569-007-9072-y.
  4. Kirk Munsell. «NASA: Solar System Exploration: Planets: Uranus: Facts & Figures». NASA, 2007. gada 14. maijs. Skatīts: 2007-08-13.
  5. Jacobson, R.A.; Campbell, J.K.; Taylor, A.H.; Synnott, S.P. (1992). "The masses of Uranus and its major satellites from Voyager tracking data and Earth-based Uranian satellite data". The Astronomical Journal 103 (6): 2068–2078. doi:10.1086/116211.
  6. Fred Espenak. «Twelve Year Planetary Ephemeris: 1995 - 2006». NASA, 2005. Skatīts: 2007-06-14.
  7. Podolak, M.; Weizman, A.; Marley, M. (1995). "Comparative models of Uranus and Neptune". Planet. Space Sci. 43 (12): 1517–1522. doi:10.1016/0032-0633(95)00061-5.
  8. 8,0 8,1 Lunine, Jonathan. I. (1993). "The Atmospheres of Uranus and Neptune". Annual Review of Astronomy and Astrophysics 31: 217–263. doi:10.1146/annurev.aa.31.090193.001245.
  9. Feuchtgruber, H.; Lellouch, E.; B. Bezard; et.al. (1999). "Detection of HD in the atmospheres of Uranus and Neptune: a new determination of the D/H ratio". Astronomy and Astrophysics 341: L17–L21.
  10. Lindal, G.F.; Lyons, J.R.; Sweetnam, D.N.; et.al. (1987). "The Atmosphere of Uranus: Results of Radio Occultation Measurements with Voyager 2". J. Of Geophys. Res. 92: 14,987–15,001. doi:10.1029/JA092iA13p14987.
  11. B. Conrath et al. (1987). "The helium abundance of Uranus from Voyager measurements". Journal of Geophysical Research 92: 15003–15010. doi:10.1029/JA092iA13p15003.