Džordžo Vazāri

Vikipēdijas lapa
Džordžo Vazāri
Giorgio Vasari
Džordžo Vazāri pašportrets
Dzimis 1511. gada 30. jūlijā
Areco, Toskānas lielhercogiste
(Areco province, Toskāna, Karogs: Itālija Itālija)
Miris 1574. gada 27. jūnijā (62 gadu vecumā)
Florence, Toskānas lielhercogiste
(Florences province, Toskāna, Karogs: Itālija Itālija)
Tautība Itālis
Nozares Glezniecība, arhitektūra
Mākslas virziens Renesanse

Džordžo Vazāri (itāļu: Giorgio Vasari, izrunā: [ˈdʒordʒo vaˈzari]; dzimis 1511. gada 30. jūlijā, miris 1574. gada 27. jūnijā) bija itāļu arhitekts, gleznotājs un mākslas vēsturnieks. Pārstāvējis manierismu.[1]

Izglītību uzsāka pie vitrāžu mākslinieka Gijoma de Marčillata (Guglielmo de Marcillat) Areco.[2] Pēc tam turpinājis izglītoties Florencē pie Andreas del Sarto (Andrea del Sarto), kā arī Bačo Bandinelli (Baccio Bandinelli).[2]

Pazīstams ar grāmatu "Slavenāko gleznotāju, tēlnieku un arhitektu dzīves apraksti" (Le Vite de' più eccellenti pittori, scultori, e architettori da Cimabue insino a' tempi nostri),[1] kurā apkopotas dažādu itāļu renesanses mākslinieku biogrāfijas. Grāmatas pirmais izdevums iznāca 1550. gadā, savukārt otrais — 1568. gadā.[2] Grāmatas biogrāfijas kļuva par vieniem no svarīgākajiem rakstiskajiem avotiem mākslas vēsturē.[2] 1562. gadā, strādādams Florencē pie Mediči, nodibinājis Zīmēšanas skolu.[1]

Vazāri galvenais darbs arhitektūrā bija pils Palazzo degli Uffizi, kuras celtniecība tika uzsākta 1560. gadā, 1585. gadā to pabeidzis Bernardo Buontalenti.[1]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 1,2 1,3 Latvijas padomju enciklopēdija. 101. sējums. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 313. lpp.
  2. 2,0 2,1 2,2 2,3 Kristiāne Štukenbroka, Barbara Tepere. 1000 šedevru Eiropas glezniecībā 1300-1850. Jāņa Rozes apgāds, 2007. 902. lpp. ISBN 978-9984-23-216-4.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]