Džordžo Vazāri

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Džordžo Vazāri
Giorgio Vasari
Giorgio Vasari Selbstporträt.jpg
Džordžo Vazāri pašportrets
Dzimis 1511. gada 30. jūlijā
Areco, Toskānas lielhercogiste
(Areco province, Toskāna, Karogs: Itālija Itālija)
Miris 1574. gada 27. jūnijā (62 gadu vecumā)
Florence, Toskānas lielhercogiste
(Florences province, Toskāna, Karogs: Itālija Itālija)
Tautība Itālis
Nozares Glezniecība, arhitektūra
Mākslas virziens Renesanse

Džordžo Vazāri (itāļu: Giorgio Vasari, izrunā: [ˈdʒordʒo vaˈzari]; dzimis 1511. gada 30. jūlijā, miris 1574. gada 27. jūnijā) bija itāļu arhitekts, gleznotājs un mākslas vēsturnieks. Pārstāvējis manierismu.[1]

Izglītību uzsāka pie vitrāžu mākslinieka Gijoma de Marčillata (Guglielmo de Marcillat) Areco.[2] Pēc tam turpinājis izglītoties Florencē pie Andreas del Sarto (Andrea del Sarto), kā arī Bačo Bandinelli (Baccio Bandinelli).[2]

Pazīstams ar grāmatu "Slavenāko gleznotāju, tēlnieku un arhitektu dzīves apraksti" (Le Vite de' più eccellenti pittori, scultori, e architettori da Cimabue insino a' tempi nostri),[1] kurā apkopotas dažādu itāļu renesanses mākslinieku biogrāfijas. Grāmatas pirmais izdevums iznāca 1550. gadā, savukārt otrais — 1568. gadā.[2] Grāmatas biogrāfijas kļuva par vieniem no svarīgākajiem rakstiskajiem avotiem mākslas vēsturē.[2] 1562. gadā, strādādams Florencē pie Mediči, nodibinājis Zīmēšanas skolu.[1]

Vazāri galvenais darbs arhitektūrā bija pils Palazzo degli Uffizi, kuras celtniecība tika uzsākta 1560. gadā, 1585. gadā to pabeidzis Bernardo Buontalenti.[1]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 1,2 1,3 Latvijas padomju enciklopēdija. 101. sējums. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 313. lpp.
  2. 2,0 2,1 2,2 2,3 Kristiāne Štukenbroka, Barbara Tepere. 1000 šedevru Eiropas glezniecībā 1300-1850. Jāņa Rozes apgāds, 2007. 902. lpp. ISBN 978-9984-23-216-4.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]