Džordžs Salmons

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Džordžs Salmons
George Salmon
Džordžs Salmons
Personīgā informācija
Dzimis 1819. gada 25. septembrī
Valsts karogs: Apvienotā Karaliste Dublina, Apvienotā Karaliste (tagad Karogs: Īrija Īrija)
Miris 1904. gada 22. janvārī (84 gadi)
Valsts karogs: Apvienotā Karaliste Dublina, Apvienotā Karaliste (tagad Karogs: Īrija Īrija)
Pilsonība Karogs: Apvienotā Karaliste Apvienotā Karaliste
Nodarbošanās matemātiķis, anglikāņu teologs, šahists

Džordžs Salmons (angļu: George Salmon; 1819. gada 25. septembris Dublina1904. gada 22. janvāris Dublina) bija īru matemātiķis, anglikāņu teologs un šahists.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mācījies matemātiku un teoloģiju Dublinas Trinitijas koledžā. 1863. gadā ticis ievēlēts par Karaliskās biedrības biedru. 1866. gadā kļuvis par teoloģijas profesoru Dublinas universitātē. Par saviem pētījumiem algebriskajā ģeometrijā 1868. gadā ticis apbalvots ar Karalisko medaļu (angļu: Royal Medal) "par saviem pētījumiem analītiskajā ģeometrijā un virsmas teorijā".[1] 1871. gadā kļuvis par Dublinas Svētā Patrika katedrāles kancleru. 1889. gadā apbalvots ar augstāko britu apbalvojumu par ieguldījumu zinātnes attīstībā - Koplija medaļu (angļu: Copley Medal).[2] Pēdējos mūža gados bijis pazīstams teologs. Savos teoloģiskajos darbos pievērsies Romas Katoļu baznīcas kritikai, apšaubījis Romas pāvesta nekļūdīgumu, pētījis Jaunās Derības interpretācijas problēmas.

Džordža Salmona piemineklis blakus Trinitijas koledžai Dublinā

Šahists[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Bijis pazīstams arī kā šahists. Bijis Dublinas universitātes šaha kluba patrons un Dubilnas šaha kluba prezidents (1890–1903). 1858. gadā Birmingemā piedalījies 2. Britu šaha kongresā. Pēc kongresa piedalījies šaha simultānspēles seansā pret Polu Morfiju.[3] Atsevišķās partijās parādījis labus rezultātus, tā piemēram, uzvarējis vienu no sava laika vadošajiem šahistiem Danielu Harvicu.

Darbi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • A treatise on conic sections (1848);
  • A treatise on higher plane curves: Intended as a sequel to a treatise on conic sections (1852);
  • Lessons introductory to the modern higher algebra (pirmais izdevums 1859. gadā, otrais izdevums 1866. gadā, trešais izdevums 1876. gadā, ceturtais izdevums 1885. gadā, piektais izdevums 1964. gadā);
  • A treatise on the analytic geometry of three dimensions (pirmais izdevums 1862. gadā, piektais izdevums 1895. gadā);
  • The eternity of future punishment (1864);
  • The reign of law (1873);
  • Non-miraculous Christianity (1881);
  • Introduction to the New Testament (1885);
  • The infallibility of the Church (1888);
  • Thoughts on the textual criticism of the New Testament (1897);

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]