Dzimis 1805. gadā Dženovā. 14 gadu vecumā iestājās universitātē, kuru pabeidza 1827. gadā, kļūdams par juristu. Iesaistījās slepenajā karbonāru kustībā, tāpēc 1827. gada 31. oktobrī tika arestēts un ieslodzīts Savonā. 1831. gadā atbrīvots no ieslodzījuma, emigrēja un lielāko daļu no dzīves pavadīja ārpus Itālijas, Tomēr, mainoties politiskajai situācijai, regulāri atgriezās dzimtenē, kur aktīvi iekļāvās politiskajā dzīvē un republikas piekritēju sazvērestībās. Emigrācijā vispirms dzīvoja Šveicē, bet tad pārcēlās uz Marseļu, kur kļuva par vienu no itāļu emigrācijas darbinieku līderiem. Pēc tam, kad Madzīni ar piekritējiem neveiksmīgi centās izraisīt sacelšanos Itālijas ziemeļos, 1837. gadā pārcēlās uz Londonu. 1848. gada revolūciju laikā ieradās Neapolē, vēlāk kļuva par kādu laiku eksistējošās Romas republikas triumvirāta locekli. Pēdējais no Madzīni organizētajiem sacelšanās mēģinājumiem notika 1870. gadā, kad tā, Madzīni par nožēlu, jau bija vienotās Itālijas karalistes sastāvdaļa.
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Džuzepe Madzīni.