Dace Markus

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Dace Markus
Personīgā informācija
Dzimis 1950. gada 13. novembrī (68 gadi)
Mārkalne, Latvijas PSR (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Tautība latvietis
Zinātniskā darbība
Zinātne filoloģija
Alma mater Latvijas Universitāte

Dace Markus (1950) ir latviešu zinātniece, filoloģijas habilitētā zinātņu doktore (Dr. habil. philol.), Liepājas Universitātes rektore un Liepājas Universitātes Kurzemes humanitārā institūta vadošā pētniece (2016), LZA īstenā locekle (2000).

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimusi 1950. gada 13. novembrī Alūksnes rajona Mārkalnē. Studēja Latvijas Valsts Universitātes (LVU) Filoloģijas fakultātē (1969-1974) un aspirantūrā (1974-1979), strādāja par vecāko laboratorijas asistenti (1979-1981) un LVU izdevniecības redakcijas nodaļas vadītāju (1981-1985). 1983. gadā Viļņas Universitātē aizstāvēja zinātņu kandidātes disertāciju, bija LVU vecākā lektore (1985-1987), docente un Valodu un literatūtas katedras vadītāju (1987-1990).

Pēc doktorantūras Viļņas Universitātē (1990-1992) aizstāvēja Dr.habil.philol. grādu (1994) un strādāja par LU Latviešu valodas un literatūras mācīšanas metodoloģijas katedras profesori (1994-2004) un Baltu filoloģijas profesori (1997-2009) un katedras vadītāju (2000-2004).[1] Līdztekus tam bija Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas (RPIVA) zinātņu prorektore (1995-2003), no 2005. līdz 2015. gadam rektore.

2016. gadā Liepājas Universitātes Satversmes sapulce viņu ievēlēja par rektori.

Zinātniskie darbi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vairāk par 300 publikāciju latviešu dialektoloģijā, fonētikā, fonoloģijā, bērna valodā un izglītībā autore. Izdevumu “Baltu filoloģija”, “Valoda un literatūra kultūras apritē”, “Valoda: nozīme un forma. Plašsaziņas līdzekļu valoda” u.c. redakcijas kolēģijas locekle.

  • Markus D., Grigorjevs J. (2003). Fonētikas pētīšanas un vizualizēšanas metodes. Fonētikas pētīšanas un vizualizēšanas metodes II. Rīga: Rasa ABC, 80 lpp.
  • Markus D. (2003) Bērna valoda: no pirmā kliedziena līdz pasakai. Rīga: Rasa ABC, 143 lpp.
  • Bond Dz., Markus D., Stockmal V. Evaluating native and non-native Latvian. Journal of Baltic Studies, 2003, vol.34, Nr.2, pp. 223-229.
  • Markus D., Stockmal V., Bond Dz. Measures of native and non-native rhythm in a quantity language. Language and Speech, 2005, vol.48, Pt.1, London: Kingston Press, pp.55-63.
  • Markus D., Stockmal V., Bond Dz. Sixty years of bilingualism affects the pronunciation of Latvian vowels. Language Variation and Change, 2006, vol. 18, pp. 165-177.
  • Markus D. Bērns runā kultūras pasaulē. 2007, Rīga: Rasa ABC, 160 lpp.
  • Markus D. Researching Latvian Child Language. Ad verba liberorum: Lingusitics & Pedagogy & Psychology, 2009, Vol. 1, No. 1. Rīga: Gandrs, pp. 48-56
  • Markus D., Bonda Dz. (2009) Valodas fonētisko līdzekļu maiņa dziedājumā. Vārds un tā pētīšanas aspekti. In: Vārds, gramatika un stilistika. Vārda diahroniskais un areālais aspekts. Liepāja: Liepājas Universitāte, 16-23 lpp.
  • Dace Markus, Jēkabs Raipulis (2010). Radošie malēnieši un viņu valoda. Rīga: Zinātne, 216 lpp.
  • Markus D., Bond Z. (2010) Continuing Research on Latvian Syllable Intonations. Žmogus ir Žodis. Mokslu darbai. Vol. 12, Number 1. Vilnius: Vilniaus pedagoginis universitetas. 52-61 p.
  • Markus D. (2012) Children’s Explanations of the Concept of Future in Latvian. Journal of Baltic Studies Vol. 43 (2), pp. 273-290.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]