Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultāte

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no LU Filoloģijas fakultāte)
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultāte ir viena no Latvijas Universitātes (LU) fakultātēm. Tās absolventi iegūst bakalaura, maģistra vai doktora grādu humanitārajās zinātnēs.

Fakultātes mērķis ir studiju, zinātniskās un inovatīvās darbības organizēšana un veikšana valodniecībā, literatūrzinātnē, folkloristikā, antropoloģijā un mākslas (teātra) zinātnē, kā arī reģionālajās studijās un starpnozarē. Tās misija ir krāt un vairot dzīvei un darbam noderīgas zināšanas, kopt latviešu valodu, literatūru un kultūru, stiprināt dažādu tautu kultūru sakaru tradīcijas, to pētniecību un jaunradi.[1]

Studiju programmas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Bakalaura grāda iegūšanai[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Angļu filoloģija, Āzijas studijas, Baltu filoloģija, Franču filoloģija, Klasiskā filoloģija, Krievu filoloģija, Kultūras un sociālā antropoloģija, Moderno valodu un biznesa studijas, Somugru studijas, Vācu filoloģija

Maģistra grāda iegūšanai[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Angļu filoloģija, Baltijas jūras reģiona studijas, Baltu filoloģija, Romāņu valodu un kultūru studijas, Klasiskā filoloģija, Krievu filoloģija, Kultūras un sociālā antropoloģija, Orientālistika, Vācu filoloģija, Rakstiskā tulkošana

Doktora grāda iegūšanai[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Literatūrzinātne, folkloristika un māksla, Valodniecība.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Humanitāro zinātņu fakultātes aizsākumi atrodami 1919. gadā, kad pie Latvijas Augstskolas izveidoja Filoloģijas un filozofijas fakultāti. Pēc Otrā pasaules kara to sadalīja LVU Filoloģijas fakultātē un LVU Vēstures fakultātē, kuras 1954. gadā apvienoja LVU Vēstures un filoloģijas fakultātē. To 1970. gadā atkal sadalīja LVU Vēstures un filozofijas fakultātē un LVU Filoloģijas fakultātē. 2010. gadā apvienojās LU Filoloģijas un mākslas zinātņu fakultāte un LU Moderno valodu fakultāte, izveidojot LU Humanitāro zinātņu fakultāti.

Dekāni[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Kārlis Kundziņš (1883-1967), LU Filoloģijas un filozofijas fakultātes dekāns 1919.-1920. gadā
  • Jānis Endzelīns (1873-1961), Filoloģijas un filozofijas fakultātes dekāns 1920.-1923. gadā
  • Pēteris Šmits-Smiters (1869-1938), Filoloģijas un filozofijas fakultātes dekāns 1923.-1925. gadā
  • Augusts Tentelis (1876-1942), Filoloģijas un filozofijas fakultātes dekāns 1927.-1928., 1931.-1933. un 1935.-1936. gadā
  • Juris Plāķis (1869-1942), Filoloģijas un filozofijas fakultātes dekāns 1927.-1929. gadā
  • Francis Balodis (1882-1947), Filoloģijas un filozofijas fakultātes dekāns 1929.-1931. gadā
  • Kārlis Straubergs (1890-1962), Filoloģijas un filozofijas fakultātes dekāns 1937.-1939. gadā
  • Elga Stanke, LVU Vēstures un filoloģijas fakultātes dekāne 1955.-1961. gadā
  • Jekaterina Ripa, LVU Vēstures un filoloģijas fakultātes dekāne 1961.-1963. gadā
  • Alberts Varslavāns, LVU Vēstures un filoloģijas fakultātes dekāns 1963.-1968. gadā
  • Ojārs Niedre, LVU Vēstures un filoloģijas fakultātes dekāns 1969.-1970. gadā
  • Janīna Kursīte, LU Filoloģijas un mākslas zinātņu fakultātes dekāne 1992.-2006. gadā

Nodaļas un vadošie docētāji (2015)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Studiju programmu realizāciju nodrošina astoņas nodaļas:[2]

  • Latvistikas un baltistikas nodaļa, profesore Ina Druviete, profesore Ausma Cimdiņa, profesore Māra Grudule, profesore Andra Kalnača, profesore Ieva Kalniņa, profesore Janīna Kursīte-Pakule, profesors Ojārs Lāms, profesore Lidija Leikuma, profesors Valdis Muktupāvels, profesore Silvija Radzobe, profesors Pēteris Vanags, asociētā profesore Laimute Balode, asociētā profesore Ilze Lokmane, docents Edmundas Trumpa, docente Līga Ulberte, docente Inta Urbanoviča
  • Anglistikas nodaļa, profesore Sigma Ankrava, profesore Inga Karapetjana, profesore Irina Novikova, profesore Gunta Roziņa, asociētā profesore Jeļena Dorošenko, asociētā profesore Monta Farneste, asociētā profesore Vita Kalnbērziņa, asociētā profesore Dace Liepiņa, asociētā profesore Solveiga Ozoliņa, docente Laura Karpinska, docente Antra Leine, docents Aleksejs Taube, docente Zigrīda Vinčela,
  • Āzijas studiju nodaļa, profesors Frank Jochen Kraushaar, asociētais profesors Jānis Priede, asociētais profesors Jānis Ešots, asociētā profesore Agnese Haijima, docente Agita Baltgalve, docents Salahs Mohameds Šerifs
  • Ģermānistikas nodaļa, profesore Ineta Balode, docente Nataļja Poļakova, docenta p.i. Manfred von Boetticher,
  • Romānistikas nodaļa, asociētā profesore Olga Ozoliņa, asociētā profesore Alla Placinska, docente Dina Šavlovska
  • Klasiskās filoloģijas un antropoloģijas studiju nodaļa, profesore Vita Paparinska, profesore Ilze Rūmniece, docente Agnese Cimdiņa, docente Brigita Cīrule, docente Aivita Putniņa, docente Ieva Raubiško,
  • Rusistikas un slāvistikas nodaļa, profesors Igors Koškins, asociētā profesore Nataļja Kononova, asociētā profesore Nataļja Šroma, docente Rozanna Kurpniece, docente Iveta Narodovska, docents Jurijs Sidjakovs,
  • Sastatāmās valodniecības un tulkošanas nodaļa, profesore Maija Brēde, profesore Gunta Ločmele, profesors Andrejs Veisbergs, asociētais profesors Ivars Orehovs, asociētais profesors Arvils Šalme.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]