Dalībnieka diskusija:Kikos/Arhīvs1
Kikos‘a diskusijas |
Dzīvā diskusija
(no 2011. g. augusta beigām) 1. Diskusiju arhīvs (25.11.2007. — 11.07.2008.) 2. Diskusiju arhīvs (20.08.2008. — 22.04.2009.) 3. Diskusiju arhīvs (22.04.2009. — febr. 2010) 4. Diskusiju arhīvs (febr. 2010 — okt. 2010) 5. Diskusiju arhīvs (nov. 2010 — aug. 2011) 6. Diskusiju arhīvs (sept. 2011 — janv. 2015) 7. Diskusiju arhīvs (janv. 2015 — sept. 2023) |
Eksperimenti
[labot pirmkodu]Priekš nežēlīgiem eksperimentiem labāk izveidot lietotāja lapas apakšlapu ar nosaukumu Lietotājs:Kikos/xxx , kur xxx - tēma. Citādi tagad vajadzības gadījumā nav, kur lāgā padiskutēt :) Īsto lapu labāk mainīt tad, kad viss ir gatavs - cik skatos, tas arī notiek. Veiksmi darbā un paldies par devumu! --ScAvenger 21:06, 25 novembrī, 2007 (UTC)
Jā, un dzēst iepriekšējās diskusijas mums nav pieņemts. --ScAvenger 21:18, 25 novembrī, 2007 (UTC)
- Ok! Tikai pazuda pamatlapa Lietotājs:Kikos. Vai arī es kaut ko nepareizi izdarīju? Kikos 12:07, 26 novembrī, 2007 (UTC)
- Tencinu! Katrā klosterī savi noteikumi :-) Kikos 15:08, 26 novembrī, 2007 (UTC)
Arābu u.c. vietvārdi
[labot pirmkodu]Paldies par labojumiem, tikai priecājos par to. --Papuass 20:56, 3 janvārī, 2008 (UTC)
- Ņem par labu. Bet rakstus pārvieto gan ar savu roku, ok? Ja vēl žurnālisti ņemtu pierē mūsu pūliņus, vispār būtu skaisti :-) --Kikos 20:59, 3 janvārī, 2008 (UTC)
- Diemžēl uz to varam necerēt, neviens pat neņem vērā to, ka Despres ir Deprē, nevis Desprē :( --SpeedKing 21:39, 3 janvārī, 2008 (UTC)
Portugāļu vārdi
[labot pirmkodu]Vai tu varētu izpalīdzēt ar šādu portugāļu vārdu pareizu latviskošanu?
- Tiago Vagaroso da Costa Monteiro - Tiagu Vigarosu da Košta Monteiru
- José Pedro Lamy Viçoso - Žose Pedru Lami Visosu
Paldies jau iepriekš :) --SpeedKing 10:43, 4 janvārī, 2008 (UTC)
- Gatavs. Vispār, ja ir bieža vajadzība, varu iedot instrukciju transkribēšanai. --Kikos 10:55, 4 janvārī, 2008 (UTC)
- Vai tad vārdā "José" nevajag būtu uzsvaram, kas to padarītu par Žosē vai Žozē? --SpeedKing 11:05, 4 janvārī, 2008 (UTC)
- Un jā, vispār noderētu, jo ir arī daudz Brazīlijas F1 pilotu. --SpeedKing 11:18, 4 janvārī, 2008 (UTC)
- Garais "ē" galotnē nesanāks tik un tā, kaut arī uzsvars galotnē ir. Brazīlieši saka "žuze", bet latviski o vārda vidū par u nepārceļ. Instrukciju varētu nosūtīt pa meilu (saki kādu; 251kB pdf). Ar brazīliešu vārdiem jābūt ļoti uzmanīgiem, jo bieži gadās itāliskas, angliskas, franciskas u.c. cilmju vārdi un uzvārdi. Piemēram, Rubens Barrichello ir portugāļu (romāņu) vārds un itāļu uzvārds.--Kikos 11:41, 4 janvārī, 2008 (UTC)
- Caur Vikipēdiju nosūtīju tev e-pastu, lai nepievilinātu spambotus :) Un ja "Barrichello" ir itāļu uzvārds, tad jau sanāk, ka tas ir Barikello, nevis Baričello? --SpeedKing 15:46, 4 janvārī, 2008 (UTC)
- Adresi saņēmu, bet visi tie labumi man būs pieejami vairs tikai pirmdien. Par Barikello taisnība, un nav nemaz kļūdījušies tie daži TV komentētāji, kas tā saka. Avīzēs gan laikam pa vecam. Arī tiem autoriem, kas raksta par NHL, dikti akurāti jābūt ar uzvārdiem. ir tāds ungāru izcelsmes slovaks Nagy, kuru visiem patīk saukt par Nagiju, bet vajadzētu būt Naģs. --Kikos 19:44, 4 janvārī, 2008 (UTC)
- Vai Luciano Pucci Burti (brazīliešu sportists) ir itāļu vārds? --SpeedKing 18:32, 8 janvārī, 2008 (UTC)
- Jā. Gan vārds, gan uzvārds. --Kikos 18:58, 8 janvārī, 2008 (UTC)
- Sveiks, vai tev ir vācu, itāļu un spāņu vārdu latviskošanas tabulas? --SpeedKing 17:07, 19 janvārī, 2008 (UTC)
- Nav. Tabulas ir dabūjamas tikai par tām valodām (un arī ne visām, protams), kurām nav publicētu norādījumu. Par Tevis minētajām valodām ir grāmatiņas. --Kikos 17:38, 19 janvārī, 2008 (UTC)
- Sveiks, vai tev ir vācu, itāļu un spāņu vārdu latviskošanas tabulas? --SpeedKing 17:07, 19 janvārī, 2008 (UTC)
- Jā. Gan vārds, gan uzvārds. --Kikos 18:58, 8 janvārī, 2008 (UTC)
- Vai Luciano Pucci Burti (brazīliešu sportists) ir itāļu vārds? --SpeedKing 18:32, 8 janvārī, 2008 (UTC)
- Adresi saņēmu, bet visi tie labumi man būs pieejami vairs tikai pirmdien. Par Barikello taisnība, un nav nemaz kļūdījušies tie daži TV komentētāji, kas tā saka. Avīzēs gan laikam pa vecam. Arī tiem autoriem, kas raksta par NHL, dikti akurāti jābūt ar uzvārdiem. ir tāds ungāru izcelsmes slovaks Nagy, kuru visiem patīk saukt par Nagiju, bet vajadzētu būt Naģs. --Kikos 19:44, 4 janvārī, 2008 (UTC)
- Caur Vikipēdiju nosūtīju tev e-pastu, lai nepievilinātu spambotus :) Un ja "Barrichello" ir itāļu uzvārds, tad jau sanāk, ka tas ir Barikello, nevis Baričello? --SpeedKing 15:46, 4 janvārī, 2008 (UTC)
- Garais "ē" galotnē nesanāks tik un tā, kaut arī uzsvars galotnē ir. Brazīlieši saka "žuze", bet latviski o vārda vidū par u nepārceļ. Instrukciju varētu nosūtīt pa meilu (saki kādu; 251kB pdf). Ar brazīliešu vārdiem jābūt ļoti uzmanīgiem, jo bieži gadās itāliskas, angliskas, franciskas u.c. cilmju vārdi un uzvārdi. Piemēram, Rubens Barrichello ir portugāļu (romāņu) vārds un itāļu uzvārds.--Kikos 11:41, 4 janvārī, 2008 (UTC)
Jautājums par vārdu Christian. It kā pārvietoju rakstu "Kristians Fitipaldi" uz "Šristians Fitipaldi", jo tabulā bija norādīts, ka ch izrunā kā Š. Tomēr nebiju padomājis par to, ka franču valodā arī ir tāpat, bet Šristiani tur nav sastopami, atšķirībā no Kristianiem. Vai varētu būt tā, ka Christian tomēr izrunā kā Kristians? --SpeedKing (runāt) 20:16, 30 aprīlī, 2008 (UTC)
- Pieļauju, ka pareizāk būs ar "K". Tas ir no aizlienētajiem vārdiem, ko droši vien pienākas izrunāt kā citur. Kā tur uz vietas izrunā, domāju ka uzzināt būs grūti. Kaut arī var aiziet uz portugāļu viki un uzjautāt: [ʃristʲan] vai [kristʲan]. -- Kikos Vārdi / Darbi 06:59, 1 maijā, 2008 (UTC)
Oficiāls paziņojums :))
[labot pirmkodu]Tādu atradumu kā tu esmu gaidījis ilgi un esmu ar mieru "uz rokām nēsāt". :) Bieži rakstu biogrāfijas, par vēsturi un ģeogrāfiju, tāpēc dažkārt visai mocos ar "latviskošanu". Arī kartes un grāmatas dažkārt nelīdz, jo tur tāds pats "bezpreģels" kā masu mēdijos - katrs raksta kā grib. --Feens 20:22, 4 janvārī, 2008 (UTC)
- Urā! Beidzot! Manus 102kg! Prieks kalpot Vikipēdijai!!! --Kikos 20:28, 4 janvārī, 2008 (UTC)
Ser, labprāt pārmītu kādu vārdu tet a tet, ja vien varētu uzzināt @ adresi, kurp uzrakstīt. :) --anonīms 12:49, 11 jūlijā, 2008 (UTC)
- Messīr! rakstiet kikos64-cūkausītis-inbox.lv -- Kikos Vārdi / Darbi 12:53, 11 jūlijā, 2008 (UTC)
- Varbūt ir iemesls Vikiburziņam, vai pārējos tomēr nav vēlmes redzēt? :) --Papuass 12:54, 11 jūlijā, 2008 (UTC)
- Vikiburziņu ierosinu pie 20 000. :) --Feens 16:53, 11 jūlijā, 2008 (UTC)
- Nuss, ar Feenu aliņu iedzērām un rimti par dzīves jēgu pamēļojām. Visnotaļ pozitīvi. :) --anonīms 12:58, 11 jūlijā, 2008 (UTC)
- Labprāt, ja tas tiek praktizēts. -- Kikos Vārdi / Darbi 12:59, 11 jūlijā, 2008 (UTC)
- Aprunājos ar Feenu un piedāvāju saskrieties pārrunāt faktoloģiskās un īpašvārdu pareizrakstības problēmas šīs nedēļas beigās, ceturtdien vai piektdien. Lai nevajadzētu sarunāties krodziņā, piedāvāju to īstenot uz jahtas klāja Daugavas vidū. Mans @ ir zināms - gaidu priekšlikumus. :) --anonīms 04:04, 22 jūlijā, 2008 (UTC)
- Labprāt, ja tas tiek praktizēts. -- Kikos Vārdi / Darbi 12:59, 11 jūlijā, 2008 (UTC)
Lietuva
[labot pirmkodu]Sveiks. Lietuvas pilsēta Panevėžys latviski ir Paņevēža vai Panevēža? Skat diskusiju [1]. --Feens 12:39, 17 janvārī, 2008 (UTC)
Ķīna
[labot pirmkodu]Tātad, ja ir vēlēšanās, protams, iemet aci Čenins Franklins Jangs
- Tu esi pārliecināts (man tās Staburovas grāmatas nav), ka Ķīnas provinču nosaukumi mūsdienās nezinātniaskos rakstos jāatveido nelokāmi (Aņhoi, Sičuaņ utt.)? --Feens 16:45, 20 janvārī, 2008 (UTC)
- Rīt iemetīšu vēlreiz aci tajā grāmatā. Tie, kas beidzas ar līdzskani, noteikti nē (Sičuaņa), bet tiek kas ar patskani, jā (vēl pārbaudīšu). Vēl ir jautājums par Aņhui tipa nosaukumu locīšanu (lokat. Aņhujā vai Aņhui), arī to paskatīšos. --Kikos 17:43, 20 janvārī, 2008 (UTC)
Plus dažas lietas:
- Universitāte - Zhejiang University/Zhèjiāng
- Vecis - Lǐ Zhèngdào
Paldies! --Feens 09:13, 20 janvārī, 2008 (UTC)
- Pabeigsim ar vārdu (sk. diskusiju) un tad, ok? --Kikos 09:27, 20 janvārī, 2008 (UTC)
Igaunija
[labot pirmkodu]Patreizējā valdošā nostāja. Hāpsalu vai Hāpsala, Viljandi vai Vīlande? --Feens 21:25, 29 janvārī, 2008 (UTC)
- "Valdošā" nostāja šobrīd ir Hāpsalu un Viljandi. Hāpsala un Vīlande ir kā paralēlie (otrie) nosaukumi. --Kikos 07:06, 30 janvārī, 2008 (UTC)
Valodas veidne
[labot pirmkodu]Paskatoties, kas iznācis no vācu valodas - smuki, ko lai saka. Neliels radakcionāras dabas priekšlikums. Angļu valodā ir Recognised minority language, kas latviešiem tulkots kā Minoritātes valoda, kas nav gluži viens un tas pats. Recognised minority language ir minoritātes valoda, kas tāda ir atzīta vietējā likumdošanā (un šeit tas tiek ievērots). Respektīvi ierosinu to pārsaukt par Oficiāla? minoritātes valoda. Starp citu, tabulā neparādās, piemēram, Volgas (mūsdienās faktiski Kazahijas) vācieši. Un daudzi citi, skat. en:Ethnic Germans un en:German-speaking Europe.--Feens 23:08, 1 februārī, 2008 (UTC)
- Tā kā tas viss atrodas zem lielvirsraksta "Oficiālais statuss", tad tā būtu atkārtošanās. Drīzāk vajadzētu mainīt terminu "Oficiālā valoda" uz "Valsts valoda", kā domā? Kaut gan angliskais "official" ietver sevī citu jēgu, nekā mēs saprotam ar terminu "valsts (valoda)". Kazahijā u.c. vācu valodai nav nekāda oficiāla statusa. --Kikos 07:38, 2 februārī, 2008 (UTC)
- Formāli Tev taisnība, tā būtu atkārtošanās, tomēr cilvēki redzot vienkārši uzrakstu Minoritātes valoda varētu pārprast. Vēl par tabulu - saprotu, ka vācu valodai Kazahijā iespējams nav nekādas jurisdiskās bāzes (nnesmu pētījis mūsdienu situāciju) un tā neiederas sadaļā oficiālais statuss, bet pie valodām, manuprāt, būtiskāk ir sadaļa par izplatību. Galu, galā vairumam pasaules valodu nav nekāda oficiālā statusa. Par "Oficiālā valoda" uz "Valsts valoda", varbūt Juridiskais statuss/Juridiskais stāvoklis? --Feens 16:06, 2 februārī, 2008 (UTC)
- Vācu valodas sakarā Kazahijas pieminēšana būtu vērta tikai tādēļ, ka mēs to zinām. Stipri lielāka nepieminēta diaspora ir Venecuēlā, Argentīnā, Brazīlijā u.c. Par STATUSU. Ja rakstām Oficiāla valoda, tad pieminām tikai tās zemes (ar karodziņiem un pribambasiem), kurās vismaz kautkāds statuss ir. Ja rakstām Juridiskais statuss, tad varam iebraukt auzās, jo formāli nāksies minēt visas vietas, kur šajā valodā runā kaukādā sadaļā Bez statusa. Varbūt tad labāk liekam arī pirmo apakšvirsrakstiņu Valsts vai lietvedības valoda. Aptekamāk un diezgan skaidri. Un par pārējām vietām bez statusa varam izplūst pamattekstā. --Kikos 16:15, 2 februārī, 2008 (UTC)
- Piekrītu, jo tu raksti par valodām, tev arī būs prakstiski "redzamāk", kur var parādīties problēmas. Nekas jau šeit nav akmenī iecirsts. --Feens 22:20, 5 februārī, 2008 (UTC)
- Vācu valodas sakarā Kazahijas pieminēšana būtu vērta tikai tādēļ, ka mēs to zinām. Stipri lielāka nepieminēta diaspora ir Venecuēlā, Argentīnā, Brazīlijā u.c. Par STATUSU. Ja rakstām Oficiāla valoda, tad pieminām tikai tās zemes (ar karodziņiem un pribambasiem), kurās vismaz kautkāds statuss ir. Ja rakstām Juridiskais statuss, tad varam iebraukt auzās, jo formāli nāksies minēt visas vietas, kur šajā valodā runā kaukādā sadaļā Bez statusa. Varbūt tad labāk liekam arī pirmo apakšvirsrakstiņu Valsts vai lietvedības valoda. Aptekamāk un diezgan skaidri. Un par pārējām vietām bez statusa varam izplūst pamattekstā. --Kikos 16:15, 2 februārī, 2008 (UTC)
- Formāli Tev taisnība, tā būtu atkārtošanās, tomēr cilvēki redzot vienkārši uzrakstu Minoritātes valoda varētu pārprast. Vēl par tabulu - saprotu, ka vācu valodai Kazahijā iespējams nav nekādas jurisdiskās bāzes (nnesmu pētījis mūsdienu situāciju) un tā neiederas sadaļā oficiālais statuss, bet pie valodām, manuprāt, būtiskāk ir sadaļa par izplatību. Galu, galā vairumam pasaules valodu nav nekāda oficiālā statusa. Par "Oficiālā valoda" uz "Valsts valoda", varbūt Juridiskais statuss/Juridiskais stāvoklis? --Feens 16:06, 2 februārī, 2008 (UTC)
Ue atveide
[labot pirmkodu]Sveiks, ieskaties, lūdzu, Diskusija:Uetersena ~~Xil...sist! 21:11, 5 februārī, 2008 (UTC)
Par valstu veidnēm
[labot pirmkodu]Atvainojos, ka es te uzpeldu kā tāds vecs spoks, jo nu jau gadu kā aktīvi nedarbojos Vikipēdijā. Lūgums un ieteikums pilnīgi visas jaunās valstu karogu veidnes ielikt zem jaunas apakškategorijas kategorijā "Ģeogrāfijas veidnes" - lai tās var semeklēt visas vienkopus, ja kādreiz ievajagas kompleksi visas mainīt. Ja kas, varu palīdzēt :) Daarznieks 12:51, 8 februārī, 2008 (UTC)
- Labi. Izdomā lūdzu kategorijas nosaukumu un kā paraugu uztaisi, piemēram, Nigēru (NER). Pārējās jaunās taisīšu pēc tās parauga. Par vecajām - būtu jau ļoti labi, ja kāds palīdzētu :-) Es jau centos ieviest ar karogiem šādu tādu kārtību (kā mācēju). Pie veidnēm ievēroju, ka nav kategoriju, bet padomāju, ka tā tam varbūt jābūt. Un ir jau arī kautkādas aliasu datu veidnes (ar veidni "Flagicon"). Kas tās, un kas vēl viņas izmanto? --Kikos 12:56, 8 februārī, 2008 (UTC)
- Flagicon izmantojas ļoti daudzās lapās, piemēram, caur veidni Pilsēta Veidne:Pilsēta. Var skatīties pa vienam - Zviedrija - [3], Polija - [4] utt. --Feens 13:13, 8 februārī, 2008 (UTC)
- Par Flagicon skaidrs, bet vai izmanto vēl kādas citas veidnes vai skripti? Diezgan neracionāli būtu turēt paralēlus datus ar principā vienu funkciju. --Kikos 13:16, 8 februārī, 2008 (UTC)
- Flagicon lieto, lai būtu tikai karogs (bez valsts). Noderīgi tad, ja nevajag saiti uz valsti, bet gan, piemēram, uz kādu sporta komandu. Citu veidņu laikam gan nav. --SpeedKing 13:20, 8 februārī, 2008 (UTC)
- Vai Flagicon nevar funkcionēt ar "Valsts dati xxxx" veidni? --Kikos 13:21, 8 februārī, 2008 (UTC)
- Teorētiski, droši vien, ka varētu. Tikai šajā veidnē nevajadzētu valsts nosaukumu blakus karogam. --SpeedKing 13:44, 8 februārī, 2008 (UTC)
- Protams! Savādāk jau tas vairs nebūs Flagicon ;-) Es jau tikai te skaļi domāju. Vēl jautājums: cik noprotu, veidnei valsts dati xxxxx ir vairākas funkcijas, ja jau tur tik daudz mainīgo. Kā tas viss funkcionē? --Kikos 13:48, 8 februārī, 2008 (UTC)
- Uztaisīšu Flagicon analogu, izmantojot "valsts dati xxxxx". Norādot 1. parametru "tikai karogs", tiks parādīts tikai karogs. Piem. {{RUS|tikai karogs}}. --Dainis 14:01, 8 februārī, 2008 (UTC)
- Ai nē, tad butu jāmaina visas valstu veidnes "XXX". Tad labāk uztaisīšu Flagicon, kas ņem datus no "valsts dati xxxxx", un to varētu nosaukt par "Karoga attēls" vai "Karodziņš" (kaut kā šeit neiederas nosaukums "ikona", kas saistās ar baznīcu). Lai saglabājas arī "Flagicon", tos vēlāk varēs nomainīt uz jauno veidni.
- Ir tāds jauks latvisks termins "flaga". Attiecas gan uz jūras karogiem, bet toties īsi, kodolīgi un neviena latvburta. --Kikos 14:28, 8 februārī, 2008 (UTC)
- Nu tad kā - uztjūnēsiet Flagiconu jeb vai jaunās veidnes ņemsim par pamatu (prasu, jo gribu zināt, vai veidot jauno veidņu kategoriju) 213.180.99.243 18:12, 8 februārī, 2008 (UTC)
- Paveries Kategorija:Valstu karogu veidnes, tur jau ir "Flaga". Tikai pac neesu mēģinājis. --Kikos 18:15, 8 februārī, 2008 (UTC)
- Varbūt šo jauno veidni varētu uzlabot, lai, piemēram, {{flaga|Dienvidāfrika}} rādītu šobrīdējo DĀR karogu, bet {{flaga|Dienvidāfrika|1928}} rādītu iepriekšējo? --SpeedKing 10:24, 9 februārī, 2008 (UTC)
- Paveries Kategorija:Valstu karogu veidnes, tur jau ir "Flaga". Tikai pac neesu mēģinājis. --Kikos 18:15, 8 februārī, 2008 (UTC)
- Nu tad kā - uztjūnēsiet Flagiconu jeb vai jaunās veidnes ņemsim par pamatu (prasu, jo gribu zināt, vai veidot jauno veidņu kategoriju) 213.180.99.243 18:12, 8 februārī, 2008 (UTC)
- Ir tāds jauks latvisks termins "flaga". Attiecas gan uz jūras karogiem, bet toties īsi, kodolīgi un neviena latvburta. --Kikos 14:28, 8 februārī, 2008 (UTC)
- Ai nē, tad butu jāmaina visas valstu veidnes "XXX". Tad labāk uztaisīšu Flagicon, kas ņem datus no "valsts dati xxxxx", un to varētu nosaukt par "Karoga attēls" vai "Karodziņš" (kaut kā šeit neiederas nosaukums "ikona", kas saistās ar baznīcu). Lai saglabājas arī "Flagicon", tos vēlāk varēs nomainīt uz jauno veidni.
- Uztaisīšu Flagicon analogu, izmantojot "valsts dati xxxxx". Norādot 1. parametru "tikai karogs", tiks parādīts tikai karogs. Piem. {{RUS|tikai karogs}}. --Dainis 14:01, 8 februārī, 2008 (UTC)
- Protams! Savādāk jau tas vairs nebūs Flagicon ;-) Es jau tikai te skaļi domāju. Vēl jautājums: cik noprotu, veidnei valsts dati xxxxx ir vairākas funkcijas, ja jau tur tik daudz mainīgo. Kā tas viss funkcionē? --Kikos 13:48, 8 februārī, 2008 (UTC)
- Teorētiski, droši vien, ka varētu. Tikai šajā veidnē nevajadzētu valsts nosaukumu blakus karogam. --SpeedKing 13:44, 8 februārī, 2008 (UTC)
- Vai Flagicon nevar funkcionēt ar "Valsts dati xxxx" veidni? --Kikos 13:21, 8 februārī, 2008 (UTC)
- Flagicon lieto, lai būtu tikai karogs (bez valsts). Noderīgi tad, ja nevajag saiti uz valsti, bet gan, piemēram, uz kādu sporta komandu. Citu veidņu laikam gan nav. --SpeedKing 13:20, 8 februārī, 2008 (UTC)
- Par Flagicon skaidrs, bet vai izmanto vēl kādas citas veidnes vai skripti? Diezgan neracionāli būtu turēt paralēlus datus ar principā vienu funkciju. --Kikos 13:16, 8 februārī, 2008 (UTC)
- Flagicon izmantojas ļoti daudzās lapās, piemēram, caur veidni Pilsēta Veidne:Pilsēta. Var skatīties pa vienam - Zviedrija - [3], Polija - [4] utt. --Feens 13:13, 8 februārī, 2008 (UTC)
Paldies
[labot pirmkodu]Par čukču karu - labs, nezināju. (es gan daudz ko nezinu :) ) --Feens 10:01, 11 februārī, 2008 (UTC)
- Pašam patika! Kurš to varētu angliski pārcelt? Riktīgs story. --Kikos 10:09, 11 februārī, 2008 (UTC)
- Savulaik lasīju viena igauņu antropologa piezīmes - šis ap 1913. gadu ceļoja pa polāro loku no Karēlijas līdz Klusajam okeānam, - un viņš krāšņi apraksta, kā krievi ar čukčiem tirgojušies: stāv rinda kazaku ar šautenēm, pretī tāda pati rinda čukču ar jaunākajiem vinčesteriem un ložmetējiem, pa vidu tirgus placis, bet čukču noijons, zelta stīpu ap galvu aplicis, sēž uz lāčādām, kūpina dūmu un vaicā igaunim: "Kā tad manam brālim Nikolajam Pēterpilī klājas? Neapbižo viņu kazaki? Ja kas, aizsūtīšu nukerus viņam palīgā, lai kārtību ievieš." :) --anonīms 10:20, 11 februārī, 2008 (UTC)
- Tas bija tāds laiks, kad amerikāņi nopietni plānoja nākamo "pirkumu". Vrangeļa salu viņi uzskatīja par gandrīz savējo. Un tāpēc diezgan dāsni tirgojās ar čukčiem, lai tos noskaņotu labvēlīgi. Ir tāda veca krievu filma "Čukotkas priekšnieks", kur bez visa politiskā uzslāņojuma ir visa šitā stāsta nobeigums. --Kikos 10:49, 11 februārī, 2008 (UTC)
- Savulaik lasīju viena igauņu antropologa piezīmes - šis ap 1913. gadu ceļoja pa polāro loku no Karēlijas līdz Klusajam okeānam, - un viņš krāšņi apraksta, kā krievi ar čukčiem tirgojušies: stāv rinda kazaku ar šautenēm, pretī tāda pati rinda čukču ar jaunākajiem vinčesteriem un ložmetējiem, pa vidu tirgus placis, bet čukču noijons, zelta stīpu ap galvu aplicis, sēž uz lāčādām, kūpina dūmu un vaicā igaunim: "Kā tad manam brālim Nikolajam Pēterpilī klājas? Neapbižo viņu kazaki? Ja kas, aizsūtīšu nukerus viņam palīgā, lai kārtību ievieš." :) --anonīms 10:20, 11 februārī, 2008 (UTC)
Vjetnamiešu vietvārdi
[labot pirmkodu]Sveiks, vai tu nezini kā pareizi jātveido Phong Nha-Ke Bang ? Raksts sākumā bija angļu valodā tā kā ir iemesls šaubām vai autors vispār māk latviešu valodu, kur nu dzirdējis kā atveido šo nosaukumu ~~Xil...sist! 02:12, 18 februārī, 2008 (UTC)
- Pēc manā rīcībā esošiem avotiem (oficiāli nepublicētiem) tas būtu Fonņas-Kebana Nacionālais parks. Latviski īpašvārdu saikne "Nacionālais parks" vienmēr tiek kabināta klāt nosaukumam. --Kikos 06:58, 18 februārī, 2008 (UTC)
Kas noticis ar lv Vikipēdiju? Man brouzeris gļuko vai arī kā? --Kikos 14:34, 18 februārī, 2008 (UTC)
Grieķi
[labot pirmkodu]Kāda ir pašlaik valdošā nostāja mūsdienu grieķu personvārdu latviskošanā? Ar diviem vai vienu s galā, resp. kā tiek latviskots grieķu dzejnieks Giorgos Seferis (Γιώργος Σεφέρης) - Seferiss vai Seferis? Uzrakstīju Giorgoss Seferiss, bet google met arā (arī no Grieķijas vēstniecības lapas) ar vienu s. Vēl jau pastāv iespēja, atceroties Pifagoru, Seteriss, bet tādu ērmu nekad neesmu dzirdējis. --Feens 08:05, 22 februārī, 2008 (UTC)
- Diemžēl šī ir viena no valodām, kurā es "peldu" :-( Neko nevarēšu līdzēt un arī pajautāt man nav kam. Ja vēl runa būtu par ģeogrāfiskiem nosaukumiem, tad vēl kaut kā... --Kikos 08:37, 22 februārī, 2008 (UTC)
stila reference
[labot pirmkodu]Es pamanīju Jūs pieminam Juris Yunuş Tiltiņš diskusiju lapā divus izdevumus (Viens ir Galvenās Enciklopēdiju redakcijas isā instrukcija Planētas u.c. darbu sagatavošanai (nepublicēta, bet dabūjama). Otrs ir Noras Kalnas pēc "Jāņa sētas" pasūtījuma sagatavotās "Vadlīnijas" (arī nepublicētas, bet turpat "Jāņa sētā" dabūjamas; cik zinu, tiek gatavotas publicēšanai).), kas būtu labi kandidāti referencēšanai nesen izveidotajā Wikipedia:Stila rokasgrāmata, ja Jums, gadījumā, šie izdevumi ir īpašumā jūtieties brīvi pievienot atsauci (it īpaši ISBN) uz šiem izdevumiem Wikipedia:Stila rokasgrāmata#Valoda sadaļā. Wordsthink 22:03, 22 februārī, 2008 (UTC)
- oops es tikko pamanīju, ka viņi abi ir nepublicēti (kas izslēdz to, ka viņiem varētu būt ISBN vai, ka viņi būtu pieejami bibliotēkā)... tas laikam nedaudz sarežģī... Wordsthink 22:05, 22 februārī, 2008 (UTC)
- Jā, tā tas diemžēl ir. Par laimi neviens vēl nopietni nav ķēries pie citiem latviski mazapgūtiem reģioniem (kā Vjetnama, Koreja, Etiopija, Dienvidāfrika), kur ar latviskajiem atveidojumiem ir vēl lielākas problēmas. Es ar nodomu neaiztieku (cenšos neaiztikt) šo valodu areālus, jo absolūti nav uz ko atsaukties. Mūsu valodniecības korifeji diemžēl peles neķer... Bet tevis minētajā sadaļā var ielikt norādi uz īpašvārdu atveidošanu, kur ir uzskaitīts tas, kas publicēts. --Kikos 22:13, 22 februārī, 2008 (UTC)
- Tik tiešām, nemaz nebiju pamanījis tādu lapu, droši vien, jālaiž caur google booksearch un jāmeklē ISBNi, utt., "noslēpumainības plīvura noņemšanas iniciatīvas ietvaros" :D Wordsthink 22:30, 22 februārī, 2008 (UTC)
- Kikos, Tev mail inboxā no manis :) --Feens 23:10, 22 februārī, 2008 (UTC)
- Tik tiešām, nemaz nebiju pamanījis tādu lapu, droši vien, jālaiž caur google booksearch un jāmeklē ISBNi, utt., "noslēpumainības plīvura noņemšanas iniciatīvas ietvaros" :D Wordsthink 22:30, 22 februārī, 2008 (UTC)
- Jā, tā tas diemžēl ir. Par laimi neviens vēl nopietni nav ķēries pie citiem latviski mazapgūtiem reģioniem (kā Vjetnama, Koreja, Etiopija, Dienvidāfrika), kur ar latviskajiem atveidojumiem ir vēl lielākas problēmas. Es ar nodomu neaiztieku (cenšos neaiztikt) šo valodu areālus, jo absolūti nav uz ko atsaukties. Mūsu valodniecības korifeji diemžēl peles neķer... Bet tevis minētajā sadaļā var ielikt norādi uz īpašvārdu atveidošanu, kur ir uzskaitīts tas, kas publicēts. --Kikos 22:13, 22 februārī, 2008 (UTC)
Nācijas nosaukums
[labot pirmkodu]Paša zināšanai. Tad mūsdienās to nāciju latviski sauc katalāņi, nevis kataloņi? --Feens 07:23, 29 februārī, 2008 (UTC)
- Par šo jautājumu ir neskaidrība. Reģions saucas Katalonija (šeit kaut vai), bet valoda - katalāņu. Šis jautājums ir uzticēts atrisināt VVC. --Kikos 07:33, 29 februārī, 2008 (UTC)
Vajadzīga konsultācija.
[labot pirmkodu]Gudrie vīri un sievas! Lūdzu palīdziet nodefinēt (vai iztulkot) terminu "Realm" tādā kontekstā, kas derētu Realm of New Zealand. Karaliste un karaļvalsts neliekas īsti piemēroti un kaut kas cits nenāk prātā. --Kikos 20:32, 10 martā, 2008 (UTC)
- Es domāju, liec "Karaliste", un būs labi. "Karaļvalsts" tiešām neiederas. Saukt "asociācija" vai "konfederācija" arī nebūs precīzi, jo tas aiziet prom no termina Realm. --Dainis 20:59, 10 martā, 2008 (UTC)
- "Jaunzēlandes Karaliste" laikam tiešām būs vienīgais precīzais tulkojums Jaunzēlandei kopā ar tām asociētajām teritorijām. --ScAvenger 21:05, 10 martā, 2008 (UTC)
- Karaliste vairāk asociējas ar veidojumu, kuram ir karalis/karaliene (kingdom). --Kikos 21:06, 10 martā, 2008 (UTC)
- Nu jā, bet šim veidojumam jau arī ir karaliene un latviešu valodā kingdom un realm tiek tulkoti vienādi (angļiem laikam ir kāda smalka nianse). --ScAvenger 21:32, 10 martā, 2008 (UTC)
- Realm var nozīmēt arī valstība (kas skan pārlieku poētiski) - varbūt vienkārši valdījumi ? ~~Xil...sist! 22:27, 10 martā, 2008 (UTC)
- "Valdījumi", tas būtu attiecināms uz teritorijām, kas pieder (pakļaujas) Jaunzēlandei, bet kā nosaukt Jaunzēlandi kopā ar šiem valdījumiem? --Kikos 07:03, 11 martā, 2008 (UTC)
- Nu jā, bet šim veidojumam jau arī ir karaliene un latviešu valodā kingdom un realm tiek tulkoti vienādi (angļiem laikam ir kāda smalka nianse). --ScAvenger 21:32, 10 martā, 2008 (UTC)
- Karaliste vairāk asociējas ar veidojumu, kuram ir karalis/karaliene (kingdom). --Kikos 21:06, 10 martā, 2008 (UTC)
- "Jaunzēlandes Karaliste" laikam tiešām būs vienīgais precīzais tulkojums Jaunzēlandei kopā ar tām asociētajām teritorijām. --ScAvenger 21:05, 10 martā, 2008 (UTC)
Māori vai maori?
[labot pirmkodu]Vai šo tautu latviski nav pieņemts saukt par maori? Svešvārdu vārdnīcās arī ir maori. Vikivārdnīcā gan it kā ir aizsākta diskusija par to. --ScAvenger 18:41, 11 martā, 2008 (UTC)
- Jaunzēlandes māori tiek saukti par maoriem, bet šeit ar tiem maoriem ir tikai tik daudz sakara, ka valodas līdzīgas un Kuka salinieki paņēmuši šo terminu (pašapziņas celšanai). Kamēr nosaukums nav standartizējies (VVC vai kur citur), lietoju šādu sagumzītu nosaukumu ;) Iespējams, ka gudri vīri un sievas izdomās kaut ko, kas nesastāv no 4 vārdiem. Un diskusija Vikivārdnīcā arī diezgan kusla. Pareizi būtu māori, pie tam nelokāmā formā (kā hindi), bet tautu un valodu nosaukumiem vecās (eksonīmās) formas, lai arī nepareizas, tiek kustinātas ļoti reti. --Kikos 18:53, 11 martā, 2008 (UTC)
- Sīkāk iedziļinoties, man arī tā liekas; galvenais, lai tās divas vienlaicīgi lietotās formas neizraisa kādus pārpratumus. --ScAvenger 19:04, 11 martā, 2008 (UTC)
Japāņu vārdi
[labot pirmkodu]Vai tu kaut ko zini arī par japāņu valodu? Man ir jautājums par "Kazuki Nakajima" (中嶋 一貴) - it kā nosaucu šeit par Kazuki Nakadžimu, tomēr, piemēram, Sporta Avīze viņu sauc par Kadzuki, bet kaut kur citur viņš tika nosaukts par Nakadzimu. Ja tu kaut ko zini par japāņu vārdiem, lūdzu, izskaidro, kā tad ir pareizi. --SpeedKing 15:39, 19 martā, 2008 (UTC)
- Pēc maniem avotiem pareizu būs Kadzuki Nakadžima, bet kas ir vārds, kas uzvārds, uz sitiena nepateikšu :) --Kikos 15:44, 19 martā, 2008 (UTC)
- Nakadžima ir uzvārds, jo viņa tēvs ir Satoru Nakadžima :) --SpeedKing 15:54, 19 martā, 2008 (UTC)
Īpašvārdi
[labot pirmkodu]Domāju, ka Tev šeit būtu ko teikt - [5]. --Feens 17:48, 19 martā, 2008 (UTC)
- Tur jau ScAvenger atrada īsto dokumentu, ko vēl piebilst. --Kikos 20:12, 19 martā, 2008 (UTC)
Somu valoda
[labot pirmkodu]Kā somu valodā izrunājas burti ä un ö? --SpeedKing (runāt) 20:05, 28 martā, 2008 (UTC)
- Somiski "ä" izrunā kā [æ] (platais "e"), "ö" - kā [ø] (līdzīgi kā franču "eu"), bet latviski abus pārliek ar "e". Tas pats attiecas uz zviedru valodu, kas arī tur pietiekoši plaši izplatīta (arī autosportistu vārdos, kā Marcus Grönholm). --Kikos 20:16, 28 martā, 2008 (UTC)
- Skaidrs, paldies. Rīt pārvietošu attiecīgos rakstus (Raikonens → Reikenens;Hakinens → Hekinens) --SpeedKing (runāt) 20:24, 28 martā, 2008 (UTC)
- Ups! Nevajag tik strauji! Publika var nesaprast. Būs otra Īslande :) Un vēl jau ir Merko Mertins u.c. Mūsu (latviešu) sporta komentētāju dēļ mēs esam padziļi iebriduši auzās un radikāli līdzekļi var tikt pārprasti. Kaut arī, no otras puses, tautai jāzina somu varoņi un to īstie vārdi! Būs labs iemesls padiskutēt. --Kikos 20:32, 28 martā, 2008 (UTC)
- Tāpēc jau ir domāta pāradresācija. Nav jau daudz cilvēku, kuri saka Rubenšs Barikello vai Šristians Fitipaldi. Tomēr šī problēma ar laiku izgaisīs pateicoties internetam, jo cilvēki, kuri zina valodas, uzreiz pasaka, kā pareizi jāizrunā jauna braucēja vārds. Nebūtu viņu, eksistētu tāds Sebastians Vatels :) Starp citu, vienīgie kuri lietoja "Reikenenu" bija Sporta Avīze, tomēr viņiem ir arī tāda pērle kā Fizičella. --SpeedKing (runāt) 06:58, 29 martā, 2008 (UTC)
- Ups! Nevajag tik strauji! Publika var nesaprast. Būs otra Īslande :) Un vēl jau ir Merko Mertins u.c. Mūsu (latviešu) sporta komentētāju dēļ mēs esam padziļi iebriduši auzās un radikāli līdzekļi var tikt pārprasti. Kaut arī, no otras puses, tautai jāzina somu varoņi un to īstie vārdi! Būs labs iemesls padiskutēt. --Kikos 20:32, 28 martā, 2008 (UTC)
- Skaidrs, paldies. Rīt pārvietošu attiecīgos rakstus (Raikonens → Reikenens;Hakinens → Hekinens) --SpeedKing (runāt) 20:24, 28 martā, 2008 (UTC)
Rumānijas hokeja izlase
[labot pirmkodu]Vai tev ir kādas zināšanas par rumāņu vārdu latviskošanu? Skat. rakstu Rumānijas hokeja izlase. --SpeedKing (runāt) 19:18, 12 aprīlī, 2008 (UTC)
- Ir, arī par ungāru valodu, kas rumānijas izlasē ir dominējošā. Tikai jāgaida pirmdiena. Esmu ārpus mājas. --Kikos 06:21, 13 aprīlī, 2008 (UTC)
- Polučiķe i raspišiķesj! Ungāru īpašvārdu atveidošana un rumāņu īpašvārdu atveidošana. Tikai tev pašam vajadzēs meklēt oriģinālformas, jo komandu pieteikumos nav nevienas diakritiskās zīmes... --Kikos 13:26, 15 aprīlī, 2008 (UTC)
Lietuvieši
[labot pirmkodu]Kaut kur internetā nav tas, ka lietuviešu uzvārdi latviešu valodā nebeidzas ar -as -ius un tamlīdzīgi? --Feens 20:39, 14 aprīlī, 2008 (UTC)
- Šeit 4.2 punktā viss smalki izskaidrots. --ScAvenger 04:08, 15 aprīlī, 2008 (UTC)
- Jā, tikai to vajadzētu kādam konspektīvā veidā davest līdz publikai ;) --Kikos 04:36, 15 aprīlī, 2008 (UTC)
Bēkons
[labot pirmkodu]Francis Bacon - LPE un dažkārt citur (arī šeit) latviski ir Frānsiss Bēkons, tomēr vikipēdijā visur ir Frensiss. Kā ir pareizi? Vai Frensiss nav amerikānisms? --Feens 10:08, 16 aprīlī, 2008 (UTC)
- Tev taisnība. Jātaisa kā LPE. --Kikos 10:21, 16 aprīlī, 2008 (UTC)
Tēvuvārdi
[labot pirmkodu]Latviešu valodā lieto tēvvārdus tur, kur tēvvārdi ir attiecīgās valodas sastāvdaļas. Latviešu valodā nelieto tēvvārdus attiecībā pret latviešiem, kurus dzīves laikā ir runājuši latviski, kā arī tautām (ne etnicitātēm), kas nelieto tēvvārdus. Piemēri, Augusts Voss, Jānis Rudzutaks, Boriss Pugo, Vitālijs Rubenis - cilvēki, kas dzīvojuši ilgu laiku Krievijā, tomēr runājuši latviski un ir latvieši. Bet latviešu valodā tēvvārdus lieto tur, kur tēvavārds ir cilvēka nosaukuma sastāvdaļa. Piemēri - Ziemeļkorejas vadītājs Kim Čen Irs[1]. Kim-uzvārds, Čen-vārds, Ir-tēvavārds, kurš nāk no Kim Ir Sena; Bjorka Gudmundsdottira[2] - islandiešiem, piemēram, nav uzvārdu, bet ir tēvavārds; Vladimirs Iļjičs Ļeņins, Josifs Visarionovičs Staļins - arī lietojam tēvavārdus. Piemēram, attiecībā uz etiopiešiem, kuriem vispār nav uzvārdu, arī lietojam tēvvārdus - Meless Zenavi[3] [4] (Meless ir viņa vārds, bet Zenavi tēvvārds). Vai tāpēc, ka Krievija bija okupējusi Latviju un nekrietni izturējās pret latviešu valodu, mums ir jāizturās muļķīgi attiecībā uz vienu Krievu valodu un Krievijas iedzīvotājiem? --:::: Saturs iegūts no "http://lv.wikipedia.org/wiki/Diskusija:Rebeka_Fialka-Ra%C4%8Dinska"
- Tev taisnība par Tevis nosauktajām valodām, bet attiecībā pret krievu īpašvārdiem tradicionāli tēvavārds tiek izlaists. Tā latviešu valodā vienkārši ir tradīcija, un tam nav sakara ar necieņu vai sazin ko. Palasi avīzes vai grāmatas - (Aleksandrs Puškins, Antons Čehovs, Ļevs Tolstojs, Mihails Bulgakovs utt. utt. utt.). --Feens 20:41, 22 aprīlī, 2008 (UTC)
- Tātad :) Ir vairāku līmeņu personas formālie verbālie identifikatori. Vārds, priekšvārds, pēcvārds, uzvārds, dzimtas vārds, tēvvārds, mātes vārds, iesauka, pseidonīms, tituls utt. Katrai tautai ir savas tradīcijas (kā jau norādīja anonīmais/neidentificētais diskutants) šo personas identifikatoru veidošanā, lietošanā, kārtošanā (secība, kādā lieto/raksta). Un katrai tautai/valodai ir savas tradīcijas, kā pieraksta svešu tautu personvārdus. Latvieši nu jau kādu laiku lieto sistēmu "vārds/uzvārds" taisni tādā secībā, kaut arī primārais identifikators ir uzvārds. Uz šādu sistēmu iespēju robežās tiek projicēti arī citvalodu personvārdi. Bet ir atkāpes, kas arī jau ir iesakņojušās. Ja ungāru secība uzvārds/vārds tiek apgriezta, tad korejiešu un ķīniešu secība tiek saglabāta, pie kam parasti tiek lietots pilns vārds. Parasti tiek noīsināti ne tikai krievu tēvvārdi (kas arī pašiem krieviem neietilpst primārajā formālajā identifikatorā), bet arī latīņvalodīgo kristītie vārdi (Diego Armando Maradona), amerikāņu krustvārdi/krusttēvu vārdi (Harry Sergey Truman), arābu "augšanas" vārdi (Abū ʿAlī al-Ḥusayn ibn ʿAbd Allāh ibn Sīnā) un daudzi citi gadījumi. Pilnie vai gandrīz pilnie vārdi tiek lietoti tikai gadījumos, ja tādu vai savādāku iemeslu dēļ konkrētajam vārdam ir ieviesusies noturīga tradīcija. -- Kikos Vārdi / Darbi 05:02, 23 aprīlī, 2008 (UTC)
Honsju
[labot pirmkodu]Pievēršu uzmanību, ka savulaik esmu uztaisījis visu Japānas prefektūtu aizmetņus, tā ka tabulā pie prefektūrām sarkanu saišu nedrīkst būt. Cita lieta, ka, iespējams, esmu tās nepareizi latviskojis, tā ka, par labošanu - feel free. --Feens 07:51, 24 aprīlī, 2008 (UTC)
- I see. Jautājums: kādu apsvērumu dēļ konsekventi lietoji "xxx prefektūra" pat tajos gadījumos, kad nosaukums ar centru nesakrīt? Varbūt labāk konfliktu gadījumos "Gifu (prefektūra)"? -- Kikos Vārdi / Darbi 07:57, 24 aprīlī, 2008 (UTC)
- Kas vainas XXX prefektūra? :) Manuprāt, nav nepareizi, ja vien apgabala nosaukums nesakrīt ar kaut kāda sevišķa vēsturiska apgabala nosaukumu, un arī tad man ir Lielpolijas vojevodiste. Nav jātaisa disambig un skaidrāk saprotams, seviški, un tas Japānā ir bieži, kad prefektūras nosaukums sakrīt ar tā centra nosaukumu. Starp citu pat angļiem, kas biezi "grēko" šajā jautājumā, ir Aichi Prefecture un galvaspilsēta Nagoya. --Feens 08:25, 24 aprīlī, 2008 (UTC)
- Pēc manas (profesionālās) pieredzes latviešu valodā ārvalstu administratīvo vienību nosaukumus uzskaitījumos un virsrakstos parasti lieto nominatīvā bez sugas vārda (izņemot exPRSR apgabalus). Ģenitīvā ar sugas vārdu lieto saistītā tekstā. Par Japānu gan varētu pastrīdēties, jo paši viņi konsekventi pieliek "-ken" klāt (japāniski), toties japāņu publikācijās svešvalodās 50/50. Es kaut kā pavelkos virsrakstā lietot to formu, ko raksta kartē. Arī lietotājam (manuprāt) vieglāk. Nav jāprāto ko meklēt - Gunma vai Gunmas. -- Kikos Vārdi / Darbi 08:54, 24 aprīlī, 2008 (UTC)
- Nu un kā tad ar to Lielpolijas vojevodisti, Dienvidmorāvijas novadu utt.? --Feens 13:21, 24 aprīlī, 2008 (UTC)
- Tie arī varētu piederēt pie izņēmumiem, kaut arī domas dalās. Būs labi. ;) -- Kikos Vārdi / Darbi 13:38, 24 aprīlī, 2008 (UTC)
- Esmu pārliecināts, ka būs labi :), tikai man liekas diezgan nelatviski un neracionali saukt Sicīlijas vienu daļu par Palermo (provinces nozimē), bet turpat skaidrot, ka ir arī Palermo - pilsēta, un ja vēl paši itāļi to sauc par Provincia di Palermo, bet Jums tur, valodniekiem, savi apsvērumi. ;)) --Feens 13:48, 24 aprīlī, 2008 (UTC)
- Tikpat jancīgi ir vienu saukt prosto "Kantabrija", bet blakus "Palermo province". Kartēs jau vienkārši, tur savādāku krāsu uzliek un aiziet jūriņā, a mums te galvas jālauza ;) -- Kikos Vārdi / Darbi 14:00, 24 aprīlī, 2008 (UTC)
- Kas tad beigās palika ar tām japānas prefektūrām? Tie esošie nosaukumi (vismaz tie, kas ir honsju rakstā) lai paliek kā ir un attiecīgo jāpārvieto attiecīgo prefektūru rakstus uz nosaukumiem, kur tagad ir sarkanās saites, vai arī no tām esošajām sarkanajām saitēm jāuztaisa pāradresācijas? -Yyy 17:44, 24 aprīlī, 2008 (UTC)
- Tikpat jancīgi ir vienu saukt prosto "Kantabrija", bet blakus "Palermo province". Kartēs jau vienkārši, tur savādāku krāsu uzliek un aiziet jūriņā, a mums te galvas jālauza ;) -- Kikos Vārdi / Darbi 14:00, 24 aprīlī, 2008 (UTC)
- Esmu pārliecināts, ka būs labi :), tikai man liekas diezgan nelatviski un neracionali saukt Sicīlijas vienu daļu par Palermo (provinces nozimē), bet turpat skaidrot, ka ir arī Palermo - pilsēta, un ja vēl paši itāļi to sauc par Provincia di Palermo, bet Jums tur, valodniekiem, savi apsvērumi. ;)) --Feens 13:48, 24 aprīlī, 2008 (UTC)
- Tie arī varētu piederēt pie izņēmumiem, kaut arī domas dalās. Būs labi. ;) -- Kikos Vārdi / Darbi 13:38, 24 aprīlī, 2008 (UTC)
- Nu un kā tad ar to Lielpolijas vojevodisti, Dienvidmorāvijas novadu utt.? --Feens 13:21, 24 aprīlī, 2008 (UTC)
- Pēc manas (profesionālās) pieredzes latviešu valodā ārvalstu administratīvo vienību nosaukumus uzskaitījumos un virsrakstos parasti lieto nominatīvā bez sugas vārda (izņemot exPRSR apgabalus). Ģenitīvā ar sugas vārdu lieto saistītā tekstā. Par Japānu gan varētu pastrīdēties, jo paši viņi konsekventi pieliek "-ken" klāt (japāniski), toties japāņu publikācijās svešvalodās 50/50. Es kaut kā pavelkos virsrakstā lietot to formu, ko raksta kartē. Arī lietotājam (manuprāt) vieglāk. Nav jāprāto ko meklēt - Gunma vai Gunmas. -- Kikos Vārdi / Darbi 08:54, 24 aprīlī, 2008 (UTC)
- Kas vainas XXX prefektūra? :) Manuprāt, nav nepareizi, ja vien apgabala nosaukums nesakrīt ar kaut kāda sevišķa vēsturiska apgabala nosaukumu, un arī tad man ir Lielpolijas vojevodiste. Nav jātaisa disambig un skaidrāk saprotams, seviški, un tas Japānā ir bieži, kad prefektūras nosaukums sakrīt ar tā centra nosaukumu. Starp citu pat angļiem, kas biezi "grēko" šajā jautājumā, ir Aichi Prefecture un galvaspilsēta Nagoya. --Feens 08:25, 24 aprīlī, 2008 (UTC)
Japāņu valoda
[labot pirmkodu](tā pati tēma, tikai drusku vispārīgāk). Vai kaut kur nav kādu norādījumu par japāņu valodas vārdu latviskošanu? (lai varētu pārskatīt visus tos nosaukumus). (kā īsti būtu jāraksta シ(shi) - kā si vai ši? (lielākoties visur ir si)(vai arī tas ir atkarīgs no konteksta?)). Tajā rakstā ir gandrīz blakus Fukušima un Hirosima (attiecīgi フクシマ un ヒロシマ)(Vai arī Hirosima ir tradicionāls nosaukums un tāpēc tiek atstāts tāds kā ir?). -Yyy 07:48, 26 aprīlī, 2008 (UTC)
- Cik man zināms, tādu norādījumu nav. Ir japāņu valodas speciālista latviskots ģeogrāfisko nosaukumu kopums, no kura var vispārināt dažas likumsakarības. sh atveidojams ar š, z - dz', j - dž, ch - č, iu - ju, iū - jū, y - j, ō - o, ni - ņi. Pārējie burti "kā ir" (ja kaut ko neesmu piemirsis). Grūtāk ir ar salu un kalnu nosaukumiem: kad "jima", "shima", "rettō" tulkojams, kad atveidojams iekļaujot nosaukumā, kad atmetams. Jāzina japāņu valoda un konteksts :( Hirosima ir eksonīms, tāpat kā Tokija, Honsju, Kjusju, Kioto. Pārējie nosaukumi atveidojami pēc sistēmas. -- Kikos Vārdi / Darbi 08:15, 26 aprīlī, 2008 (UTC)
- Tad arī za ir dza, zo ir dzo (to biju redzējis tikai attiecībā uz ze), ļoti daudz kur j ir atveidots kā dz (mainīt uz dž?)(relatīvi nesen bija tāda filma "Vēstules no Ivodzimas", kur tās salas nosaukumā (イヲジマ) (ji) (ジ) bija atveidots kā dzi)(tas toreiz tādā paskatā bija uz visiem plakātiem). -Yyy 08:46, 26 aprīlī, 2008 (UTC)
- Ar j apzīmētā skaņa ir [dʑ] - cilvēciski runājot tā ir palatalizēta (mīkstināta) afrikāta, kas izrunājama apmēram "dzj". Vienu laiku bija tendence to apzīmēt ar "dz" (tāpat kā sh [ɕ] ar "s"). Tagad viedokļi mainījušies un jālieto "š" un "dž".'-- Kikos Vārdi / Darbi 09:15, 26 aprīlī, 2008 (UTC)
- Par j tad laikam ir skaidrs. Za, zu un zo tagad ir dza, dzu un dzo? (viennozīmīgi skaidrs bija tikai par ze). -Yyy 09:26, 26 aprīlī, 2008 (UTC)
- Jā. Principā zilbes robežās atkāpes iespējamas tikai tad, ja līdzskanim seko iu: ziu - dzju. -- Kikos Vārdi / Darbi 09:47, 26 aprīlī, 2008 (UTC)
- Vai tad ジュ (ju (ji+yu=ju)) nav džu, vai arī ziu bija domāts ジウ (jiu)? -Yyy 10:06, 26 aprīlī, 2008 (UTC)
- Redzu, ka esi iedziļinājies :) Es japāņu valodu nezinu un orientējos galvenokārt uz Hepbērna romanizācijas sistēmu. ziu bija domāts "teorētisks" ziu. Iespējams, ka dabā tādas zilbes vispār nav. Un izskatās, ka iu arī ir iu, atradu tikai vienu gadījumu un izskatās pēc "cilvēciskā faktora". Kļūda, vienu vārdu sakot. Toties izskatās, ka ny arī jāpārliek ar ņj (Nyūdō - Ņjūdo). Sliktākais ir tas, ka nav sistematizētas shēmas, uz ko atsaucoties varētu uztaisīt kādas vadlīnijas. Pagaidām (kamēr nav iznācis jau vairākkārt pieminētais atlants) jāiztiek ar to kas ir, vai arī jātaisa pa vecam (pēc LPE). -- Kikos Vārdi / Darbi 10:31, 26 aprīlī, 2008 (UTC)
- Vai tad ジュ (ju (ji+yu=ju)) nav džu, vai arī ziu bija domāts ジウ (jiu)? -Yyy 10:06, 26 aprīlī, 2008 (UTC)
- Jā. Principā zilbes robežās atkāpes iespējamas tikai tad, ja līdzskanim seko iu: ziu - dzju. -- Kikos Vārdi / Darbi 09:47, 26 aprīlī, 2008 (UTC)
- Par j tad laikam ir skaidrs. Za, zu un zo tagad ir dza, dzu un dzo? (viennozīmīgi skaidrs bija tikai par ze). -Yyy 09:26, 26 aprīlī, 2008 (UTC)
- Ar j apzīmētā skaņa ir [dʑ] - cilvēciski runājot tā ir palatalizēta (mīkstināta) afrikāta, kas izrunājama apmēram "dzj". Vienu laiku bija tendence to apzīmēt ar "dz" (tāpat kā sh [ɕ] ar "s"). Tagad viedokļi mainījušies un jālieto "š" un "dž".'-- Kikos Vārdi / Darbi 09:15, 26 aprīlī, 2008 (UTC)
- Tad arī za ir dza, zo ir dzo (to biju redzējis tikai attiecībā uz ze), ļoti daudz kur j ir atveidots kā dz (mainīt uz dž?)(relatīvi nesen bija tāda filma "Vēstules no Ivodzimas", kur tās salas nosaukumā (イヲジマ) (ji) (ジ) bija atveidots kā dzi)(tas toreiz tādā paskatā bija uz visiem plakātiem). -Yyy 08:46, 26 aprīlī, 2008 (UTC)
Bengāļi ir klāt!
[labot pirmkodu]Tagad šāds putns. Nobela prēmijas laureāts, bengālis অমর্ত্য কুমার েসন (Ômorto Kumar Shen). Angļi sauc viņu par Amartya Sen, latvieši ([6]) par Amartiju Senu. Vai man arī rakstīt Amartija Sens? --Feens 21:26, 28 aprīlī, 2008 (UTC)
- Tas putns saucas apmēram [a.ma.rt.ʲa ?s.en] - Amartja Sens. "i" burtam tur nevajadzētu būt. par "Sens" neesmu īsti pārliecināts, jo man ar visiem Unicode pribambasiem nerādās viens burts vārdā েসন Nu, kaukā šitā. :) -- Kikos Vārdi / Darbi 06:58, 29 aprīlī, 2008 (UTC)
Vēl par Indijas subkontinentu
[labot pirmkodu]a) Kādas tautas pārstāvis latviski ir:
a1) Indijas iedzīvotājs, kura dzimtā valoda ir hindi
a2) Pakistānas iedzīvotājs, kura dzimtā valoda ir urdu
b) Kā pareizi latviski rakstīt vārdus Muhammad, Mohammed, Muhammed utt. Vai tie latviski visi ir Muhamedi?
--Feens 23:23, 30 aprīlī, 2008 (UTC)
- Par punktu "b": arābiski vārds Muhameds rakstās محمد - mhmd (burtiski). T.i. - bez patskaņiem. Atkarībā no reģionālās valodas, kā arī no vēsturiskās tradīcijas patskaņus liek visdažādākos. Persieši vienus, Arābijas arābi otrus, turki atkal citus, Magribas arābi arī savādākus. Atveidojums latviski daudzos gadījumos ir iespaidojies no starpniekvalodām, tādēļ atveidot arī var dažādi. Ja runa iet par pravieti, tad Muhameds, ja par personvārdu, tad jāskatās pēc reģionālajām un vēsturiskajām īpatnībām.
- Tātad Muhamedi būs dažādi, atkarībā no... Labi, tad palīdzi ar urdu dzejnieku Muhammad Iqbal (محمد اقبال). Muhamads? --Feens 09:49, 1 maijā, 2008 (UTC)
- Indijas subkontinentā saikne starp etnosu un valodu ir savādākā izpratnē, nekā tas ir daudzviet citur pasaulē. Indiešu pašapziņa veidojas no vairākiem komponentiem, to starpā ticība, reģions, etnoss, megaetnoss, valoda. Maz ir reģionu, kuros "nācijas" veidojušās uz etniskā/lingvistiskā pamata. Ir daudzas valodas, kuras ir ļoti plaši pielietotas (to skaitā hindi un urdu), bet kuras nav tieši asociējamas ar konkrētu etnisko kopienu. Tas veidojies vēsturiski. Pašā Indijā un zināmā mērā arī Pakistānā par etnisko piederību izvairās runāt, jo tā ir ļoti grūti definējama. Ir protams bengāļi, tamili, sindi u.c., bet tās ir minoritātes attiecībā pret ļoti plašo "hindustani" substrātu. Rekomendētu "hindi valodā runājošie" un "urdu valodā runājošie". -- Kikos Vārdi / Darbi 07:45, 1 maijā, 2008 (UTC)
- Tas garais tavs izskaidrojums man bija zināms, tāpēc arī mans samulsums. :) Vai nevarētu rakstīt (kā kādreiz bosnieši bija musulmaņi tautības nozīmē), ka viņi ir indieši (hindi) un pakistānieši (urdu) tautības nozīmē t.i. rakstā par pakistāniešiem teikt, ka tam ir divas nozīmes - Pakistānas iedzīvotājs un pakistānietis - vienkāršojot, tā centrālā valsts nācija? Iznāktu, ka viens ir pakistānietis un pakistānietis etniskā nozīmē, otrs pakistānietis un sinds etniskā nozīmē. --Feens 09:49, 1 maijā, 2008 (UTC)
Valodas terminoloģija
[labot pirmkodu]Kā labāk tulkot дзеканье, отвердение ч и щ, дифтонгическое произношение о в отдельных словах? P.S. Es gribētu papildināt rakstu "Krievu valoda Latvijā" un izvirzīt to laba raksta statusam. Kas jūsuprāt jāpapildina?Aleksandrs Kuzmins 19:33, 1 maijā, 2008 (UTC)
- "дзеканье" in palatalizētas afrikātas [dzʲ] [tsʲ] lietošana poļu, baltkrievu valodā (un Baltkrievijai kaimiņos esošajā Krievijas daļā krievu valodā) pozīcijās, kur krievu valodā ir slēdzeņi [d] un [t] (ru:дзеканье). Latviski varētu būt "afrikatizācija", bet labāk jautā valodniekiem. Var zvanīt VVC, viņiem ir speciāls konsultāciju tālrunis;
- "отвердение ч и щ" - saprotu kas tas ir (palatalizācijas zudums pēc "mīkstās" afrikātas pozīcijā pirms palatalizējošā patskaņa: человек - jābūt [tʃʲɛlɐvʲɛk], bet runā [tʃɛlɐvʲɛk]), bet zinātniski nemācēšu noformulēt;
- diftongizācija (manuprāt, kaut kur tādu terminu esmu redzējis).
- Kas vēl? Valoņu pieminēšana nav īsti korekta. Valoņi nav minoritāte ne etniski ne valodnieciski, tā ir viena no konfederatīvas valsts pamattautām. Beļģijā par minoritāti varētu saukt vāciešu u.c. Tā tāda kļūdiņa. Rakstā vēl varētu aprakstīt šādas tēmas: plašais krievu (slāvu) valodas substrāts personvārdos un vietvārdos. Interesants aspekts ir Latvijas čigānu dalīšanās latviskajos un krieviskajos (tikai nezinu, kur dabūt kādu publicētu pētījumu). Krievu pārlatviskošanās (karjeras nolūkos) pirmskara Latvijā. Valodu prasmes statistika etniskā griezumā un pa gadiem. Netā var dabūt cenzus no 1904.g. Un bildes vajag! Kaut kur taču var vēl atrast divvalodīgus ielu uzrakstus. Vecās Ruso-Balta ēkas frontons ar uzrakstu. Afišas. Centrāltirgū uz cenu lapiņām dieva zīmes var sameklēt ;) -- Kikos Vārdi / Darbi 20:20, 1 maijā, 2008 (UTC)
- Varbūt, ja iespējams, var precizēt tādu subetnosa kā vecticībnieku krievu valodas vēsturi un īpatnības. Tāpat būtu interesanta dinamika par krievu valodas lietošanas izmaiņām Latvijas PSR dažādu tautu starpā, es domāju to situāciju, ka PSRS laikā arī citi etnosi pieslējās vai no latviešu vai krievu valodas kopienai, atkarībā no etnosa (baltkrievi vai igauņi) vai vietas (Daugavpils vai Talsi). Bet varbūt es pārāk daudz gribu, un tādu pētījumu nav. :) --Feens 21:13, 1 maijā, 2008 (UTC)
- Par bildēm - nav problēma. Kaut vai ievietot jaunāko "Vesti" numuru vai nofotografēt Rīgas autoostas trīsvalodīgos uzrakstus. --Feens 21:16, 1 maijā, 2008 (UTC)
- "Laba raksta" statuss? Svētā Dievmāte - es to laikam nepārdzīvošu. Kauna galīgi nav (trūkst vispār vārdu, bet ko tad padarīsi - aizmugure spēcīga) --Krishjaanis 23:54, 1 maijā, 2008 (UTC)
Par poļu-lietuviešu attiecībām
[labot pirmkodu]Raksts Barbora Radvilaite. Lieltuvas lielkņaze un Polijas karaliene. Nu poļi viņu sauc par Barbara Radziwiłłówna, angļi - Barbara Radziwiłł. Kā sauc latvieši? :) Jeb tas jājautā vēsturniekiem? --Feens 06:52, 2 maijā, 2008 (UTC)
- Man, protams, ir savs viedoklis par jebkuru tēmu (ieskaitot baletu, vaislas cūkkopību un apelsīnu apputeksnēšanu subarktikā) un izteikties man patīk, bet šoreiz atturēšos ;) -- Kikos Vārdi / Darbi 16:51, 2 maijā, 2008 (UTC)
Adamsu ģimene
[labot pirmkodu]Kornvoliešu izcelsmes zinātnieks John Couch Adams. Vikipēdijas angļu tekstā teikts The Cornish name Couch is pronounced "cooch". Man ir problēmas ar angļu valodu. Tas ir Kūčs vai Kūhs? --Feens 12:23, 3 maijā, 2008 (UTC)
Paldies par Mocartu
[labot pirmkodu]Paldies, ka palīdzēji uzlabot rakstu. Vienīgais iebildums man ir pret Džozefa mainīšanu pret Jāzepu. Arī manis norādītajā grāmatā (D. Veiss "Dievišķais un pasaulīgais: Romāns par Mocarta dzīvi un viņa laiku") ir minēts Džozefs II nevis Jāzeps II. Tagad nezinu, kā rīkoties tālāk. --Treisijs 17:18, 8 maijā, 2008 (UTC)
- Es paskatījos citās man saprotamās vikipēdijās un visur ir lietots vietējais bībeliskais variants. Varbūt ir kāda vēstures grāmata, kurā pavērties. -- Kikos Vārdi / Darbi 17:30, 8 maijā, 2008 (UTC)
- Nu Džozefs viņš nekādi nevar būt - viņš taču ir Vircburgā dzimis vācietis (austrietis) un angļos nekad nav dzīvojis (un tad viņš saukātos Džozefs Lānžs, kā tā amīšu aktrise). Ir taču ķēniņš Francis Jozefs galu galā. Ja nu vienīgi tolaik kāda mode uz angļiem bija, bet tad vārds jāsaka vēsturniekiem. --Feens 20:34, 8 maijā, 2008 (UTC)
Arī tamili nav knapie
[labot pirmkodu]Srinivasa Ramanujan (tamilu - ஸ்ரீநிவாச ராமானுஜன்) - kā tas varētu būt latviski? :) Iepriekš pateicos, ja arī nesaņemšu atbildi. --Feens 17:30, 9 maijā, 2008 (UTC)
- Formāli pieejot Srinivāsa Rāmānujan Iyengar ir Šrīnivāsa Rāmānudžans (Ijengars) (vai Ijenars). Mēģināšu pameklēt pilno transliterāciju, bet nekas stipri nevar mainīties. Nesapratu tikai, kas ir Iyengar, tamilu tekstos neparādās. -- Kikos Vārdi / Darbi 18:45, 9 maijā, 2008 (UTC)
Louis
[labot pirmkodu]Franču Louis latviski tagad ir Luī vai Luijs? --Feens 22:36, 9 maijā, 2008 (UTC)
Mums vēstures grāmatā ir rakstīts Luijs un tā arī skan loģiskāk. Kristaps513 17:07, 12 maijā, 2008 (UTC)
- Latviešu valodas gramatikai piemīt īpaši riebīga īpašība apgāzt loģiku un darboties pavisam citādi nekā liekas :) --Krishjaanis 17:26, 12 maijā, 2008 (UTC)
- Nu tad Marie ir Marijs, un tas nu galīgi neskan loģiski. --SpeedKing (runāt) 19:26, 12 maijā, 2008 (UTC)
Zvaigžņu nosaukumi
[labot pirmkodu]Tātad tā - atradu Ilgoņa Vilka grāmatu "Zvaigžņotās debess ceļvedis", apskatījos tur minētos zvaigžņu nosaukumus, Personiski domāju, ka sekojošās zvaigznes kuras ir tajā grāmatā minētas nevajadzētu apstrādāt: Lielais lācis - Dubhe, Aliots, Micars, Benetnašs; Mazais lācis - Polārzvaigzne, Kohabs; Pūķis - Etamīns; Kasiopeja - Šedirs, Kafs; Dienvidu Zivs - Fomalhauts; Andromeda - Sirrahs, Mirahs, Alamaks; Persejs - Mirfaks, Algols; Auns - Hamals; Valis - Mira, Deneb Kaitoss; Vedējs - Kapella, Menkalinans; Vērsis - Aldebarans,Nats; Orions - Betelgeize, Rīgels, Bellatrikse, Saifs, Mintaka, Alnilams, Alnitaks; Lielais suns - Sīriuss, Mirzams; Mazais suns - Procions; Dvīņi - Kastors, Pollukss, Alhena; Lauva - Reguls, Denebola; Jaunava - Spika; Hidra - Alfards; Vēršu dzinējs - Arkturs; Ziemeļu vainags - Gemma; Čūsknesis - Ras-Alhague; Skorpions - Antaress; Lira - Vega; Gulbis - Denebs, Albireo, Sadors; Ērglis - Altairs. Ar dienvidpuslodes zvaigznājiem (tiem, kuri nav redzami Latvijā), var plosīties pēc sirds patikas - tā kā tie pie mums nav redzami, tie nav populāri un to nosaukumi nav tā iegājušies. --Krishjaanis 16:58, 12 maijā, 2008 (UTC)
- Salīdzināšanai V. Reguta grāmatā "Latvijā redzamie zvaigznāji" (recenzējis tas pats I. Vilks, grāmata izdota 2 gadus vēlāk nekā "Zvaigžņotās debess ceļvedis") lietotie nosaukumi - tur to zvaigžņu ir drusku vairāk.
- Andromeda - Sirahs (nevis Sirrahs), Mirahs, Alamaks;
- Auns - Hamals, Šeratans;
- Cefejs - Alderamins, Alfirks, Alrai, Erakis;
- Čūska - Unuk El-haia;
- Čūsknesis - Ras-Alhags (nevis Ras-Alhague), Keb-Al-Rai, Jed-Prior, Jed-Posterior, Sabiks, Bārnarda zvaigzne;
- Dienvidu Zivs - Fomalhauts;
- Dvīņi - Kastors, Pollukss, Alhena, Mebsuta, Tejat Prior, Tejat Posterior;
- Eridāna - Ahernars, Kursa, Zauraks;
- Gulbis - Denebs, Albireo, Sadors, Giehna;
- Herkuless - Ras-Algeti, Kornefoross, Sarins;
- Hidra - Alfards jeb Hidras Sirds (tekstā divas reizes minēts Alfars - tā varētu būt drukas kļūda);
- Jaunava - Spika, Arihs, Auva, Vindemiatriksa, Heze;
- Kasiopeja - Šedirs, Kafs, Ksora, Segins;
- Krauklis - Krazs, Algorabs, Minkars;
- Lauva - Reguls, Denebola, Algeiba, Zosma, Ras-Elased, Australis, Koksa;
- Lielais Lācis - Dubhe, Meraks, Fekda, Megrecs, Aliods (nevis Aliots - man gan liekas, ka Aliots ir biežāk dzirdēts, varbūt tā ir kļūda), Micars, Alkors, Talita, Tania Australis;
- Lielais Suns - Siriuss (laikam kļūda - noteikti pareizi ir Sīriuss un tekstā arī tā ir), Mirzams, Vezens, Adara, Furuds, Aludra;
- Lira - Vega, Šeliaks, Sulafats;
- Mazais Lācis - Polārzvaigzne jeb Kinosura, Kohabs, Ferkads;
- Mazais Suns - Procions, Gomeisa;
- Mazais Zirgs - Kitalfa;
- Medību Suņi - Hara jeb Kārļa Sirds;
- Mežāzis - Dabihs, Deneb-Algiedi;
- Orions - Betelgeize, Rigels (Rīgels man liekas pareizāk), Bellatriksa (nevis Bellatrikse), Saifs, Mintaka, Alnilams, Alnitaks, Hatiza;
- Pegazs - Markabs, Šeats, Algenibs, Enifs, Homams, Matars;
- Persejs - Mirfaks, Algols, Algenibs (iespējams, sajaukts ar Pegaza Gammu, kas arī ir Algenibs), Menkhibs;
- Pūķis - Tubans, Alvaids, Etamins (nevis Etamīns), Noduss II, Noduss I;
- Pūpe (Kuģa Gals) - Azmidiska;
- Skorpions - Antaress, Al-Akrabs, Džuba;
- Strēlnieks - Našs, Kaus Medius, Ascella, Kaus Borealis, Nunki;
- Svari - Zuben-Elgenubi, Zuben-Elšemali;
- Ūdensvīrs - Sadalmeleks, Sadalsuds, Sadalahbijs, Skats;
- Valzivs - Menkars, Difda, Mira;
- Vedējs - Kapella, Menkalinans, Hoedus II, Hasalehs;
- Vērsis - Aldebarans, Nats, Alkione (esmu redzējis arī Alcione);
- Vēršu Dzinējs - Arkturs, Hariss, Izars, Mufrids;
- Vēzis - Akubens jeb Sertans, Asellus Borealis jeb Ziemeļu Ēzelis, Asellus Australis jeb Dienvidu Ēzelis;
- Zaķis - Arnebs, Nihals;
- Ziemeļu Vainags - Gemma;
- Zivis - Airiša.
No pie mums neredzamām zvaigznēm populārākās laikam ir tā pati Centaura Alfa jeb Tolimans un Kanopuss (Ahernars arī nav Latvijā redzams). --ScAvenger 18:43, 12 maijā, 2008 (UTC)
- Paņēmu arābu atveidošanas grāmatiņu, bet tur par zvaigznēm ne pušplēsta vārda. Laikam pārāk slidens jautājums. Jebkurā gadījumā sanāks bišķiņ OR :( Manā laikā skolā (videnē laikam) bija priekšmets astronomija. It kā mācību grāmatās vajadzētu būt standartizētajām lietām. Kādam varbūt ir? No citas operas: vai nav iespējams rakstā ielikt linku uz wikisky, tipa kā uz wikimap? Skatījos en vikipēdijā, tur it kā nav tādas fīčas. -- Kikos Vārdi / Darbi 19:22, 12 maijā, 2008 (UTC)
- Kikos, ja tu atveidojot tos arābu cilmes vārdus vadies pēc kaut kādas metodoloģijas, nevis pats sēdi un prāto kā un kur kas jāraksta, tad tas (manuprāt) nav OR. Jo tagad pastāv ļoti liela iespējamība, ka zvaigžņu nosaukumus nevarēs atrast vienkārša iemesla dēļ - tas nekad nav tā īsti izdarīts. Jā, ir dažai nosaukumi, kas ir kļuvuši populāri, bet astronomija Latvijā nav īpaši populāra un 95% populācijas ir dziļi vienalga kā pareizi saucās tā zvaigznes, atlikušajiem 5% kas atnāks uz vikipēdiju palasīties par zvaigznājiem nebūs iespēju pārbaudīt pareizi vai nē jo nav (NAV!) nekur publicēti šie nosaukumi. Es negribētu domāt, ka pareizi atveidojot tos nosaukumu latviešu vikipēdija izčibēs un pazudīs no Zemes virsas jo tu būsi mazliet pielicis no sevis (OR). Varbūt ka nav tā īsti pareizi rīkoties - tas jālemj tev - vienkārši ir iespēja mazlietiņ padarīt situāciju labāku. --Krishjaanis 19:54, 12 maijā, 2008 (UTC)
A little help: Ecser
[labot pirmkodu]Hi! I'm a Hungarian Wikipedia editor, my name is Norbert Kiss. I'm very proud of my village and I would like to read about it in a lot of languages. I translated already it into 10 languages, but I can't speak Latviešu. Could you help me? My village's English page is this: Ecser. Could you translate the page of Ecser into Latviešu? Then just link the side into the English version and I will see it, or you could write me, when it is ready. My Hungarian Wikipedia side is: My profile.
Thank you! Norbert
Lai latviešiem garlaicīgi nebūtu :)
[labot pirmkodu]- Reform spells change for Portugal --Feens 06:02, 17 maijā, 2008 (UTC)
Nīderlandiešu valoda
[labot pirmkodu]Gadījumā nezini, kā izrunā "ie" nīderlandiešu valodā (Giedo van der Garde)? --SpeedKing (runāt) 09:32, 22 maijā, 2008 (UTC)
traduction
[labot pirmkodu]salut la traduction que tu ma demande:
Lac de Gueir: Déegub Geer. Vallée du Ferlo: xuru Ferlo. Tiângol Lougguéré: Cangol Lugere. Vallée de Mboun: Xuru Mbun, Vallée du Saloum: Xuru Saalum, Badiara: Bajara, Niéri Ko: Ñeeri Ko, Niokolo Koba: Ñokolo Koba, Soungrougrou: Sunguruguru. Géba: Geeba ibou
Par amerikāni 'Charles Abbot'
[labot pirmkodu]Sveiks! Vai vari, lūdzu, iekomentēt savu viedokli par personvārda Charles Abbot atveidošanu latviski? --Jūzeris 11:42, 30 maijā, 2008 (UTC)
Usurpation on ja.wiki
[labot pirmkodu]Hello, Kikos. The account Kikos on Japanese Wikipedia has been moved out by Ks aka 98, and now you can attach it to your global account. Cheers! --Aotake 19:25, 5 jūnijā, 2008 (UTC)
- Hello again, Kikos. Your account Kikos64 is now safely moved to Kikos (again by Ks aka 98 :) ). All the best, Aotake 19:35, 24 jūnijā, 2008 (UTC)
SUL
[labot pirmkodu]Your SUL is deleted now--Nick1915 10:17, 6 jūnijā, 2008 (UTC)
Sanskrits
[labot pirmkodu]Gribu vērst tavu uzmanību uz to, ka ir tāds raksts par Sanskritu, kas nominēts par vērtīgu rakstu un ka daži uzskata, ka būtu labi, ja tu šo rakstu izlasītu un pastāstītu ko par to domā ; ) ~~Xil * 15:09, 9 jūnijā, 2008 (UTC)
- Raksts ir plašs, bet vienpusīgs. Vajadzētu vēl papildināt (vēsture, lietošana utt). Un vēl ir tāda lieta, ka aprakstos par fonētiku (kas sastāda lielāko daļu no raksta) ir lietota Parnini (klasiskā indologu) terminoloģija, kas maz sasaucas ar latviešu valodniecībā lietoto (lietotajām - ir divas) fonētikas terminoloģiju. Neesmu centies iebraukt indiešu valodniecībā, bet mani tas raksts nepārliecina. Es būtu pret (šādā kondīcijā). -- Kikos Vārdi / Darbi 22:37, 13 jūnijā, 2008 (UTC)
Par Buchanan latvisko pāradresāciju
[labot pirmkodu]Uzmanīgi, Buchanan var būt arī meitene. --Feens 12:00, 25 jūnijā, 2008 (UTC)
- Var, bet mūsdienu vēl joprojām maskulīnajā sabiedrībā var izlīdzēties arī tā :) -- Kikos Vārdi / Darbi 12:10, 25 jūnijā, 2008 (UTC)
Antropologs
[labot pirmkodu]Edward Sapir - [7] = Sepirs, Sēpirs, Sepīrs? Paldies. --Feens 12:08, 29 jūnijā, 2008 (UTC)
- Spriežot pēc izrunas /səˈpɪər/ pareizais varētu būt Sepīrs. (Vadoties pēc amerikāņu īpašvārdu atveidošanas principa: "kā viņi runā, tā mēs rakstām". Protams, ir izņēmumi.) -- Kikos Vārdi / Darbi 13:58, 29 jūnijā, 2008 (UTC)
Otrs jautājums, ja sanāk laika, - kā latvieši sauc angļu miestu Weston-super-Mare - [8]? --Feens 23:13, 29 jūnijā, 2008 (UTC)
- Pēc manā rīcībā esošās informācijas: Vestonsjūpermēra. -- Kikos Vārdi / Darbi 06:16, 30 jūnijā, 2008 (UTC)
Nu, vēl pēdējo reizi :) Būrs Jan Christian Smuts- [9]. Smutss? Bet krievi nez kāpēc sauc par Смэтс. --Feens 23:50, 30 jūnijā, 2008 (UTC)
- Krieviem taisnība. Burts "u" afrikānsā tiek izrunāts kā "e" (fonēma [œ]), "u" skaņu dod burtkopa "oe" ("ū" atvērtā zilbē vai pirms r). -- Kikos Vārdi / Darbi 05:05, 1 jūlijā, 2008 (UTC)
Amerikānis James D. Watson [10]. Votsons? --Feens 21:33, 8 jūlijā, 2008 (UTC)
- Pēc vārdnīcām Votsons (Votsone). Arī pēc atveides noteikumiem. -- Kikos Vārdi / Darbi 05:54, 9 jūlijā, 2008 (UTC)
Tu esi mans varonis
[labot pirmkodu]Paldies, ka sataisīji olimpisko veidni - es jau bij izdomājis sākt lamāties, jo tā veidne man nezināmu iemeslu dēļ vairs nestrādāja. --Krishjaanis 19:34, 16 jūlijā, 2008 (UTC)
- Veidne štrunts. Kā tiksi galā ar visu olimpiādi? Mežonīgs apjoms nenormālā tempā, ja gribi paspēt līdzi. -- Kikos Vārdi / Darbi 19:43, 16 jūlijā, 2008 (UTC)
- Principā te bija viens lietotājs, kas arī tā kā gatavojās olimpiādei (es neatceros vārdu). Bet nu apjoms šaušalīgs tas gan - centīšos likt iekšā galvenākos rezultātus - loku šaušanas 2. kārtas spēļu analīzi atstāšu vēlakam laikam. :) --Krishjaanis 20:18, 16 jūlijā, 2008 (UTC)
Dzīvnieku izcelsmes produkti
[labot pirmkodu]Paldies par palīdzību, bet, manuprāt, veģetārisma un vegānisma pieminēšana šajā sakarā nav POV - tam piekrīt arī angļi un vācieši. --Sandris.Ā 00:02, 17 jūlijā, 2008 (UTC)