Dalībnieks:Apekribo/Ukraiņu īpašvārdu atveides uzmetums

Ukraiņu valoda ir dzimtā valoda aptuveni 37 miljoniem cilvēku, lielākoties Ukrainā, un kopā ir aptuveni 52 miljoni šīs valodas pratēju. Tā ir Ukrainas valsts valoda. Ukraiņu valodas rakstībā izmanto kirilicu, un tās alfabētā ir 33 burti.

Alfabēts un atveides tabula

Burts	IPA	Atveide latviski	Piemēri
А, а	[ɑ]	а	Запоріжжя — Zaporižja
Б, б	[b]	b	Глобине — Hlobine
В, в	[ʋ], [w], [u̯]	v	Вінниця — Vinnica
Г, г	[ɦ] (balsīgs h)	h	Луганськ — Luhanska
Ґ, ґ	[g]	g	Ґеруси — Gerusi
Д, д дз дж	[d] [dʲ] [ʣ], [ʣʲ] [ʤ]	d dz dž	Дніпро — Dņipro Орджонікідзе — Ordžoņikidze Джанкой — Džankoja
Е, е	[ɛ]	е (nemīkstina iepr. burtu)	Болехів — Bolehiva Донецьк — Donecka
Є, є	[jɛ], [ʲɛ]	je vārda vai zilbes sākumā, aiz ь лє — ļe, нє — ņe e citos gadījumos	Єнакієве — Jenakijeve Верхнє — Verhņe Сєвєродонецьк — Severodonecka
Ж, ж	[ʒ]	ž	Житомир — Žitomira
З, з	[z], [zʲ]	z	Белз — Belza
И, и	[ɪ] (ciets i)	i (nemīkstina iepr. burtu)	Вінниця — Vinnica
І, і	[i]	і лі — ļi, ні — ņi	Львів — Ļviva Горлівка— Horļivka
Ї, ї	[ji]	ji	Їжівці — Jiživci Київ — Kijiva
Й, й	[j]	j i divskaņa otrajā pozīcijā,^[1] izņemot divskaņus ий, ій un vārda beigas	Йосипівка — Josipivka Гайворон — Haivorona Молодогвардійськ — Molodohvardijska Осій — Osija
К, к	[k]	k	Кропивницький — Kropivnicka
Л, л ль лє лі ля лю	[l], [lʲ]	l ļ ļe ļi ļa ļu	Лохвиця — Lohvica Львів — Ļviva Рилєєвка — Riļejevka Горлівка — Horļivka Біляївка — Biļajivka Люботин — Ļubotina
М, м	[m]	m	Миколаїв — Mikolajiva
Н, н нь нє ні ня ню	[n], [nʲ]	n ņ ņe ņi ņa ņu	Рівне — Rivne Ровеньки — Roveņki Верхнє — Verhņe Чернівці — Čerņivci Глиняни — Hliņani Близнюки — Blizņuki
О, о	[ɔ]	o	Одеса — Odesa
П, п	[p]	p	Полтава — Poltava
Р, р	[r], [rʲ]	r	Рубіжне — Rubižne
С, с	[s], [sʲ]	s	Суми — Sumi
Т, т	[t], [tʲ]	t	Тернопіль — Ternopiļa
У, у	[u]	u	Ужгород — Užhoroda
Ф, ф	[f]	f	Феодосія — Feodosija
Х, х	[x]	h	Харків — Harkiva
Ц, ц	[ʦ], [ʦʲ]	c	Арциз — Arciza
Ч, ч	[ʧ]	č	Чернівці — Čerņivci
Ш, ш	[ʃ]	š	Алушта — Alušta
Щ, щ	[ʃʧ]	šč	Благовіщенське — Blahoviščenske
Ь, ь	[ʲ]	ль — ļ, нь — ņ j starp līdzskani, izņemot л un н, un patskani Starp līdzskaņiem neatveido.^[2] Vārda beigās (izņemot ль un нь) neatveido	Ананьїв — Anaņjiva Батьово — Batjova Армянськ — Armjanska Вербовець — Verboveca Рипень – Ripeņa
Ю, ю	[ju], [ʲu]	ju vārda sākumā, aiz patskaņa vai ь, aiz visiem līdzskaņiem, izņemot л un н лю — ļu, ню — ņu	Южне — Južne Люботин — Ļubotina
Я, я	[ja], [ʲa]	ja vārda sākumā, aiz patskaņa vai ь, aiz visiem līdzskaņiem, izņemot л un н ля — ļa, ня — ņa vārda beigās ця — ca	Армянськ — Armjanska Біляївка — Biļajivka Глиняни — Hliņani Ясениця — Jasenica
'		Apostrofs ukraiņu alfabētā formāli neietilpst; tas norāda uz iepriekšējā līdzskaņa cietību	Кам'янка — Kamjanka

Patskaņi

Ukraiņu valodā nešķir īsos un garos patskaņus, atveidē patskaņi ir īsi (pieļaujams garumzīmi lietot atsevišķos personvārdos, kas aizgūti no latīņu valodas un latviski nostiprinājušies ar garu patskani: Валерій — Valerijs, Valērijs; Валентина — Valentina, Valentīna).

Ukraiņu valodā patskaņi е un и ir cieti un iepriekšējo burtu nemīkstina.

Līdzskaņu dubultojums saglabājams līdzskaņiem ll, ļļ, mm, nn, ņņ, rr starp patskaņiem vai vienzilbīga vārda beigās (Палло — Pallo, Старосілля — Starosiļļa, Сінне — Sinne, Вінниця — Vinnica). Citos gadījumos līdzskaņu dubultojums atveidē neatspoguļojas (Запоріжжя — Zaporižja).

Gramatizācija un locīšana

Vietvārda beigās -цький un -ський atveidojams attiecīgi ar -cka un -ska: Хмельницький — Hmeļnicka, Кропивницький — Kropivnicka, Камінь-Каширський — Kamiņa-Kaširska.

Vietvārda beigās -поль atveidojams ar -pole, jo šo vārdu vēsturiskā cilme saistāma ar grieķu valodu: Севастополь — Sevastopole, Сімферополь — Simferopole.

Ja īpašvārds beidzas ar divskani, tā otrais burts й atveidojams ar j un pievienojama attiecīgā galotne: Бахчисарай — Bahčisaraja, Джанкой – Džankoja.

Īpašvārdi, kas atveidē beidzas ar a vai e, lokāmi attiecīgi pēc 4. un 5. deklinācijas. Īpašvārdam, kas ukraiņu valodā beidzas ar līdzskani, pievienojama galotne: apdzīvotu vietu, upju nosaukumiem sieviešu dzimtes galotne -a, kalnu, ezeru nosaukumiem -s, personvārdiem attiecīgās dzimtes galotne -a vai -s. Vietvārdi, kas beidzas ar -i, kurš ukrainiski ir neuzsvērts, lokāmi kā daudzskaitlinieki (pēc parauga Talsi: Sumi, Sumos). Ja ukrainiski tas ir uzsvērts, iespējams vārdu atstāt nelokāmu, tomēr valodas praksē visbiežāk arī šādus vārdus loka. (Sal. “Krievu īpašvārdu pareizrakstība un pareizruna latviešu valodā”, 1993, 49. un 55.2.)

Vietvārdus, kas atvasināti pēc īpašības vārdu parauga un beidzas ar -ово, -ево, -єво, -ино, -іно, atveido ar lokāmu galotni -a: -ova, -eva, -jeva, -ina (Оленьово — Oleņova, Машево — Maševa, Жденієво — Ždeņijeva, Щекино — Ščekina, Бородіно — Borodina). Citi īpašvārdi, kas beidzas ar -o, lielākoties ir nelokāmi, tomēr “lietojuma ērtības labad nereti valodas praksē par lokāmiem vārdiem pārveido arī ģeogrāfiskos nosaukumus, kas .. vienskaitļa nominatīvā beidzas ar uzsvērtu patskani -о”.^[3].

Sieviešu uzvārdos ar adjektīvisku izskaņu, kuriem no vīriešu dzimtes formas atšķiras piedēklis, šī atšķirība saglabājama arī atveidē: Безсмертний — Bezsmertnijs, Безсмертна — Bezsmertna.^[4]

Saliktie vietvārdi, kuru daļas ir pakārtojuma attiecībās, atveidojami koprakstījumā, ja neveidojas pārāk garš vai grūti izrunājams vārds: Кривий Ріг — Krivijriha. Ja pirmais komponents beidzas ar līdzskani vai o, ieteicams koprakstījums, bet, ja pirmais komponents beidzas ar citu patskani, atveidē ieteicams savruprakstījums. Savruprakstījumā gramatizējams un lokāms tikai pēdējais vārds (Жовті Води — Žovti Vodi, Žovti Vodos). Saliktie īpašvārdi, kuru daļas ir sakārtojuma attiecībās (vietvārdi un dubultie uzvārdi), atveidojami savruprakstījumā ar defisi un lokāmi: Камінь-Каширський — Kamiņa-Kaširska, Kamiņā-Kaširskā. Ja saliktā vietvārdā pakārtotais īpašības vārds atvasināts no ģeogrāfiska nosaukuma lietvārda, to atveido no attiecīgā lietvārda ģenitīvā: Київська область — Kijivas apgabals.

Valsts valodas centra (VVC) Latviešu valodas ekspertu komisija (LVEK) 2017. gadā ieteica Ukrainas vietvārdus atveidot no ukraiņu valodas, bet lielāko pilsētu nosaukumus saglabāt ierastajā atveidē no krievu valodas — Kijeva, Harkova, Ļvova, Zaporožje, Krivojroga, Čerņigova. 2018. gada sākumā VVC LVEK Ukrainas pilsētu nosaukumu atveidošanas noteikumus pārskatīja un atveidot no ukraiņu valodas ieteica arī pilsētu nosaukumus Запоріжжя, Кривий Ріг, Чернігів un Тернопіль. 2022. gada 9. martā pēc tulkotāju, rakstnieku, publicistu u. c. ierosinājuma komisija nolēma arī pārējo pilsētu nosaukumus latviski apstiprināt atveidojumā no ukraiņu valodas: Київ — Kijiva, Харків — Harkiva, Львів — Ļviva, Чорнобиль — Čornobiļa u. c.

Dažu Ukrainas pilsētu nosaukumu atveide

Nosaukums ukraiņu valodā	Atveidojums latviski
Вінниця	Vinnica
Горлівка	Horļivka
Дніпро	Dņipro
Донецьк	Donecka
Житомир	Žitomira
Запоріжжя	Zaporižja
Івано-Франківськ	Ivanofrankivska
Кам'янське	Kamjanske
Київ	Kijiva
Кременчук	Kremenčuka
Кривий Ріг	Krivijriha
Кропивницький	Kropivnicka
Луганськ	Luhanska
Львів	Ļviva
Макіївка	Makijivka
Маріуполь	Mariupole
Миколаїв	Mikolajiva
Одеса	Odesa
Полтава	Poltava
Рівне	Rivne
Севастополь	Sevastopole
Сімферополь	Simferopole
Суми	Sumi
Тернопіль	Ternopiļa
Харків	Harkiva
Херсон	Hersona
Хмельницький	Hmeļnicka
Черкаси	Čerkasi
Чернівці	Čerņivci
Чернігів	Čerņihiva

Garāks apdzīvoto vietu nosaukumu atveides saraksts atrodams te: https://lv.wikipedia.org/wiki/Ukrainas_pilsētu_uzskaitījums

Šie atveides norādījumi balstīti uz MK noteikumiem nr. 114, izmantota “Krievu īpašvārdu pareizrakstība un pareizruna latviešu valodā” (1993), Jāņa sētas “Lielais atlants” (2008), kā arī VVC LVEK lēmumi.

↑ “Lielajā atlantā” pēc filologa O. Buša ieteikuma divskaņa otrās pozīcijas atveidē lietots “j”, bet šajos norādījumos, sekojot MK noteikumiem nr. 114, atveidots ar “i” (sal. arī krievu īpašvārdu atveidi: Байкал — Baikāls, Райкин — Raikins).
↑ Tradicionāli no krievu valodas ь starp līdzskaņiem atveido ar j (ir izņēmumi, piem., Кузьма — Kuzma, Горький — Gorkijs), bet ukraiņu atveidē tādi līdzskaņu sablīvējumi kā sjk, cjk, tjk, djk neatbilstu ne ukrainiskajam skanējumam (līdzskaņa palatalizācija), ne latviešu fonētikai, tāpēc palatalizācija šādos gadījumos nav atveidojama. Jāpiebilst, ka literārā izrunā citvalodu īpašvārdos nav vēlama līdzskaņu palatalizācija (dj – ģ, tj – ķ), sal. “Latviešu valodas gramatika” (2015), 288. §.
↑ Sk. “Krievu īpašvārdu pareizrakstība un pareizruna latviešu valodā”, 1993, 47. lpp.
↑ MK noteikumu nr. 114. 122. punkts, ko var attiecināt arī uz ukraiņu uzvārdiem: “Jaundarinātiem šo noteikumu 121. punktā minētiem un citiem līdzīgiem sieviešu uzvārdiem (piemēram, stājoties laulībā) latviešu valodā sievietes uzvārda formu var veidot nevis saskaņā ar krievu valodas sieviešu uzvārdu veidošanas likumībām (Belijs — Belaja), bet gan mainot tikai latviešu valodas uzvārda galotni (Belijs — Belija): Белый — Belijs — Belaja / Belija; Черный — Čornijs — Čornaja / Čornija; Зеленый — Zeļonijs — Zeļonaja / Zeļonija. Piezīme. Arī atvasināto vīrieša uzvārdu (piemēram, ja dēls tiek reģistrēts mātes uzvārdā) var veidot gan regulāri, gan mainot latviešu valodas uzvārda galotni: Белая — Belaja — Belijs / Belajs; Черная — Čornaja — Čornijs / Čornajs; Зеленая — Zeļonaja — Zeļonijs / Zeļonajs.”

[1] “Lielajā atlantā” pēc filologa O. Buša ieteikuma divskaņa otrās pozīcijas atveidē lietots “j”, bet šajos norādījumos, sekojot MK noteikumiem nr. 114, atveidots ar “i” (sal. arī krievu īpašvārdu atveidi: Байкал — Baikāls, Райкин — Raikins).

[2] Tradicionāli no krievu valodas ь starp līdzskaņiem atveido ar j (ir izņēmumi, piem., Кузьма — Kuzma, Горький — Gorkijs), bet ukraiņu atveidē tādi līdzskaņu sablīvējumi kā sjk, cjk, tjk, djk neatbilstu ne ukrainiskajam skanējumam (līdzskaņa palatalizācija), ne latviešu fonētikai, tāpēc palatalizācija šādos gadījumos nav atveidojama. Jāpiebilst, ka literārā izrunā citvalodu īpašvārdos nav vēlama līdzskaņu palatalizācija (dj – ģ, tj – ķ), sal. “Latviešu valodas gramatika” (2015), 288. §.

[3] Sk. “Krievu īpašvārdu pareizrakstība un pareizruna latviešu valodā”, 1993, 47. lpp.

[4] MK noteikumu nr. 114. 122. punkts, ko var attiecināt arī uz ukraiņu uzvārdiem: “Jaundarinātiem šo noteikumu 121. punktā minētiem un citiem līdzīgiem sieviešu uzvārdiem (piemēram, stājoties laulībā) latviešu valodā sievietes uzvārda formu var veidot nevis saskaņā ar krievu valodas sieviešu uzvārdu veidošanas likumībām (Belijs — Belaja), bet gan mainot tikai latviešu valodas uzvārda galotni (Belijs — Belija): Белый — Belijs — Belaja / Belija; Черный — Čornijs — Čornaja / Čornija; Зеленый — Zeļonijs — Zeļonaja / Zeļonija. Piezīme. Arī atvasināto vīrieša uzvārdu (piemēram, ja dēls tiek reģistrēts mātes uzvārdā) var veidot gan regulāri, gan mainot latviešu valodas uzvārda galotni: Белая — Belaja — Belijs / Belajs; Черная — Čornaja — Čornijs / Čornajs; Зеленая — Zeļonaja — Zeļonijs / Zeļonajs.”

[1]

[2]

[3]

[4]