Dalībnieks:Laurijs/Urla melnraksts
Urla ir mūsdienu latviešu valodā, jauniešu leksikā lietots vārds, ar ko parasti apzīmē neattīstītu jaunieti vai krievu tautības cilvēku, kas ģērbies treniņtērpā.[1] Iespējams, vārds "urla" ir cēlies no krievu vārda "oрел" (ērglis) kā ironiska metafora, jo 20. gadsimta 90. gadu sākumā par „oрел” sevi esot dēvējušas ar noziedzību saistītas ietekmīgas personas. Pastāv arī cits uzskats, kura autors ir Jevgēņijs Golovins un kas vēsta, ka vārds urla ir cēlies no Gija de Mopasāna šausmu un mistikas stilā ieturētā stāsta "Orla".[2]
Šim terminam ir arī sinonīmi citās valodās, piemēram, angļu: Chav, krievu: Гопник, poļu: Dresiarze un ukraiņu: Гопнік.
Mode[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Zemāk aprakstītais tradicionālais urlas tēls ir dramatizēts, lai palīdzētu labāk izprast šo cilvēku dzīves stilu, bet tas nenozīmē, ka tā ir norma un ka vairums atbilst aprakstam.
Tipisks urlu apģērbs sastāv no sportiska stila apģērbu līnijas - sporta kostīms un treniņbiksēm. Šādam apgērbam dažkārt mēdz būt pievienotas arī lakotas dermantīna kurpes ar spiciem purngaliem, uzvalka bikses ar iestrādātām vertikālām strīpām un sporta krekls bez rokām. Vēl var būt džinsi ar stilizētiem ziedveida (parasti sievietēm) vai ugunsveida zīmējumiem. Mugurā dermantīna vai neilona jaka ar pūkainu kapuci. Par zīmīgu urlu modes stila aspektu ir izveidojies nevis šo apģērbu nēsāšana atsevišķi, bet gan tā kombinēšana. Tipiska frizūra ir īsi apgriezti mati vai skūta galva. Izturēšanās un valodas lietojuma ziņā cenšas līdzināties respektējamiem kriminālās pasaules pārstāvjiem.
Dzīvesveids[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Mūzikas gaume urlām ir dažāda, ieskaitot hausmūziku, hiphopu un aktuālo popmūziku, bet pārsvarā aprobežojas ar krievu deju mūziku, kuru urlas klausās dažādos Latvijas klubos, mājās un sabiedriskās vietās, atskaņojot to ar mobilā telefona palīdzību. Iecienīta ir arī tā saucamā krievu cietumnieku mūzika.
Iecienītākie alkoholiskie dzērieni sevī iekļauj stiprināto alu, kuru dzer atsevišķi vai sajauc kopā ar degvīnu. Izplatīta prakse ir apreibināties alkoholam jaucot klāt narkotikas.
Konflikts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Bieži konflikta izraisītaji ir urlas, kam par pamatu ir nepilnīga izpratne par kultūru, cilvēku dažādību, uzskatu nesakritību, arī agresivitāte, nespēja adekvāti uztvert apkārt notiekošo. Parasti pie tā ir vainīgs alkohols un narkotikas. Tā kā šādi indivīdi ir pārsvarā krievu tautības jauni cilvēki, tad konflikts rodas ar latviešu tautības cilvēkiem. Konflikti rodas urlu pulcēšanās vietās – piemēram, vietās, kur urlas dzīvo (galvaspilsētā Rīgā, parasti daudzstāvu bloka māju mikrorajonos), vietās, kur urlas izklaidējas (mikrorajonu naktsklubos) vai vienkārši uzturas ielās. Konfliktus var izprovocēt ar uzsaucieniem Дай 20 сантим, Дай сигарету vai Дай позвонить (Iedod 20 santīmus, Iedod cigareti vai Iedod piezvanīt. Negatīvas un bieži arī pozitīvas atbildes rezultātā notiek konkrētā cilvēka garīga un/vai fiziska iespaidošana.
Kritika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Pret urlām kritiski izsakās dažādu subkultūru pārstāvji – metālisti, panki, skinhedi.
Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
 | Šis raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |