Dalībnieks:Dub13/Smilšu kaste

Vikipēdijas lapa
Ķemeru Svētā Jāņa Kristītāja Romas katoļu baznīca
Pamatinformācija
Atrašanās vieta Valsts karogs: Latvija Jūrmala, Latvija
Koordinātas 56°56′28.46″N 23°29′53.588″E / 56.9412389°N 23.49821889°E / 56.9412389; 23.49821889Koordinātas: 56°56′28.46″N 23°29′53.588″E / 56.9412389°N 23.49821889°E / 56.9412389; 23.49821889
Piederība konfesijai Romas katoļu baznīca
Iesvētīšanas gads 1899
Baznīcas vai organizācijas statuss Rīgas arhidiecēze
Statuss Draudzes baznīca
Vadība
Mājaslapa jurmalaskatoli.lv/index.php/kontakti
Arhitektūras apraksts
Arhitektūras stils Historisms
Celtniecības sākums 1897
Celtniecības beigas 1899
Specifikācija
Garums 19,5 m
Platums 8,7 m
Augstums (maksimālais) nezināms
Būvmateriāli koks
Oficiālais nosaukums: Ķemeru katoļu baznīca
Aizsardzības numurs 5670
Vērtības grupa Vietējas nozīmes
Tipoloģiskā grupa Arhitektūra
Iekļaušana aizsardzībā 1998. gada 15. decembris

Ķemeru Svētā Jāņa Kristītāja Romas katoļu baznīca ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Rīgas arhidiecēzes draudzes baznīca Jūrmalā, Ķemeros Sēravotu ielā 10. Historisma stila koka celtne sākta būvēt 1897.gadā un ir jaunākā no Ķemeru baznīcām. Tā ir 19,5 metru gara un 8,70 metrus plata trīsnavu ēka.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Baznīca tika uzbūvēta atpūtnieku vajadzībām (Ķemeros, Asaros un  Slokā ik gadus ieradās pāri 2000 cilvēku[1] ).

Pamatakmens tika iesvētīts 1897.gada 20. Jūlijā (1.augustā). Mēnesi vēlāk sākoties būvdarbiem, tie tika pabeigti 1899.gadā. Materiālus un līdzekļus baznīcas celšanai sagādājis kņazs Bogdans Oginskis. Kokmateriāli koka baznīcas būvei tika atvesti kņaza muižas Kaunas guberņā. Baznīcas iekšpuse tika aprīkota par atpūtnieku saziedotajiem līdzekļiem.

Lielo altāri greznoja itāļu mākslinieka Budžari glezna „Svētais Jānis Kristītājs”, ko ziedoja Pēterburga. Tā ir pazudusi Pirmā pasaules kara laikā kopā ar baznīcas zvanu. 1899.gada 1.augustā dievnamu iesvētīja Rīgas Sāpju Dievmātes baznīcas prāvests Jānis Jacevičs. Šim notikumam par godu tika norīkots vilciens Rīga - Ķemeri. Sezonas laikā dievkalpojumi notika katru svētdienu Rīgas priesteru vadībā.

Otrajā pasaules karā laikā dievnams tika pārvērsts par lazareti un zirgu stalli. Karam beidzoties, baznīcai bija nepieciešami lieli renovācija darbi, tomēr Padomju iestādes to neļāva. Tomēr gadu gaitā restaurācijas darbi pamazām norisinās, labojot griestus un grīdas, iegādājoties ērģeles un ozolkoka solus (pēdējie tika iegādāti 1966. gadā sakarā ar Anglikāņu baznīcas slēgšanu[2])

Laika posmā no 1998.g augusta līdz 1999.g. jūnijam baznīcā notika atjaunošanas darbi, kas tika veikti, piedaloties draudzes locekļiem. Tika nosiltinātas sienas un grīda, sakārtota ventilācija, nostiprināti pamati, ierīkota katlu māja, uzmūrēts skurstenis. Pašlaik altāri grezno mākslinieces Maijas Veisbārdes gleznotā altārglezna ar sv. Jāni Kristītāju. Jaunizveidotais „tautas” altāris ir kokgriezēja Raimonda Javorska darbs.

Prāvesti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Līdz 1945.g. baznīcu apkalpo Rīgas Sāpju Dievmātes baznīcas prāvesti

Kopš 1945. gada baznīcu apkalpo Majoru Dievmātes Bezvainīgās Sirds draudzes prāvesti.

  • Pauls. Stričko (1948. - 1949.)
  • Jānis Dirgello (1949. - 1950.)
  • Alberts Budže (1962. - 1974.)
  • Oļģerts Daļeckis (1974. - 1982.)
  • Jānis Aglonietis (1982. - 1983.)
  • Pēteris Mickevičs (1983. - 1989.)
  • Jānis Aglonietis (1989. - 1995.)
  • Jāzeps Sitnieks (1995. - 1996.)
  • Eduards Pavlovskis (1996. - 1997.)
  • Andris Solims (1997. - 2007.)
  • Andžejs Keziks (2007. - 2012.)
  • Andris Blūms (no 2012.g.)

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Jūrmalas katoļu draudžu mājaslapa

Baznīcas fotogrāfijas

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Latvijas Romas katoļu draudzes / Jānis Cakuls ; sagat. Agnese Ludženiece . - Rīga : Rīgas Metropolijas Romas katoļu kūrija, 1997. - 778 lpp. : tab. - ISBN 9984-619-01-X
  2. Latvijas Romas - katoļu baznīcas un kapelas. 1975. I daļa / Jānis Svilāns . - Rīga : Rīgas Metropolijas Romas katoļu kūrija, 1995. - 447 lpp