Dalībnieks:Dub13/Smilšu kaste

Ķemeru Svētā Jāņa Kristītāja Romas katoļu baznīca
Pamatinformācija
Atrašanās vieta	Jūrmala, Latvija
Koordinātas	56°56′28.46″N 23°29′53.588″E
Piederība konfesijai	Romas katoļu baznīca
Iesvētīšanas gads	1899
Baznīcas vai organizācijas statuss	Rīgas arhidiecēze
Statuss	Draudzes baznīca
Vadība	prāvests Andris Blūms
Mājaslapa	jurmalaskatoli.lv/index.php/kontakti
Arhitektūras apraksts
Arhitektūras stils	Historisms
Celtniecības sākums	1897
Celtniecības beigas	1899
Specifikācija
Garums	19,5 m
Platums	8,7 m
Augstums (maksimālais)	nezināms
Būvmateriāli	koks
Valsts aizsargājamais kultūras piemineklis
Oficiālais nosaukums: Ķemeru katoļu baznīca
Aizsardzības numurs	5670
Vērtības grupa	Vietējas nozīmes
Tipoloģiskā grupa	Arhitektūra
Iekļaušana aizsardzībā	1998. gada 15. decembris

Ķemeru Svētā Jāņa Kristītāja Romas katoļu baznīca ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Rīgas arhidiecēzes draudzes baznīca Jūrmalā, Ķemeros Sēravotu ielā 10. Historisma stila koka celtne sākta būvēt 1897.gadā un ir jaunākā no Ķemeru baznīcām. Tā ir 19,5 metru gara un 8,70 metrus plata trīsnavu ēka.

Vēsture

Baznīca tika uzbūvēta atpūtnieku vajadzībām (Ķemeros, Asaros un  Slokā ik gadus ieradās pāri 2000 cilvēku ).

Pamatakmens tika iesvētīts 1897.gada 20. Jūlijā (1.augustā). Mēnesi vēlāk sākoties būvdarbiem, tie tika pabeigti 1899.gadā. Materiālus un līdzekļus baznīcas celšanai sagādājis kņazs Bogdans Oginskis. Kokmateriāli koka baznīcas būvei tika atvesti kņaza muižas Kaunas guberņā. Baznīcas iekšpuse tika aprīkota par atpūtnieku saziedotajiem līdzekļiem.

Lielo altāri greznoja itāļu mākslinieka Budžari glezna „Svētais Jānis Kristītājs”, ko ziedoja Pēterburga. Tā ir pazudusi Pirmā pasaules kara laikā kopā ar baznīcas zvanu. 1899.gada 1.augustā dievnamu iesvētīja Rīgas Sāpju Dievmātes baznīcas prāvests Jānis Jacevičs. Šim notikumam par godu tika norīkots vilciens Rīga - Ķemeri. Sezonas laikā dievkalpojumi notika katru svētdienu Rīgas priesteru vadībā.

Otrajā pasaules karā laikā dievnams tika pārvērsts par lazareti un zirgu stalli. Karam beidzoties, baznīcai bija nepieciešami lieli renovācija darbi, tomēr Padomju iestādes to neļāva. Tomēr gadu gaitā restaurācijas darbi pamazām norisinās, labojot griestus un grīdas, iegādājoties ērģeles un ozolkoka solus (pēdējie tika iegādāti 1966. gadā sakarā ar Anglikāņu baznīcas slēgšanu)

Laika posmā no 1998.g augusta līdz 1999.g. jūnijam baznīcā notika atjaunošanas darbi, kas tika veikti, piedaloties draudzes locekļiem. Tika nosiltinātas sienas un grīda, sakārtota ventilācija, nostiprināti pamati, ierīkota katlu māja, uzmūrēts skurstenis. Pašlaik altāri grezno mākslinieces Maijas Veisbārdes gleznotā altārglezna ar sv. Jāni Kristītāju. Jaunizveidotais „tautas” altāris ir kokgriezēja Raimonda Javorska darbs.

Prāvesti

Līdz 1945.g. baznīcu apkalpo Rīgas Sāpju Dievmātes baznīcas prāvesti

Kopš 1945. gada baznīcu apkalpo Majoru Dievmātes Bezvainīgās Sirds draudzes prāvesti.

• Pauls. Stričko (1948. - 1949.)

• Jānis Dirgello (1949. - 1950.)
• Alberts Budže (1962. - 1974.)
• Oļģerts Daļeckis (1974. - 1982.)
• Jānis Aglonietis (1982. - 1983.)
• Pēteris Mickevičs (1983. - 1989.)
• Jānis Aglonietis (1989. - 1995.)
• Jāzeps Sitnieks (1995. - 1996.)
• Eduards Pavlovskis (1996. - 1997.)
• Andris Solims (1997. - 2007.)
• Andžejs Keziks (2007. - 2012.)
• Andris Blūms (no 2012.g.)

Ārējās saites

Jūrmalas katoļu draudžu mājaslapa

Baznīcas fotogrāfijas