Dalībnieks:Egilus/Eseja: Kā spēlēt Vikipēdiju

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Šajā lapā teiktais ir Raxtītāja personiskais viedoklis,
nevis oficiālā Vikipēdijas pozīcija.
Esejā kā līdzvērtīgas un bez speciālas precizēšanas tiek lietotas atsauces uz latviešu, krievu un angļu Vikipēdijām. Jo Raxtītājam slinkums tulkot.
Spēlēt Vikipēdiju var neatkarīgi no vecuma.
Viena no uzvaras stratēģijām ir aktīva cīņa ar monstriem, kuras efektivitātes paaugstināšanai jūzeris var saņemt augstāku statusu.

Intro[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Birokrāta simbols.

Hau, dāmas, kungi un bezdzimuma geimeri! Jūs savā priekšā redzat klasisko politisko datorspēli "Vikipēdija", ar kuru aizraujas 38 miljoni spēlmaņu visā pasaulē. Spēles mērķis - radot saturu, tehniskus spēles uzlabojumus utt., kā arī labojot kļūdas un cīnoties ar naidīgiem monstriem-vandāļiem, uzkrāt autoritāti citu lietotāju acīs un rezultātā tikt viņu iebalsotam par geimmāsteru jeb Administratoru, bet uzvaras gadījumā - par superbosu jeb Birokrātu. Birokrāts ir augstākais Vikipēdijas tituls, kas ļauj caur kopienu iecelt sev Administratorus un tā vadīt tālāko spēli sev vēlamajā virzienā, cik to pieļauj spēles noteikumi un mehānika. Vadošie spēlētāji reizēm saņem nelielas prīzes un piedalās apmaksātās starptautiskās konferencēs u.c. tūristiskās izklaidēs, tomēr nopietni pelnīt ar Vikipēdiju Latvijā vēl nevienam neizdodas. Ja jūs pieprotat biznesa kung-fu, varbūt kļūsiet tāds pirmais.

Nāves zvaigznes un Vikipēdijas logo sakritība esot pilnīgi nejauša. Ticiet, ja gribat.

Tehniskie parametri[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vikipēdiju var spēlēt anonīmi, bez akaunta, bez saprašanas un no tālruņa. Īpaši bieži to dara monstri, bet arī daži spēlmaņi pārcenšas ar savas anonimitātes uzturēšanu. Taču Raxtītājs iesaka: datoru ar peli un klaviatūru, labot tikai pirmkoda redaktorā (lai vinnētu, sistēma ir jāizprot), ar formāli anonīmu, bet savā lappusē labi aprakstītu akauntu, pilnvērtīgi pārvaldīt latviešu valodu (tomēr apzinoties, ka latviešu Vikipēdijā kāds noteikti atnāks uzspiest savu valodas izpratni un labāk nepūlēties strīdēties) un izlasīt instrukciju.

Pirmie soļi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Aprakstītā taktika var tikt mainīta atkarībā no prasmēm un noskaņojuma, bet Raxtītājs iesaka tieši šādu kārtību.

Pirms akaunta izveides[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pirms sākt spēlēt kā jūzerim, ir jēga mazliet iemēģināt roku labošanā kā viesim. Piemēra pēc: var paņemt kādu no pavisam īso rakstu saraksta un pierakstīt tur dažus teikumus par tēmu. Pie tam Guglā vajag pameklēt atsauci, kura apliecina labojuma patiesīgumu. Īsrakstiņš bez tās atsauces parasti tāpat iztiktu, bet ir pašam jāpamācās tās likt. T.i., <ref>[... ...]</ref> tekstā un atsevišķu atsauču sadaļu apakšā. Ja nu latviski par tēmu nekas nav atrodams pat ar gugli, var pārtulkot no angļu/krievu versijas (saites uz rakstu citās valodās sk. lapas kreisajā pusē) un paņemt saiti no turienes.

Pirms publicēt izmaiņas, vajag vispirms apakšā uzklikšķot "Rādīt pirmsskatu" un paskatīties, kas sanācis. To var darīt neskaitāmas reizes (veidojot šo lapu, Raxtītājs viņu saglabāja tikai vienreiz - kad bija pabeidzis, bet pirmsskatu atjaunoja pārdesmit reižu). Vienkārši lai nepievērstu lieku uzmanību, bet nepieredzējušam anonīmam tas labi der arī dažādiem eksperimentiem, kurus neviens cits neredzēs.

Ir vērts regulāri pieskatīt lappusi Pēdējās izmaiņas, kur redzams, kurš ko un kā izdarījis (detalizēti saitēs "izmaiņas" pie katra mainītā raksta). Parasti tie jūzeri, kuru akaunts ir ar niku un zilā krāsā, izdara ko derīgu un no viņiem var mācīties. Anonīmi ar IP cipariem biežāk ir monstri, sarkanas krāsas niki (t.i., bez izveidotas personiskās lappuses) parasti pieder zema līmeņa lietotājiem.

Pēc dažām stundām (naktī ilgāk) var apskatīties labotajā lapā: ja neviens jūsu izmaiņu nav atcēlis, tā atzīta par derīgu. Vispārskatāmāk lapas labojumus var redzēt, klikšķinot uz "Hronoloģija" augšā pa labi. Tur tiek pierakstītas visas lapas izmaiņas un agrākās versijas.

Ieejam spēlē[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tagad, kad jau kaut kas ir saprasts, izveidojam akauntu (izveides process neatšķiras no citām datorspēlēm), niku ieteicu lietot neitrālu, neatpazīstamu paziņām un neagresīvu. Uzreiz izdarām pāris apmēram tādus pašus labojumus kā iepriekš, vienkārši lai apliecinātu savu klātbūtni un atrašanos gaišajā pusē. Pēc tam var sākt izvēlēties savu stratēģiju, kura atkarīga no paša prasmēm, vēlmēm un stila.

Quo vadis[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Viki-tjana nespēj viena iztīrīt visu.

Ceļu uz kāroto Birokrāta amatu ir daudz, un lai gan visi tie daļēji sakrīt, tomēr parasti katram pretendentam ir sava "maizīte", ar ko viņš nodarbojas visvairāk. Par piemēru, visi trīs esošie Latvijas birokrāti (ak dievs, cik labi tas skan...) gan pieprot darīt visu, bet īpaši pašlaik pazīstami katrs ar citādu devumu. Turklāt nereti viņu vietā strādā pašu uzrakstīti NPC jeb boti, kuri veic dažādus masveida darbiņus - liek dažas kategorijas, labo daļu kļūdu (tās, kuras bots spēj saprast), veido īsrakstiņus par Latvijas ģeogrāfiju. Tāpēc viens no ceļiem uz augšu - tas ir pārzināt IT un būt gatavam pielietot šīs zināšanas praksē. Tomēr gandrīz visur, kur no botiem ir kāda jēga, viņi jau darbojas, un iesācējam Vikipēdijā nevajag pašam ar tiem mēģināties, kamēr nav sasniegts vērā ņemams līmenis.

Pamatvirziens pirmajam gadam varētu būt kāds no šiem:

  1. Jaunu rakstu veidošana un aizmetņu paplašināšana. Šis ceļš īpaši piemērots tiem, kuri vēlas rakstot paši uzzināt ko jaunu nesistemātiskā ceļā. Ciešams raksts - tas ir vismaz 5K baitu (kopējais un papildinājuma izmēri redzami "Hronoloģijā"), labs velk uz vismaz 20K, pavisam mazsvarīgos gadījumos (teiksim, otrās šķiras upe kaut kur Rumānijā) 2K baitu. Ja nesanāk pat tik daudz uzrakstīt ar Tīklā esošajām atsaucēm, tad diez vai ir par to vērts rakstīt vispār - mazsvarīgs temats.
  2. Konkrētas tēmas izstrāde. Piemērota speciālistiem vai tiem, kuriem tas ir hobijs. Ir milzums tēmu, kur var rakstīt ik dienas pa rakstam un vienalga visu derīgo gadā neuzrakstīt. Vairāki tādi speciālisti mums ir, piemēram, dzelzceļos, šahā, bioloģijā, kino vai astronomijā, bet palicis milzums slikti aprakstītu tēmu, kā reliģijas, ekonomika vai pasaules ģeogrāfija.
  3. Vikifikācija. Pagaidām vēl nav radīts bots, kurš saliktu rakstos iekšējās atsauces uz citiem Vikipēdijas rakstiem, bet rakstu bez tām ir daudz. Darbs nav spožs, bet derīgs. Parasti šie raksti ir arī slikti uzrakstīti un nestrukturēti (bez sadaļām ar virsrakstiem), tā ka tos var izmantot arī pārrakstīšanai treniņa nolūkos - sliktāk jau diez vai sanāks. Derīgi pedantiem ar slimīgu vēlmi labot pasauli.
  4. Fotogrāfija. Domāts g.k. fotogrāfiem ar kārtīgām kamerām. Īpaši mums trūkst pazīstamu Latvijas cilvēku fotogrāfiju, jo to taisīšana prasa sociālus kontaktus, ar ko daudziem geimeriem ir problēmas. Autortiesību jucekļa dēļ, bildes jātaisa pašiem vai kādreizējiem fotogrāfiem tās jāieliek no pašu veidota akaunta, viss pārējais ir riskanta padarīšana. Jārēķinās arī ar to, ka Latvijā nav panorāmas brīvības, kas apgrūtina ēku un citu publiski pieejamu objektu fotogrāfiju lietošanu Vikipēdijā.
  5. Pārrakstīšanās kļūdu labošana (un tādas gadās pat daudzu rūdītu veču jau pārskatītos rakstos). Katrā otrajā rakstā ir kaut kas neizlabots korektoru deficīta dēļ. Piemērota pensionētiem latviešu valodas skolotājiem un... birokrātiem savā sirdī. Kā arī tiem, kas zināšanas paplašināt vēlas un gramatiku pārzina, bet ar pašu rakstīšanu neiet.

Papildus autoritāti ceļ:

  1. Dalība konkursos. LV-Viki to ir maz, jo nav kam organizēt, daļa arī uzskata, ka nav vērts to darīt bez krietnām prīzēm. Bet daži mēneši gadā tomēr ar tiem aizņemti ir. Nu un, sarunājot Vikiveču atbalstu, var izsludināt pats savējo rakstu konkursu par kādu tēmu (bez interešu konflikta).[1] Krievu Vikipēdijā vispār konkursos par dalību parasti nedod neko vairāk kā virtuālu pateicības zīmi, un nekas, sistēma strādā. Papildus jebkurā dienā var uzsākt 100 dienu maratonu - ik dienas pa jaunam rakstam, bet tas ir ļoti smagi un nav ieteicams tiem, kas nav vispirms pamēģinājuši izveidot vismaz desmit lapas tādā stilā "dienu pēc dienas".
  2. Vandālisma atcelšana. To gan arī bez jums izdarītu, bet centība tiks pamanīta. Process vienkāršs: skatāmies lapā Pēdējās izmaiņas, kur kāds ar cipariem nika vietā pēdējās minūtēs izdarījis izmaiņu, uzspiežam tur saiti "izmaiņas" un pārskatām. Ja izmaiņa nav acīmredzams vandālisms, liekam to mierā, zinošāki paskatīsies, ja ir - klikšķojam uz "Hronoloģijas", ieliekam tur rimbuli tai versijai, līdz kurai gribam atdzīt atpakaļ (pēc noklusējuma tā ir iepriekšējā, bet vandālis varēja izdarīt vairāk kā vienu izmaiņu, tāpēc skatāmies uz pēdējo autoru pirms viņa vizītes) un spiežam "Salīdzināt izvēlētās versijas", pēc kā skatāmies, vai salīdzināmajos tekstos vandālisma aktus vairs neredz, un spiežam augšā pa labi "atcelt".
  3. Dalība tikšanās reizēs. Paklausīties Vikivečos ir lietderīgi pat tad, ja no viņu runātajām tehniskajām lietām saproti labi ja vienu vārdu no trijiem.
  4. Labi izveidota personiskā lapa. Tajā var arī uzstādīt sev publiskus uzdevumus, teiksim, "uzrakstīt nākošmēnes vismaz 5 rakstus ar min 5K teksta par Laosu". Un pēc tam atzīmēt realizāciju. Aktīvie spēlmaņi pamanīs.

Ko noteikti sākumā nevajag darīt:

Nelieto spēku, paņem lielāku āmuru.
  1. Sākt ar rakstu par sevi vai savu uzņēmumu. Nekas labs pirmajā reizē jums nesanāks, jo nezināt nianses, bet autoritāte čupā.
  2. Un vispār sākt pirmo savu rakstu ar kaut ko savai vai citu spēlmaņu sirdij svarīgu. Es wot savulaik sāku ar rakstu par Džibutijas karogu, kurš mani neinteresēja vispār, tāpēc viņa man nebija žēl. Ņemiet sākumam jūs arī ko tamlīdzīgu. Pirmie jūsu raksti vienalga vislabākajā gadījumā būs tikai ciešami.
  3. Censties būt oriģinālam. Ar to pašu Džibutijas karogu: es paņēmu gatavu latvisku rakstu par citas Āfrikas valsts karogu un nokopēju tā kodu (ieskaitot infokasti - tā ir svarīga), pārrakstot tikai tekstu. Un pašu tekstu pārtulkoju no lielo valodu Vikipēdijām. Sākumā labāk visu izdarīt stingri pēc esošā standarta, likumus pārkāpt var tikai tad, kad zini, kādi tie ir un kāpēc tas šai gadījumā jādara.
  4. Tradicionālo iesācēju kļūdu apraksts: angliski; krieviski

Spēles filozofija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vikipēdija visiem spēkiem skaidro, ka tā nav spēle par personisku uzvaru, bet gan kolektīvs sabiedrisks darbs. Taču viens otru neizslēdz. Ja vinnests ir izvirzīšana augstākajā amatā, kurā pienākumu daudzums un galvassāpes krietni pārsniedz pat morālo ieguvumu, nemaz jau nerunājot par materiālo, un šo vinnestu var iegūt tikai ar augšminētā kolektīva atbalstu, tad starpība starp spēli par uzvaru un kolektīvu darbu kļūst pagalam nemanāma. Bez tam, latviešu Vikipēdijai, atšķirībā no angļu versijas, smagi trūkst rakstu, redaktoru utt., un tāpēc mēs esam daudz iecietīgāki pret dalībnieku motivāciju, kamēr tā nes labumu... jā, kam? Vieni domā, ka galvenais ir nest labumu pašai Vikipēdijai. Citi, kā Raxtītājs - ka Latvijai, bet Vikipēdija tam ir tikai līdzeklis. Ir arī tādi, kuru darba pienākumi saistās ar tieši pretējo, un arī tie šeit tiek pieņemti. Liela daļa vispār par to nelauza galvu, bet, kā teikts dziesmā, "Daže ķem, što ņe igraju, ja igraju roļ svaju..."(ВИА "Пламя")

Angļu versijā ik gadus tiek izspēlēts Vikikauss par lielāko ieguldījumu Vikipēdijā. Latvijā par mazu analogu var uzskatīt februāra Sakopšanas mēnesi.

Pieci pīlāri[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Visas piecas Vikipēdijas pamatnostādnes skaitās līdzvērtīgas, neraugoties uz to, ka piektā no tām pazemina pirmās četras par rekomendācijām. Tās ir: a) te ir enciklopēdija, nevis reklāmas dēlis; b) neatkarīgi no jūsu uzskatiem rakstam jābūt neitrālam; c) ļoti uzmanāmies no autortiesību pārkāpšanas; d) izturamies pieklājīgi pret citiem spēlētājiem; un e) ja noteikumi jums traucē uzlabot Vikipēdiju, pārkāpiet tos. Tikai esiet gatavs pierādīt pārējiem, kāpēc šai gadījumā tas nāk par labu kopīgajai lietai. Jums vajag šo pašu pārējo atbalstu, lai kļūtu par superbosu, atceraties?

Draudi veselībai[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kā jau no visām kaut cik jēdzīgajām spēlēm, arī no Vikipēdijas rodas atkarība. Kā ar visām spēlēm, tā ir pozitīva, kamēr jūs uz ielas nesākat šaut uz apkārtējiem, lai vāktu pasaules labošanas punktus. (Un arī tad vēl var strīdēties.) No fiziskajām problēmām - labojot Vikipēdiju no mobilā tālruņa, var sabojāt acis. Lietojiet humanoīdam piemērota lieluma ekrānu. Un jā, pēc pāris gadiem Vikipēdijā daudzi cilvēki ārpus tās sapņos jūs novākt, jo jūs pārāk daudz zināsiet un pārāk daudz no tā pateiksiet.

Otrie soļi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ja tu pārāk ilgi ķimerēsi Vikipēdiju, Vikipēdija sāks ķimerēt tevi. ((c) Nīče.)

Un pat ja tu viņu tikai novērosi, tavs novērojums viņu izmainīs. ((c) Heizenbergs.)

Nav nekā pastāvīga, ieskaitot tevi. ((c) Haizivs okeānā.)

Vai nu jūs to gribat vai nē, bet jebkura spēle maina cilvēku. Jēdzīgas, kā "Civilizācija" vai "Vikipēdija", par patērēto laiku un iegūto cinismu dod pretī prasmes un zināšanas. Un pēc pusgada-gada jūsu mērķi spēlē var radikāli mainīties. Ja vairumam spēlētāju tiešām būtu vajadzīgs tas superbosa līmenis, latvju vikipēdija tagad gatavotos sasniegt nevis simttūkstošā, bet piecmiljonā raksta robežu. Taču vairumā ilgstošo spēļu spēlētāji nobremzē tajā līmenī, kurā viņiem ir komfortabli, un "Vikipēdija" nav izņēmums.

Tāpēc nav jēgas prognozēt tālu uz priekšu. Katrs pats sava hiperdzinēja kalējs, un jūs pats spēles vidē izvēlēsieties sev vietu, kur varēsiet justies kā boss. Lai nu kā, bet brīvu lokāciju-tēmu šeit pietiek. Bet ja vēl joprojām gribās būt par pašu galveno... nu tad "mosties, celies, strādā". Līdz riebumam un pāri tam.

Visādi lietderīgi nieciņi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Smilšu kaste ir tā vieta, no kuras jūs gatavojat savus uzbrukumus rakstu vakuumam.

Spēles taktika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Augšā labajā pusē ir saite "Smilšu kaste". Tur var darīt gandrīz visu, ko grib, izņemot necenzētus heitspīčus, bet neaizmirstiet, ka arī jūsu smilšu kastes izmaiņas parādās kopējā izmaiņu lapā. Tāpēc pat tur jāgādā par reputāciju... un tāpat kā visur, jācenšas saglabāt pēc iespējas retāk un lietot pirmsskatu pēc iespējas biežāk.
  • Tāpēc vajag pārlūku, kas saglabā pirmsskata tekstu pat pēc neplānota restarta. Raxtītājs skrīvē ar Chrome, tas atjauno pēdējo atjaunoto pirmsskatu.
  • Jebkuru tekstu no latviešu valodas vajag pārstāstīt, nevis kopēt: autortiesības. Pat paša uzrakstīto citā saitā. Citāti, kas garāki par vienu teikumu, tiek lietoti ļoti reti un tiek speciāli iezīmēti.
  • Ja nav piemērota paša foto un citu Vikipēdiju rakstos arī tāda neredz - meklējam publiski atļautajos iekš Wikimedia Commons. Vienkārši paņemt no Tīkla citur - nedrīkst.
  • Augšā labajā pusē ir saite "Testa funkcijas". Noderīga no viņām ir "Satura tulkošana": pēc nelielas ķimerēšanās tulkotājs izsniedz daudzmaz salasāmu daļēji vikificētu tekstu, kuru pēc pamatīgas pielabošanas ar rokām var likt latviešu Vikipēdijā. Bez pielabošanas - nevar. Detaļa: tulkojot izmainiet latviešu lapas nosaukumu uz Dalībnieks:JūsuNiks/Smilšu kaste. Tad vēl negatavā lapa tiks saglabāta jūsu smilšu kastē, kur viņu varēs mierīgi sataisīt līdz derīgam līmenim. Smilšu kastē, pārrakstot tekstu, nekas nezūd (visi agrākie teksti atrodami caur Hronoloģiju), bet es sev ērtības pēc izveidoju papildus Dalībnieks:Egilus/Smilšu kaste/1 , kā arī 2,3,4.
  • Rakstot par līdzīgām tēmām, var krietni ietaupīt laiku ar kopēšanu. Teiksim, ja jūs rakstāt no vietas par Zviedrijas ezeriem, tad raksta struktūra, daļa teksta un saišu sakritīs gandrīz visiem rakstiem - un iepriekš sagatavots raksta šablons stipri atvieglos darbu. Tomēr par katru objektu jābūt arī pieklājīga garuma oriģinālam tekstam, citādi tādi rakstu plūdi var tikt nodzēsti zemās kvalitātes dēļ.
  • Uzskatiet jebkuru pieredzējuša lietotāja labojumu jūsu tekstos par labi domātu, pat ja viņš ir acīmredzami kļūdains un jāatceļ. Dažiem vienkārši nepielec, ka ja viņu zināšanas par kaut ko kaut cik pārsniedz vidējo līmeni, tad tas vēl nepadara viņus kompetentus visur. Par laimi, tādu ir maz.
  • Ar dzīvu Latvijas iedzīvotāju biogrāfijām neaizraujieties - no visām jūtīgajām tēmām tā ir visjūtīgākā, un tur labi jāzina, ko un kā rakstīt.
  • Saišu, kas apliecina rakstīto, praktiski nekad nav par daudz. Ja tās neved uz šmucportāliem un jūsu paša vietni.
  • Ja kaut ko nesaprotat, prasiet pieredzējušiem spēlētājiem. Neba nu viņi vienmēr zinātu, ko atbildēt, jo daudzas lietas ir uz miglainas robežas, bet pati vēlme uzzināt vairāk ir pluss. Un, kā jau minēju, izlasiet taču instrukciju!
  • Ilgstoši - dienām ilgi - ņemoties ap jau publicētu rakstu, tajā vēlams ielikt zīmi {{inuse}}, lai citi nemaisās procesā.
  • Visu Vikipēdijas slepeno sazvērestību saraksts publiski pieejams angliski un krieviski. Un jā, Vikipēdija nevar aizstāt ārstu. Pat psihiatru ne.
  • Lamāties Vikipēdijā nedrīkst. Nu galīgi nedrīkst. Izņemot tās reizes, kad var un vajag.
  • Lai gan formāli latviešu Vikipēdija, kad pati nav papūlējusies kaut ko noformulēt, ņem par piemēru angļu versiju, tomēr ir arī atšķirības. Sākot no tādiem tehniskiem sīkumiem kā atsauču izvietošana (latviski tās liek pēc punkta, retāk komata, un bez atstarpēm) un beidzot ar sarkanajām saitēm, kuras angļu valodā uzskata par nevēlamām, bet latviešu versijā par pamudinošām. Jeb motivējošām, kā izsakās mazāk izglītotie.
  • Nejaucieties visādos krustakaros, ja vien neesat tēmas speciālists. Bez jums tiks galā.

Palīgsaites/Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Inkluzionisma karogs. Jo vairāk normālu rakstu, jo labāk.

Vajadzīgo uzlabojumu saraksti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Piemērs, kā tikt galā ar interešu konfliktu. Jūs esat reklāmas menedžeris lielā maiznīcā. Jums neklājas izsludināt rakstu konkursu tieši par savas maiznīcas produkciju, bet varat sarīkot konkursu par rakstiem, kas veltīti maizei un tās cepšanai ar vai nu neitrālu žūriju, vai neitrāliem kritērijiem (piemēram, rakstu garums). Uzrakstīt arī par prīžu devējiem dalībnieki diez vai aizmirsīs.