Dalībnieks:Elinapetrika/Smilšu kaste
Kultūraugi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Kultūraugs ir augu vai dzīvnieku produkts, ko var audzēt un ievākt paši peļņas vai iztikas nolūkos.[1] Kultūraugs var attiekties vai nu uz novāktām daļām vai, arī uz ražu rafinētā stāvoklī (lobīti, nomizoti utt.) Lielāko daļu kultūraugu audzē lauksaimniecībā vai akvakultūrā. Kultūraugs parasti tiek paplašināts iekļaujot makroskopiskās sēnītes (piemēram, sēnes) vai aļģes.
Lielākā daļa kultūraugu tiek novākti kā pārtika cilvēkiem vai mājlopiem (lopbarības kultūraugi). Daži kultūraugi tiek savākti no savvaļas (tostarp intensīvā vākšana, piemēram, žeņšeņs).
Svarīgus nepārtikas kultūraugus izmanto dārzkopībā, puķkopībā un rūpniecībā. Dārzkopības kultūraugi ietver augus, ko izmanto priekš citiem augiem (piemēram , augļu koki). Puķkopībā kultūraugi ir telpaugi, puķu dārzi, sagrieztas, kultivētas zaļās grieznes un grieztas puķes. Rūpnieciskie kultūraugi tiek izmantoti apģērbu ražošanā (šķiedu kultūraugi), biodegvielai (enerģijas kultūraugi, aļģu degvielai), vai medicīnā (ārstniecības augi).
Dzīvniekus un mikrobus (sēnītes, baktērijas vai vīrusus) reti tiek dēvēti kultūraugiem. Dzīvniekus kas audzēti cilvēku vai dzīvnieku patēriņam, sauc par mājlopiem un mikrobus kā mikrobioloģiskās kultūras. Mikrobi parasti netiek audzēti pašai pārtikai, bet tiek izmantoti, lai mainītu pārtiku (piemēram, ražojot citronskābi, raudzējot jogurtu, sojas mērci vai skābējot kāpostus).
Svarīgi pārtikas kultūraugi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Kultūraugu nozīme ievērojami atšķiras atkarībā no reģiona. Pasaulē visbiežāk cilvēku pārtikai tiek piedāvāti šādi kultūraugi (2013 gada. rādītāji kcal/pers./diena doti iekavās); Rīsi (541 kcal), kvieši (527 kcal), cukurniedre un citi cukura kultūraugi (200 kcal), kukurūza (147 kcal), sojas pupu eļļa (82 kcal), citi dārzeņi (74 kcal), kartupeļi (64 kcal), palmu eļļa (52 kcal), manioka (37 kcal), pākšaugi (37 kcal), saulespuķu eļļa (35 kcal), rapsis un sinepju eļļa (34 kcal), citi augļi (31 kcal), sorgo (28 kcal), prosa (27 kcal), zemesrieksti (25 kcal), pupas (23 kcal), saldie kartupeļi (22 kcal), banāni (21 kcal), dažādi rieksti (16 kcal), sojas pupiņas (14 kcal), kokvilnas sēklu eļļa (13 kcal), zemesriekstu eļļa (13 kcal).[2]” Ievērojiet, ka daudzi no globāli šķietami nelielajiem kultūraugiem ir ļoti nozīmīgi kādā citā reģionā. Piemēram Āfrikā dominē saknes un bumbuļi ar 421 kcal / pers / dienā, bet sorgo un prosa attiecīgi 135 kcal un 90 kcal.[2]
Attiecībā uz saražoto svaru, vissvarīgākie ir šādi kultūraugi (pasaules produkcija tūkstošos metrisko tonnu):[3]
| Kultūraugs | 2000 | 2013 |
|---|---|---|
| Cukurniedres | 1,256,380 | 1,877,110 |
| Kukurūza | 592,479 | 1,016,740 |
| Rīsi | 599,355 | 745,710 |
| Kvieši | 585,691 | 713,183 |
| Kartupeļi | 327,600 | 368,096 |
Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ «Dictionary by Merriam-Webster: America's most-trusted online dictionary» (angļu). Skatīts: 2017-12-02.
- ↑ «Food Supply - Crops Primary Equivalent». www.fao.org. Skatīts: 2017-12-02.
- ↑ FAO statistical pocketbook 2015 : world food and agriculture. Rome. ISBN 9789251088029. OCLC 973227314.