Dalībnieks:FolkRock/prioritātes
Eiropā vēl valdīja akmens laikmets, kad Ēģiptes jaunās valsts 18. dinastijas faraons, slimais, bet bagātais Ehnatons, par sievu ņēma indoeiropiešu izcelsmes Mitānijas princesi, daiļo Norfeteti, kuras vārds nozīmē skaistule atnākusi. Attēlā viņa redzama 25. gadu vecumā bez acs zīlītes, kuru tēlnieks neielika, jo Nofretete bija nepieejama, un tā viņš tai atmaksāja. Iespējams tieši Nofretete iedvesmoja Ehnatonu nodibināt pasaulē pirmo monoteisma reliģiju un atteikties no Ēģiptē gadu tūkstošiem praktizētās elkdievības.
Ēģiptes 18.dinastija -īss pārskats.
Reliģija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Cilvēkiem vajadzēja apcerēt Dabu kā vienīgo augstā Dieva templi. Vēlākās paaudzes šo tīro reliģiju samaitājušas. Daļa cilvēku atkal pievērsās elkdievībai un māņticībai. Dievs tomēr pie viņiem sūtījis veselu rindu praviešu. Viens no tiem bijis Jēzus, taču viņa tīro reliģiju samaitājis Atanāsijs un tā atbalstītāji (trinitārieši). Atklāsmes grāmatā jau bija pareģota dīvainās reliģijas trinitārisma atdzimšana kā zāles pret pamestību. Isaac Newton
Izcēlās karš debesīs, Miķelis ar saviem eņģeļiem sāka karot ar pūķi. Pūķis un viņa eņģeļi turējās pretim. Bet tie nespēja, un tiem nebija vairs vietas debesīs. Lielais pūķis, vecā čūska, to sauc par velnu un sātanu, kas pieviļ visu pasauli, tapa gāzts; viņš tika nomests uz zemi un līdz ar viņu tā eņģeļi. Atklāsme grāmata 12.nod
Ģeogrāfija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Lindisfārnas evanģēlijs. Šajā grāmatā ir netcami krāšņas ilustrācijas. Grāmata tiek dēvēta par Nortambrijas renesanses šedervu. Slavenais Lindisfārnas evanģēlijs tapis neilgi pirms 700.gada. Tajā redzams krusts, kuru veido apbrīnojami skaists, mežģīnēm līdzīgs raksts no fantastiskās formās savītiem pūķu un čūsku gredzeniem, kas atrodas uz vēl sarežģītāk ornomentēta fona. Ir ārkārtīgi aizraujoši mēģināt orientēties šajā galvu reibinošajā labirintā un vēl pārsteidzošāk atklāt, ka šie raksti nerada vis nepārskatāmu jucekli, bet gan līniju un krāsu harmoniju. Grūti pat iedomāties cilvēku, kuram būtu piemitusi tik bagāta iztēle un bezgalīga pacietība savas ieceres īstenošanā. E.H.Gombrich
793.gadā notikušais uzbrukums iezīmē Vikingu laika sākumu. Jāpiezīmē, ka pēc atkārtotiem uzbrukumiem mūki pameta klosteri 875.gadā, bet tiem izdevās izvest Lindisfārnas evanģēliju, kamēr citi dārgumi tika izlaupīti.
Mazā Bergena cauri viduslaikiem saglabāja lielākās Skandināvijas pilsētas statusu. Bergenu, gluži kā Rīgu vai Stokholmu, izveidoja tie paši lejasvāči no Lībekas pēc Lībekas parauga.
|
|
|
| Norvēģu Hokona zāle | Vācu Brigene | Mūsdienu Bergena no Fleijena kalna |
Balti
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Tas bija bīskapa divpadsmitais gads, un baznīca nedaudz dienu vadīja mierā, jo, kad bīskaps, atstājis Līvzemē savus vīrus un dažus krustnešus, ar saviem krustnešiem atradās atceļā uz Vāciju (Lieldienās 1210.gada 18.aprīlī) Zundā (kuģu ceļā starp Gotlandes ziemeļu smaili un tai priekšā esošo Fores (Fårö) salu,-šim pieņēmumam par labu liecina tas, ka tieši gotlandieši savāc kritušo vāciešu līķus.) jūras krastā pēkšņi parādījās kurši, Kristus vārda ienaidnieki, ar astoņiem sirotājkuģiem. Tos ieraudzījuši, krustneši no kogām (kuģiem) iekāpa mazākos kuģos (Naves minores, - laivas, ko ņēma līdzi kuģos) un traucās pretī pagāniem, taču nepietiekami piesardzīgā steigā ik kuģis centās citus apdzīt, lai pirmais sasniegtu ienaidnieku. Bet kurši, atslogojuši savu sirotājkuģu priekšgalus, pacēla tos virs pretimbraucējiem un vienlaikus izkārtoja kuģus pa pāriem ar brīvu telpu starp ik pāri. Tāpēc krustneši ar pirmajām divām laivām jeb mazākajiem kuģiem iebrauca šajā brīvajā telpā starp sirotājkuģiem, bet, tā kā viņi atradās mazākajos kuģos, nevarēja aizsniegt ienaidnieku, kas slējās augstu virs viņiem. Kad ienaidnieki tāpēc dažus no viņiem ar šķēpiem nogalināja, bet daži noslīka un citi tika ievainoti, pārējie atgriezās pie kogām (kuģiem) un izglābās. Tad kurši, savākuši nogalināto līķus, izģērba tos un sadalīja savā starpā drēbes un pārējo kara laupījumu. Taču Gotlandes pilsoņi vēlāk līķus salasīja un bijīgi apglabāja. Bet nogalināti tur tika ap trīsdesmit bruņinieku un citu. Bīskaps par viņiem sēroja vairākas dienas. Indriķa hronika
Ģermāņi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Par vikingu sirojumu galveno iemeslu uzskatāma to plašā un senā tirgošanās. Tās gaitā viņi bija uzzinājuši par Eiropas bagātībām un vājajiem punktiem, turpretī par pašiem vikingiem nebija nekādu ziņu.
Paši vikingi par sevi nav atstājuši nekādu rakstisku liecību, jo vikingu sabiedrība pilnībā balstījās uz mutvārdu pamatiem. Rūnu raksts tika izmantots reliģiskiem un maģiskiem mērķiem- akmenī tika iecirstas epitāfijas.
Sāgas nav vikingu sacerētas, bet tās tika pierakstītas vairākus gadsimtus pēc vikingu laiku beigām, balstoties uz leģendām.
Skaldu dzejām bija politiska ievirze un tās sarakstīja algoti galma dzejdari pēc vikingu laiku beigām.
Vikingu ekspansiju veicināja viņu progresīvā kuģubūves tehnoloģija. Vikingu laivu ātrums tika sasniegts vienīgi tūkstoš gadus vēlāk, kad tika izgudrots tvaikonis. Ziemeļvalstu vēsture nordik