Talsi

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Talsi
pilsēta
Skats no Talsu pilskalna
Skats no Talsu pilskalna
Karogs: Talsi
Karogs
Ģerbonis: Talsi
Ģerbonis
Talsi (Latvija)
Talsi
Talsi
Koordinātas: 57°14′48″N 22°35′19″E / 57.24667°N 22.58861°E / 57.24667; 22.58861Koordinātas: 57°14′48″N 22°35′19″E / 57.24667°N 22.58861°E / 57.24667; 22.58861
Valsts Karogs: Latvija Latvija
Novads Talsu novads
Pilsētas tiesības kopš 1917. gada
Vēsturiskie
nosaukumi
vācu: Talsen
Platība
 • Kopējā 7,83 km2
Iedzīvotāji (2018)[1]
 • kopā 9 225
 • blīvums 1 178,2/km²
Demonīms talsnieks, talsenieks[2]
Laika josla EET (UTC+2)
 • Vasaras laiks (DST) EEST (UTC+3)
Pasta indeksi LV-3201
LV-3203
Mājaslapa www.talsi.lv
Talsi Vikikrātuvē

Talsi ir pilsēta Kurzemes ziemeļaustrumu daļā, Talsu novada centrs Ziemeļkursas augstienes Vanemas pauguraines ziemeļrietumu malā. Pilsēta ir pazīstama kā "Deviņu pakalnu pilsēta". Talsi ir 18. lielākā pilsēta Latvijā pēc iedzīvotāju skaita.[3]

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pamatraksts: Talsu vēsture
Skats uz Talsu Dzirnavkalnu un Baznīckalnu 19. gadsimta vidū (Štafenhāgena zīmējums).

Talsi kā Vanemas zemes ciems (villa Talse) pirmo reizi pieminēti 1231. gada kuršu līgumā ar Romas pāvesta sūtni Balduīnu no Alnas par pāriešanu kristīgajā ticībā. 1422. gadā pieminēta Talsu senpilsēta pie kuršu Talsu pilskalna (vācu: pilsahten to Talsen), bet līdz 1434. gadam Livonijas ordenis uzcēla Talsu ordeņa pili Dzirnavkalnā, kas ietilpa Kandavas fogtejā. Talsus smagi skāra Otrais Ziemeļu karš, kura laikā 1657. gadā sākās mēra sērga un 1659. gadā zviedru karavīri nopostīja ordeņa pili, ko vairs vēlāk neatjaunoja. Lielo mēra epidēmiju izraisīja Lielais Ziemeļu karš, kad 1710. gadā Talsos palikuši dzīvi tikai 10 iedzīvotāji. 1819. gadā Talsi kļuva par pilskunga tiesas (Hauptmannschaft Talsen) centru, kas bija padota Tukuma virspilskungam. 1894. gadā Talsiem piešķīra ierobežotas pilsētas tiesības. 1905. gada revolūcijas laikā Talsi 3.-5. decembrī pilnībā pārgāja nemiernieku rokās, tos ar lielgabaliem apšaudīja krievu soda ekspedīcija.

1917. gadā Talsi ieguva pilsētas tiesības. Ziemeļu piekrastes apgādei no Stendes platsliežu dzelzceļa stacijas tika uzbūvēti šaursliežu dzelzceļi, kas Talsus savienoja ar Mērsragu un Roju, kā arī ar Dundagu, Mazirbi un gar jūras krastu ar Ventspili. 2009. gadā tika izveidots Talsu novads, kurā iekļāva lielāko daļu bijušā Talsu rajona pašvaldību un Talsi saglabāja administratīvā centra statusu. 2017. gada pašvaldību vēlēšanās par Talsu novada domes priekšsēdētāju kļuva Edgars Zelderis no partijas "Mēs — Talsiem un novadam".

Ģeogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Talsi atrodas Ziemeļkursas augstienes Vanemas pauguraines ziemeļrietumu malā, pilsētas teritoijā ir izteikts pauguraines reljefs. Deviņi Talsu pakalni ir Talsu pilskalns (uz kura atradās kuršu pils), Ķēniņkalns (līdzās atrodas skulptūra "Koklētājs"), Saules kalns (atrodas ūdenstornis), Tiguļu kalns (atrodas muzejs), Baznīckalns (atrodas Talsu luterāņu baznīca), Dzirnavkalns (uz tā kādreiz atradās dzirnavas un Livonijas ordeņa mūra pils), Leču kalns (atrodas piemineklis 1905. gada upuriem), Krievragkalns (atrodas viesnīca "Talsi") un Vilkmuižas kalns.

Vilkmuižas ezeram blakus atrodas Krievragkalns un Vilkmuižas kalns. No ezera iztek Stendes pieteka Dzelzupe. Pie Talsu ezera, kas agrāk bijis savienots ar Vilkmuižas ezeru, atrodas Talsu pilskalns. Pašlaik savienojums ir slēptā lietusūdens kolektorā, lai novadītu ūdeni no Talsu ezera.

Deviņu pakalnu pilsēta[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Talsu pilskalns[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Talsu pilskalns

Talsu pilskalns ir 30 m augsts un 0,4 ha liels kuršu pilskalns, kas atrodas iepretim Talsu ezeram. Kalns tika apdzīvots no 10.—14. gadsimtam. Talsu pilskalnu dēvē par vienu no labāk nocietinātākajiem un lielākajiem Kursas pilskalniem. Viens no visplašāk izpētītajiem pilskalniem. Šeit ir notikuši trīs ievērības cienīgi arheoloģiski izrakumi:

  1. No 1936.—1938. gadam A. Karnupa vadībā. Kopumā tika iegūtas vārāk nekā 4000 senlietas.
  2. No 1992.—1993. gadam J. Asara vadībā, tika atrasts 1,7 metru biezs kultūrslānis.
  3. 2001. gadā tika veikti arheoloģiskie izrakumi G. Zemīša vadība.[4]

Ķēniņkalns[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ķēniņkalna nosaukums, iespējams, cēlies no kādas personas uzvārda "Ķēniņš" vai arī tā nosaukts majestātiskuma dēļ. 19. gadsimta beigās Pastendes muižnieks uzdāvināja pilsētai šo zemi, lai tur iekārtotu parku, tādēļ vēlāk to dēvē par Pilsētas dārzu. Tajā līdz pat pagājušā gadsimta 60. gadiem notika balles, brīvdabas izrādes, koncerti un sporta pasākumi.

Ķēniņkalnā esošais piemineklis "Koklētājs"

Ķēniņkalna pakāje slejas piemineklis "Koklētājs", kurš tika izveidots par piemiņu Latvijas brīvības cīnītājiem. Tā autors ir Kārlis Zemdega, lai gan pieminekli bija plānots uzstādīt 1930. gadā, taču to pēc autora izveidotā ģipša modeļa pabeidza vien 1996. gadā, tēlnieks Vilis Titāns. [5]

Tiguļu kalns[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tiguļu kalns ir augstākais kalns Talsos, 105 m vjl. Kalna galā atrodas ozolu stādījums apļa formā, kas liecina par to, ka tā varēja būt senas kulta vietas atjauninājums. Kalna pakājē atrodas dendroloģiskais parks, kurā var apskatīt 270 dažādus kokaugus.

Ik gadu jūnija pirmajā nedēļa Tiguļu kalnā norisinās brīvdabas "Ārpasaules mūzika Tiguļkalnā", kuru rīko Raimonds Tiguls.[5]

Sauleskalns[5][labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sauleskalns ir 94 m augsts. Tiek uzskatīts, ka Sauleskalns, Ķēniņkalns un Baznīckalns kādreiz ir bijuši savstarpēji ar vizieriem saistīti, tādējādi varēja noteikt kalendāra laiku un tas tika izmantots saules lēktu, un saules rietu novērošanai.

Sauleskalnā atrodas brīvdabas estrāde, kura tika izbūvēta 1960.gadā. Vasarā tur norisinās dažādi kultūras pasākumi. Estrāde ir būvēta amfiteātra formā.

Baznīckalns[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Baznīckalns

Baznīckalns senajos rakstos tiek minēts, kā senču kulta vieta. Kalna virsotnē atrodas 1567. gada[6] būvētā Talsu evaņģēliski luterāniskā baznīca, kura tiek uzskatīta par senāko mūra ēku Talsos. Šajā baznīcā savulaik ir kalpojis Ludviga Van Bēthovena jaunības dienu draugs Kārlis Ferdinands Amenda. [5]

Dzirnavkalns[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzirnavkalns jeb agrāk saukts par Sudmalkanu ir 87 m augsts kalns, kurš atrodas pretim Vilkmuižas ezeram. Pakalns šādu nosaukumu ir ieguvis pateicoties tam, ka 19. gadsimtā tur ir darbojušās holandiešu vējdzirnavas, bet tās tika nodedzinātas 1922. gadā. Šeit kādreiz ir atradusies vācu bruņinieku ordeņa mūra pils. Dzirnavkalns tiek uzskatīts par seno senču kulta vieta, jo 15. gadsimta sākumā šajā vietā Livonijas ordenis uzcēla mūra pili.[7]

Vilkmuižas kalns[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vilkmuižas kalns ir 77 m augsts un atrodas Vilkumuižas ezera pakājē. Tiek uzskatīts, ka kalns un ezers ir ieguvis šādu vārdu pateicoties tam, ka ezera pakājē ir augušas daudzas vilkvālītes vai tāpēc, ka tur ir dzīvojis niks saimnieks, kurš dēvēts par vilkati.

Vilkmuižas ezers ir savdabīga seno kuršu ugunskapu apbedījumu vieta laikaposmā no 11.—14. gadsimtam. Veicot dažādus arheoloģiskos pētījumus, šajā apkārtnē ir atrastas ap 4000 senlietām.[5]

Krievragkalns[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Krievragkalns ir 79 m augsts. Kalns savu nosaukumu ieguvis pateicoties tam, ka 19. gadsimta beigās šeit, uz Talsu valsts jeb kroņa muižas zemes tika uzbūvēta Pareizticīgo baznīca un skolas ēka. 1972. gadā Pareizticīgo baznīca tika uzspridzināta. [8]

Leču kalns[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Leču kalns ir 83 m augsts. Savu nosaukumu ieguvis pateicoties "Leču" mājām, kuras īpašumi te atradušies līdz 2. pasaules karam.

Kalna galā atrodas piemineklis 1905.—1907. gada revolūcijas dalībniekiem. Pieminekli uzstādīja par godu sešu Talsu bruņotās sacelšanās dalībnieku nošaušanai. Piemineklis izveidoja tēlniece O. Nigule, tas tika uzstādīts 1980. gadā. Uz pieminekļa ir iekalts fragments no Raiņa dzejojuma "Talsu tiesa". [9]

Pilsētas simboli[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Talsu pilsētai ir raksturīgi vairāki simboli — ģerbonis, karogs, svītrkods un "Talsu saulīte'".

Talsu ģerbonis

Ģerbonis[10]

Viens no oficiālajiem Talsu simboliem ir ģerbonis, kurš tika patentēts 1925. gadā. Ģerbonī ir attēlots zaļš kalns, kurš simbolizē pilsētas deviņus pakalnus un roka, kura tur vainagu, kas simbolizē spēku un varu. Kopā šis ģerbonis simbolizē talsenieku viesmīlību.

Karogs[11]

Karogā ir atainots pilsētas ģerbonis, kurš atrodas uz zaļa fona līdzās sarkanai joslai. Tumši zaļais karoga fons simbolizē pilsētas deviņus pakalnus, savukārt tā krustojošā sarkanā josla iezīmē Kurzemi.

2008. gadā šis karogs tika apstiprināts un tagad ir viens no pilsētas simboliem.

Talsu svītrkods[12]

Pilsētas karogs

Talsu svītrkods jeb Talsu brunču raksts tika izveidots 2007. gadā, pēc Talsu novada mākslinieces Antras Auziņas izveidotā grafiski stilizētā brunču raksta. Bruncī ietvertais 11 krāsu salikums tika pieņemts par novada atpazīstamības zīmi. 2015. gadā šis simbols ieguva patentu un tagad šāda veida atpazīstamības zīme var piederēt tikai Talsu pilsētai.

Pašlaik šis simbols tiek atainots Talsu novada robežzīmē, novada karogā, "Talsu novada ziņas" noformējumā, "Talsu televīzijas" reklāmas tēlā, pašvaldības informatīvajos materiālos, suvenīros . Svītrkods tiek aktīvi izmantots, lai popularizētu un piesaistītu uzmanību Talsiem, Talsu novadam.

"Talsu saulīte"[13] "Talsu saulīte" ir seno kuršu etnogrāfiskais raksts.

Simbolā ir atainota saulīte ar astoņiem stariem — sarkanā, zilā un zaļā krāsā. Šī "Talsu saulīte" tiek uzskatīta par pilsētas svētības simbolu, kura pilsētniekiem nes gaismu, sauli un dienu.

Iedzīvotāji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Talsos dzīvo ap 10 tūkstošiem iedzīvotāju, un tas ir reģiona centrs, jo tās pievārtē ir daudzas apdzīvotas vietas (Pastende, Dižstende, Mundigciems, Zvirgzdi, Paugurciems, Laidze, Valdgale, Vandzene, (Talsciems) u.c.), kuru iemītnieku ikdienas gaitas rit Talsu pilsētā.

Iedzīvotāju skaita izmaiņas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Iedzīvotāju skaita izmaiņas
Gads Iedz.  
1800 199
1844 852
1863 1 485
1881 3 424
1897 4 200
1914 5 100
1915 1 140
1920 2 978
1925 4 077
1930 4 192
1935 4 116
1943 3 727
1959 6 101
1970 8 515
1979 10 776
1989 13 031
2000 12 374
2011 10 266
2012 10 962
2013 10 000
2014 9 962

Etniskais sastāvs Talsos[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc 2011. gada Tautas skaitīšanas datiem Talsos dzīvoja 93,2% latviešu, 2,6% krievu, 0,6% baltkrievu, 0,6% poļu, 0,4% ukraiņu, 0,3% lietuviešu un 2,3% citu tautību pārstāvju. [14]

gads iedzīvotāju kopskats latvieši krievi baltkrievi ukraiņi poļi lietuvieši ebreji čigāni tatāri vācieši igauņi pārējie
1863 1485 239 2 0 0 0 0 705 0 0 538 0 1
1881 3424 1119 25 0 0 4 0 1401 0 0 875 0 0
1897 4200 2088 49 3 0 23 5 1402 0 1 623 1 5
1925 4077 3080 21 0 nez. 17 5 637 nez. nez. 231 14 72
1930 4192 3296 19 4 nez. 8 4 609 nez. nez. 166 8 78
1935 4116 3382 21 1 nez. 3 7 499 nez. 0 144 9 50
1979 10776 9368 696 102 122 105 43 8 nez. nez. nez. nez. 332
1989 13031 11469 747 134 147 89 52 10 303 6 13 18 43
2000 12374 11202 452 85 73 96 37 12 360 nez. nez. 5 52
2011 10266 9567 264 62 40 62 30 nez. nez. nez. nez. nez. 241

Ekonomika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Talsos nav lielu rūpniecisku ražotņu. Pilsētas pievārtē ir vairāki kokapstrādes uzņēmumi (Vika Wood, Ingrid D u.c.) un smilts atradnes, kur strādā pilsētas iemītnieki. Daudzi iedzīvotāji strādā apkalpojošā sfērā, nelielos uzņēmumos celtniecības, santehnikas, poligrāfijas, elektroinstalācijas u.c. jomās Talsos un citur.

Izglītība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pirmsskolas izglītība[15][labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Talsos darbojas piecas pirmsskolas izglītības iestādes:

  • Talsu PII "Sprīdītis" — dibināts 1949. gadā;
  • Talsu PII "Zvaniņš" — dibināts 1973. gadā;
  • Talsu PII "Saulīte" — dibināta 1968. gadā;
  • Talsu PII "Pīlādzītis" — dibināts 1982. gadā;
  • Talsu PII "Kastanītis".

Vispārējā izglītība[16][labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Talsu 2. vidusskola

Talsos ir iespējams apgūt vispārējo izglītību sešās iestādēs. Pilsētā darbojas viena sākumskola, pamatskola, vakara un neklātienes vidusskola.

  • Talsu sākumskola — dibināta 1992. gadā. Direktore Raimonda Belicka.
  • Talsu pamatskola — dibināta 1919. gadā. Direktore Dina Bičule.
  • Talsu 2. vidusskola — dibināta 1975. gadā. Direktors Oļegs Solovjovs.
  • Talsu Valsts ģimnāzija — dibināta 1919. gadā. Līdz 1933. gadam bijusi vidusskola, vēlāk iegūst Valsts ģimnāzijas statusu. Direktors Gundars Sebris.[17]
  • Talsu Kristīgā vidusskola — dibinātā 1995. gadā. Direktore Inguna Gruzniņa. [18]
  • Talsu Vakara un neklātienes vidusskola — dibināta 1946. gadā, no 1961. gada vakarskola ir Talsu vidusskolas neklātienes nodaļa. Direktore Ineta Pugoviča.

Augstākā izglītība[19][labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pilsētā ir iespējams apgūt augstāko izglītību Biznesa augstskolas "Turība" Talsu filiālē. Šeit ir iespējams apgūt 1. līmeņa augstākās izglītības programmas:

Profesionālās ievirzes un interešu izglītība[20][labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Talsos ir iespējams iegūt izglītību arī mākslas, mūzikas un sporta skolās.

Bērniem un jauniešiem tiek piedāvātas dažādas ārpusskolas aktivitātes "Talsu novada Bērnu un jauniešu centrā" (BJC). BJC centrā ir iespējams darboties vairākās nodaļās, kuras apvieno dažādus pulciņus: [22]

Pieaugušo izglītības centrs[23][labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Talsos ir iespējams apgūt dažādus kursus "Talsu novada Pieaugušo izglītības centrā". Centrs piedāvā iegūt izglītību vairākās specialitātēs.

Pieaugušo izglītības centra mērķis ir līdzdarboties pieaugušo izglītības attīstībā un mūžizglītības veidošanā Talsu novadā. Centrs darbojas jau astoņus gadus, sākot no 2009. gada. Centru vada Inga Sokolova. 

Kultūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Talsu novada muzejs

Viena no galvenajām kultūras vietām Talsos ir Talsu Tautas nams. Tas ir izveidojies no Talsu Sadraudzīgas biedrības un savas durvis vēra vaļā 1887. gadā. Pašlaik Talsu Tautas nams ir vislielākā Talsu novada kultūras iestāde. Tautas nama mērķis ir rūpēties par kultūras veicināšanu un izkošanu novadā. Ikdienā, darba dienās Tautas nama telpās uzturas 17 amatiermākslas kolektīvi, savukārt nedēļas nogalēs talseniekiem un pilsētas viesiem ir iespēja apmeklēt dažādu viesmākslinieku koncertus, izstādes, izrādes, kā arī piedalīties dažādos pasākumos.[24]

Talsos ir iespējams noskatīties jaunākās kino filmas kinoteātrī "Auseklis". Šis kinoteātris ir ne tikai vienīgais pilsētā, bet arī visā Talsu novadā.[25]

Pilsētā darbojas arī divi muzeji:

  1. Talsu novada muzejs — dibināts 1923. gadā. Muzejā iespējams apskatīt novada vēstures, kultūras, dabas un mākslas mantojumu.
  2. Latvijas Lauksaimniecības muzejs — iespējams aplūkot 19.—20. gadsimta sadzīves darbarīkus, lauksaimniecības tehniku.[26]

Mediji Talsos[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Talsos jau no 1945. gada iznāk laikraksts "Talsu Vēstis". Sākotnēji šis laikraksts iznāca ar nosaukumu "Padomju karogs", taču kopš 1989. gada tas iznāk ar nosaukumu "Talsu Vēstis". Šis ir reģionālais laikraksts, kurš aptver Talsu, Rojas, Mērsraga un Dundagas novadus.[27]
  • "Talsu televīzija" ━ pilsētai ir pašai sava televīzija, kuras sagatavotos sižetus ir iespējams apskatīt viņu mājaslapā, sociālajos tīklos, RE:Tv un LTV1 "Dienas ziņās". "Talsu televīzija" ir dibināta 1996. gadā. Ar mērķi informēt skatītājus par dažādiem notikumiem Talsos un Talsu novadā. Veicināt sabiedrības vispusīgu informēšanu.[28]
  • "Talsu Novada ziņas" ━ Talsu novada pašvaldības informatīvais izdevums, iznāk jau kopš 2009. gada. Iznāk reizi mēnesī un ir bezmaksas informatīvā avīze.[29]
  • "Talsu Balss" ━ neatkarīgs preses izdevums, kas tika izdots ar pārtraukumiem kopš 2013. gada[30] un veidots par privātiem līdzekļiem. Izdevēju grupā darbojās publicists Arvīds Deģis. Šobrīd laikraksta izdošana pārtraukta.
  • "Talsu Ziņas" ━ interneta medijs, kas pozicionē sevi kā neatkarīgu izdevēju radīts Talsu novada aktualitāšu portāls ar savu tīmekļa vietni un aktivitātēm sociālo mediju platformu vidē.
  • "Talsi Online" un "Kas Notiek Talsos" ━ sociālo mediju platformā Facebook izveidotas ziņu veidošanas un agregēšanas platformas, kuras izplata pilsoniskās žurnalistikas žanra informāciju.

Attēlu galerija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sadraudzības pilsētas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Talsiem ir sadraudzība ar astoņām pilsētām[31]:

Ievērojamas personības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās pagastu dalījumā» (PDF). Iedzīvotāju reģistra statistika uz 01.01.2016. Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde. 2016. gada 1. janvārī.
  2. Vallija Dambe. Latvijas apdzīvoto vietu un to iedzīvotāju nosaukumi. Zinātne, 1990. 160. lpp. ISBN 5796602640.
  3. Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde. «Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās», 13.02.2014. Skatīts: 19.12.2017.
  4. Latvijas Nacionā bibliotēka. «Talsu pilskalns». Skatīts: 19.12.2017.
  5. 5,0 5,1 5,2 5,3 5,4 Talsu novada pašvaldība. «Deviņu pakalnu pilsēta Talsi», 2011. gads. Skatīts: 19.12.2017.
  6. Talsu tūrisma un informācijas centrs. «Baznīckalns». Skatīts: 19.12.2017.
  7. Talsu tūrisma un informācijas centrs. «Dzirnavkalns». Skatīts: 19.12.2017.
  8. Talsu tūrisma un informācijas centrs. «Krievragkalns». Skatīts: 18.12.2017.
  9. Talsu tūrisma un informācijas centrs. «Leču kalns». Skatīts: 18.12.2017.
  10. Talsu tūrisma un informācijas centrs. «Talsu ģerbonis». Skatīts: 18.12.2017.
  11. Talsu tūrisma un informācijas centrs. «Talsu karogs». Skatīts: 18.12.2017.
  12. Ivonna Vicinska. «Talsu novada svītrkods». Patentēts novada svītrkods un Talsu saulīte (Talsu Novada Ziņas), 16.11.2015. Skatīts: 18.12.2017.
  13. Ivonna Vicinska. «Talsu saulīte». Patentēts novada svītrkods un Talsu saulīte (Talsu Novada Ziņas), 16.11.2015. Skatīts: 18.12.2017.
  14. Pilsētas.lv. «Etniskais sastāvs Talsos 2011. gadā», 2003.—2007. gads. Skatīts: 19.12.2017.
  15. Talsu novada pašvaldība. «Pirmsskolas izglītības iestādes Talsos», 2011.gads. Skatīts: 18.12.2017.
  16. Talsu novada pašvaldība. «Vispārējā izglītība Talsos», 2011. gads. Skatīts: 18.12.2017.
  17. Talsu Valsts ģimnāzija. «Talsu Valsts ģimnāzijas vēsture», 2012. gads. Skatīts: 18.12.2017.
  18. Talsu Kristīgā vidusskola. «Talsu Kristīgās vidusskolas vēsture», 2017. gads. Skatīts: 18.12.2017.
  19. Talsu novada pašvaldība. «Augstākā izglītība Talsos», 2011. gads. Skatīts: 18.12.2017.
  20. Talsu novada pašvaldība. «Profesionālās ievirzes un interešu izglītība», 2011. gads. Skatīts: 18.12.2017.
  21. Talsu novada sporta skola. «Talsu novada sporta skolas vēsture», 2017. gads. Skatīts: 18.12.2017.
  22. Talsu novada bērnu un jauniešu centrs. «Talsu novada bērnu un jauniešu centrs», 2011. gads. Skatīts: 18.12.2017.
  23. Talsu novada pašvaldība. «Pieaugušo izglītības centrs», 2011. gads. Skatīts: 18.12.2017.
  24. Talsu novada pašvaldība. «Tautas nami», 2011. gads. Skatīts: 19.12.2017.
  25. Talsu novada pašvaldība. «Kino», 2011. gads. Arhivēts no oriģināla, laiks: 15.12.2017. Skatīts: 19.12.2017.
  26. Talsu novada pašvaldība. «Muzeji», 2011. gads. Skatīts: 19.12.2017.
  27. Talsu Vēstis. «Talsu Vēstis». Skatīts: 19.12.2017.
  28. Talsu televīzija. «Talsu televīzija», 2017. gads. Skatīts: 19.12.2017.
  29. Talsu Novada ziņas. «Talsu Novada ziņas», 2011. gads. Skatīts: 19.12.2017.
  30. «Talsi — Iznācis jauns, neatkarīgs un lietišķs nedēļas laikraksts "Talsu Balss"». www.talsi.lv. Skatīts: 2018-06-11.
  31. Talsu novada pašvaldība. «Talsu novada pašvaldības sadraudzības pilsētas», 2008. gads. Skatīts: 19.12.2017.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]