Dalībnieks:JensijsCardTrick/Smilšu kaste

Vikipēdijas lapa

Skaņas piesārņojums ir pārmērīgs, nepatīkams, cilvēka vai mašīnas radītas skaņas, kas traucē aktivitāte vai cilvēka, dzīvnieka līdzsvaru.
Vairāki definējumi skaņas piesārņojumam.

  • skaņas piesārņojums ir nevēlamas skaņas.
  • skaņas piesārņojums ir skaņu ar dažādu spiedienu, frekvenci un intensitāti haotisks sakārtojums.
  • skaņas piesārņojums ir nevēlami, pastāvīgi un nemodulēti traucējumi komunikācijas sistēmās piemēram radio pārraides fons.

Skaņas piesārņojumu var saukt arī par troksni

vairāk par skaņas piesārņojumu[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Skaņas piesārņošanas vielas nav fiziskas vielas, bet gan drīzāk skaņas viļņi, kas traucē dabiskās izcelsmes viļņiem. Skaņu var uzskatīt par skaņas piesārņojumu ja tas traucē dabisko procesu vai nodara cilvēkam kaitējumu, pat ja, skaņas nav regulāras.
Skaņas piesārņojuma pamatā ir dažādu frekvenču skaņu sarežģīta kombinācija. Šo kombināciju raksturošanai izmanto skaņas frekvenču spektru, vispārējos skaņas spiediena līmeni un šo līmeņu izmaiņas laika periodā.
Zinātniski pierādīts, ka lielāko skaņas piesārņojumu uz zemes rada mehāniskie transportlīdzekļi.

Kaitējums veselībai[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Visvairāk skaņas piesārņojums ietekmē dzīvu būtņu dzirdes orgānus. Pēc dzirdes pasliktināšanās rodas kustību koordinācijas problēmas.
Tā kā skaņas spiedienu diapazons, kuru dzīvu būtņu auss var uztvert, ir ļoti plašs, šos līmeņus mēra uz logaritmiskās skalas ar decibelu mērvienību (decibelos)

Cilvēka veselībai[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Skaņas piesārņojums uz cilvēku atstāj dažādus iespaidus. Skaņa kļūst fizioloģiski nepatīkama, ja tā atrodas uz augšējā dzirdamības sliekšņa. Kad tāds troksnis pēkšņi un spēcīgi iedarbojas uz mūsu dzirdes šūnām, kas reti tiek aktivizētas, tas attiecīgi arī noslogo smadzenes.

Skaņas piesārņojuma izraisītie dzirdes traucējumi[1][labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Skaņas piesārņojuma izraisītie dzirdes traucējumi parasti tiek definēti kā dzirdamības sliekšņa pieaugums. Dzirdes zudumu bieži pavada džinkstēšana ausīs. Visbiežāk tiek bojāta skaņas uztvere augstāko frekvenču jomā, robežās no 3000 līdz 6000 Hz (ar visnelabvēlīgāko efektu pie 4000 Hz)
Skaņas piesārņojuma izraisītie dzirdes traucējumi ir visizplatītākais nepārejošs arodkaitīgums uz pasaulē no tā cieš apmēram 120 miljoni cilvēku.
Īpaši nelabvēlīgu iespaidu atstāj impulsveida skaņas piesārņojuma iedarbība.

Runas saprotamība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sarunu akustiskā enerģija ir frekvenču robežās no 100 – 6000 Hz, ar vissvarīgākās informācijas enerģiju robežās starp 300-3000 Hz. Skaņas piesārņojums var maskēt sarunu sadzirdēšanu un izpratni, tāpat arī var maskēt akustiskos signālus, kas ir nepieciešami ikdienā, kā, piemēram, durvju zvanus, telefona zvanus, brīdinājuma signālus un mūziku.

Cilvēka funkcionālo sistēmu traucējumi.[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Strādniekiem darba vidē, cilvēkiem, kuri dzīvo tuvu lidostām, rūpniecības objektiem, satiksmes maģistrālēm, skaņas piesārņojuma (trokšņa) iedarbība var radīt diezgan lielu, pārejošu vai arī pastāvīgu ietekmi uz cilvēka organisma fizioloģisko funkciju norisēm. Jūtīgiem cilvēkiem tās var izraisīt stabilus funkcionālo sistēmu traucējumus: hipertoniju un sirds išēmisko slimību.
Kā zināms, ikviena skaņa rada reflektoras organisma atbildes reakcijas, it sevišķi, ja skaņas ir nepazīstamas un pēkšņas. Sirds un asinsvadu sistēmas reakcijas var novērot pēc ilgstošas gaisa un ceļa satiksmes skaņas piesārņojuma iedarbības. Tās var izpausties kā sirds asinsvadu slimību riska pieaugums. Šis riska pieaugums ir svarīgs tieši tāpēc, ka skaņas piesārņojuma iedarbība parasti aptver lielas cilvēku grupas.

Darbaspējas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Strādniekiem un bērniem skaņas piesārņojums kaitīgi ietekmē izziņas uzdevumu veikšanu. Lai arī pastāv viedoklis, ka īslaicīgi skaņas piesārņojums paātrina vienkāršu uzdevumu veikšanu, tomēr tas ievērojami pasliktina sarežģītu uzdevumu izpildi: lasīšanu, uzmanības un koncentrēšanās spējas, atmiņu un uzdevumu risināšanas spējas. Impulsveida skaņas piesārņojums bez tam var radīt apjukuma un pārsteiguma efektus. Trokšņa iedarbība var izraisīt arī pēcefektus, kas īpaši negatīvi ietekmē darba spējas. Lidostu tuvumā esošajās skolās ilgstošai skaņas piesārņojuma iedarbībai pakļautiem skolniekiem ir pazemināti lasītprasmes testi, samazinās spējas atrisināt sarežģītus uzdevumus, pazeminās kļūdu novērtēšanas un motivācijas spējas.

Skaņas piesārņojuma apkarošana [2][labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Skaņas piesārņojumu ierobežo dažādos veidos. Toties vispopulārākais ir, izmantot kādu no skaņu izolējošiem materiāliem.

Darba devēj pienākums saistībā ar skaņas piesārņojumu darba vietā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Novērst pārmērīgu skaņas piesārņojumu darbā nav tikai darba devēju juridisks pienākums, bet tas atbilst arī organizācijas komerciālajām interesēm. Jo drošāka un veselīgāka darba vide, jo mazāka darba kavēšanas, nelaimes gadījumu un pasliktinātas produktivitātes iespējamība, kas rada papildu izdevumus.
Lai kāda būtu darba vieta , ir trīs galvenie soļi, kas jāveic, lai novērstu kaitējumu nodarbinātajiem:

  • novērtēt risku
  • pamatojoties uz šo novērtējumu, veikt pasākumus, lai novērstu vai ierobežotu šos riskus
  • regulāri uzraudzīt un pārskatīt ieviesto pasākumu efektivitāti

Darba devēja pienākums ir apgādāt strādniekus , darbiniekus ar nepieciešamajām aizsarg ierīcēm, ja tas nepieciešamas.

Personālie aizsardzības līdzekļi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Cilvēki paši var iegādāties aizsardzības līdzekļus dažādiem iemesliem. Iemesli var būt dažādi, piemēram:

  • Darbs mājās kurā izmanto skaļus darbarīkus
  • Darbs fabrikas
  • Darbs ar ieročiem
  • Darbs lidostu lidlaukos

Ir dažādi personiskie aizsardzības līdzekļus. Visklasiskākie no tiem ir ausu aizbāžņi un trokšņu slāpējošas austiņas. Šādu aprīkojumu nodrošina darba devējs, ja darbs notiek telpā kurā ir skaņas piesārņojums. Šis aprīkojums šādos apstākļos ir obligāti jālieto,jo skaņas piesārņojums var nodarīt lielus postījumus dzirdes orgāniem!