Dalībnieks:Kikos/Korejiešu īpašvārdu atveidošana
Korejiešu valodas īpašvārdu atveidošana latviešu valodas vidē tiek veikta pēc fonētiskās transliterācijas principa. Korejiešu valodas hangila burti tiek pārlikti latviešu valodas ortogrāfijā pēc to formālās vērtības, pakļaujot vārdus gramatizācijai.
Pēc šiem noteikumiem atveidojami Ziemeļkorejas un Dienvidkorejas cilvēku personvārdi un ģeogrāfiskie nosaukumi. Korejiešu izcelsmes personvārdi sastopami arī ASV, Kanādā, Austrālijā, Krievijā, Ķīnā, Japānā, retāk citur pasaulē. Atveidojot citu pasaules reģionu korejiešu izcelsmes personu vārdus, jāņem vērā šajā zemē pieņemtā izrunas prakse un vārdu pierakstu sistēmas.
Praktiskā atveidošana
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Praktiski korejiešu īpašvārdu atveidošanu ir iespējams veikt vai nu no kādas no oficiālajām transliterācijas sistēmām, vai no hangila rakstības.
Atveidošana no transliterācijas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Divas visbiežāk lietotās korejiešu valodas transliterācijas sistēmas ir Makkūna-Reishauera transliterācija (tiek lietota galvenokārt Ziemeļkorejā) un jaunā (revidētā) transliterācija (tiek lietota galvenokārt Dienvidkorejā). Abas transliterācijas sistēmas ir pilnībā fonētiskas, bet ērtāk ir lietot Makkūna-Reishauera sistēmu, jo tajā viennozīmīgi ir apzīmēts balsīgo/nebalsīgo līdzskaņu pozicionālais lietojums, aspirēto līdzskaņu lietojums un patskaņu lietojums. Jaunajā sistēmā šie aspekti ir jāatceras un neskaidrību gadījumā jāpiesaista nosaukuma hangila forma. Neviena no nosauktajām transliterācijas sistēmām neataino garo paskaņu lietojumu, tādēļ garie patskaņi latviski netiek atveidoti.
Televīzijā, presē un internetā korejiešu vārdi bieži tiek pierakstīti pēc shēmas, kas paredzēta vārdu pēc iespējas tuvākai izrunai angļu valodā pēc angļu ortogrāfijas normām. Šādas vārdu formas pareizi latviskot praktiski nav iespējams. Piemēram, korejiešu uzvārdu 박 šajā sistēmā pieraksta Park (Makkūna-Reishauera Pak, jaunajā sistēmā Bak), lai angliski tas tiktu izrunāts [paːk], nevis [pæk] vai [bæk].
Atveidošana no hangila
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Atveidojot īpašvārdus no hangila rakstības, ievērojami šādi etapi:
- Pārliecināties, ka vārds rakstīts hangila rakstībā, nevis otrajā korejiešu rakstu formā — handžā. Piemēram: korejiešu daiļslidotājas Kimas Jonas vārds hangilā — 김연아 un handžā — 金姸兒.
- Sadalīt vārdu pa zilbēm. Korejiešu valodā tiek ievērots stingrs rakstības princips, vārdus veidojot no zilbju blokiem un katru zilbi veidojot no atsevišķām rakstu zīmēm čamo.
- Atšifrēt zilbju saturu pa skaņām. Zilbe parasti sastāv no divām vai trijām daļām: iniciāles, mediāles un fināles. Iniciāle parasti ir līdzskanis, mediāle — patskanis vai divskanis, fināle — līdzskanis vai līdzskaņu klasteris. Gadījumos, kad zilbe sākas ar patskani vai divskani, iniciāles vietā tiek lietots čamo ㅇ (Kimas Jonas vārda 김연아 otrā un trešā zilbe sākas ar šādu simbolu). Parasti čamo tiek kārtoti secībā "no kreisās uz labo un uz leju". Gadījumos, kad mediāle ir horizontāls simbols, tiek lietots kārtojums "no augšas uz leju" (읍).
- Biežāk sastopamie kārtojumu veidi:
|
|
|
서산 (Sosana), 오산 (Osana), 의정부 (Ijdžonbu)
|
|
|
대전 (Tedžona), 목포 (Mokpho), 광주 (Kvandžu)
|
|
|
- Sadalīt īpašvārdu pa atsevišķiem vārdiem. Sevišķi attiecas uz personvārdiem, kur jānodala uzvārds no vārda. Uzvārds parasti ir pirmajā pozīcijā un sastāv no vienas zilbes. Vārds parasti sastāv no divām pēdējām zilbēm. Uzvārdiem un vārdiem, kas nav nelokāmi (nebeidzas ar patskani), jāpievieno attiecīgās dzimtes galotni. Latviskojot, pēc tradīcijas, tiek saglabāta "otrādā" uzvārda — vārda secība.
- Nofiksēt nebalsīgos/balsīgos līdzskaņus. Korejiešu valodā tiek ievērots skaņu harmonijas princips, saskaņā ar ko vārda pirmā zilbe sākas ar nebalsīgu vai aspirētu līdzskani, pārējās — ar balsīgu vai aspirētu. Tas attiecas uz līdzskaņiem ㅂ (p~b), ㄷ (t~d), ㅈ (ʨ~ʥ), ㄱ (k~g).
Tabula
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Hangils | IPA | Transliterācija | Latviskā transkripcija |
Piemērs | Atveidojums latviski | |||
---|---|---|---|---|---|---|---|---|
JT | M-R | Hangils | Jaunajā transliterācijā |
Makkūna-Reishauera transliterācijā | ||||
LĪDZSKAŅI | ||||||||
ㅂ | p~b | b | p, b | p b |
부산 의정부 |
Busan Uijeongbu |
Pusan Ŭijŏngbu |
Pusana Ijdžonbu |
ㅃ | p͈ | pp | pp | p | ||||
ㅍ | pʰ~bʱ | p | p’ | ph | 목포 | Mokpo | Mokp’o | Mokpho |
ㅁ | m | m | m | m | 마산 | Masan | Masan | Masana |
ㄷ | t~d | d | t, d | t d |
대전 진도 |
Daejeon Jindo |
Taejŏn Chindo |
Tedžona Čindo |
ㄸ | t͈ | tt | tt | t | ||||
ㅌ | tʰ~dʱ | t | t’ | th | 태백 | Taebaek | T'aebaek | Thebeka |
ㄴ | n | n | n | n | 안성 | Anseong | Ansŏng | Ansona |
ㅈ | ʨ~ʥ | j | ch, j | č dž |
제주 광주 |
Jeju Gwangju |
Cheju Kwangju |
Čedžu Kvandžu |
ㅉ | ʨ͈ | jj | tch | č | ||||
ㅊ | ʨʰ~ʥʱ | ch | ch’ | čh | 청진시 | Cheongjin | Ch'ŏngjin | Čhondžina |
ㄱ | k~g | g | k, g | k g |
경기도 경기도 |
Gyeonggi-do Gyeonggi-do |
Kyŏnggi-do Kyŏnggi-do |
Kjongido Kjongido |
ㄲ | k͈ | kk | kk | k | ||||
ㅋ | kʰ~ɡʱ | k | k’ | kh | ||||
ㅇ | ŋ | ng | ng | n | 경기도 | Gyeonggi-do | Kyŏnggi-do | Kjongido |
ㅅ | s | s | s | s | 서산 | Seosan | Sŏsan | Sosana |
ㅆ | s͈ | ss | ss | s | ||||
ㄹ | l~ɾ | l, r | l, r | l (zilbes beigas vai pēc cita ㄹ) r (starp patskaņiem) n (citos gadījumos) |
서울 사리원 압록강 |
Seoul Sariwon Amrokgang |
Sŏul Sariwŏn Amrokkang |
Seula Sarivona Amnokgana |
ㅎ | ɦ | h | h | h | 해주 | Haeju | Haeju | Hedžu |
ㅇ | - | - | - | - | neatveido | |||
PATSKAŅI | ||||||||
ㅣ | i | i | i | i | 익산 | Iksan | Iksan | Iksana |
ㅔ | e | e | e | e | 김제 | Gimje | Kimje | Kimdže |
ㅐ | ɛ | ae | ae | e | 김해 | Gimhae | Kimhae | Kimhe |
ㅏ | a | a | a | a | 안성 | Anseong | Ansŏng | Ansona |
ㅗ | o | o | o | o | 오산 | Osan | Osan | Osana |
ㅜ | u | u | u | u | 울산 | Ulsan | Ulsan | Ulsana |
ㅓ | ʌ | eo | ŏ | o | 전주 | Jeonju | Chŏnju | Čondžu |
ㅡ | ɯ | eu | ŭ | i | 강릉 | Gangneung | Kangnŭng | Kannina |
DIVSKAŅI | ||||||||
ㅖ | je | ye | ye | je | 혜산 | Hyesan | Hyesan | Hjesana |
ㅒ | jɛ | yae | yae | je | ||||
ㅑ | ja | ya | ya | ja | 량강도 | Ryanggang-do | Ryanggang-do | Rjangando |
ㅛ | jo | yo | yo | jo | 용인 | Yongin | Yongin | Jonina |
ㅠ | ju | yu | yu | ju | ||||
ㅕ | jʌ | yeo | yŏ | jo | 경기도 | Gyeonggi-do | Kyŏnggi-do | Kjongido |
ㅢ | ɯi | ui | ŭi | ij | 의정부 | Uijeongbu | Ŭijŏngbu | Ijdžonbu |
ㅟ | wi | wi | wi | vi | ||||
ㅞ | we | we | we | ve | ||||
ㅙ | wɛ | wae | wae | ve | 왜관 | Waegwan | Waegwan | Vegvana |
ㅘ | wa | wa | wa | va | 광주 | Gwangju | Kwangju | Kvandžu |
ㅝ | wʌ | wo | wŏ | vo | 영월 | Yeongwol | Yŏngwŏl | Jonvola |
ᅬ | we | oe | oe | ve | 회령 | Hoeryeong | Hoeryŏng | Hverjona |
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Kawa.netxp [Ajax] Romanization of Korean language (Hangul)
- Korean Romanization Converter Arhivēts 2014. gada 23. martā, Wayback Machine vietnē.
- Personvārdu atveide