Dalībnieks:LinardsLinardsLinards/Smilšu kaste

Vikipēdijas lapa
Dānijas Nacionālā galerija
Dānijas Nacionālā galerija
Dibināts 1896. gads
Atrašanās vieta Sølvgade 48
Kopenhāgena, Dānija
Tips National gallery
Apmeklētāji 424,710 (2007)[1]
Direktors Mikkel Bogh[2]
Sabiedriskais
transports

Autobusa pietura: 'Georg Brandes Plads, Parkmuseerne'

Autobusu līnijas: 6A, 14, 26, 40, 42, 43, 184, 185, 150S, 173 E

Vilciens: S-tog reģionālais vilciens no Østerport stacijas unNørreport stacijas.

Metro: Nørreport stacija
Mājaslapa http://www.smk.dk/en/

Dānijas Nacionālā galerija (dāņu: Statens Museum for Kunst, saīsināti "SMK") ir Dānijas nacionālā galerija kas atrodas Kopenhāgenas centrā.[3]

Galerija krāj, reģistrē, saglabā, pēta un pārvalda dāņu un ārzemju mākslas darbus, radītus laika posmā no četrpadsmitā gadsimta līdz pat mūsdienām.

Kolekcijas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Galerijas kolekcija sastāv no gandrīz 9,000 gleznām un skulptūrām, aptuveni 240,000 darbiem uz papīra, kā arī vairāk kā 2,600 ģipša atlējumiem no figūrām, kas ir radītas senos laikos, viduslaikos, kā arī Renesanses. Lielākā daļa no galerijas vecākajām kolekcijām ir nākušas no Dānijas karaļu īpašumiem.


'Romiešu Osterijā' by Karls Blohs, 1866


Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Iekštelpas- Statens Museum for Kunst


Dānijas Nacionālās galerijas kolekcijas galvenokārt ir cēlušās no Dānijas monarhu mākslas kamerām (dāņu: Kunstkammeret). Kad ap 1750. gadu vācietis Gerhards Morels kļuva par Frederick V mākslas kameras glabātāju, viņš ierosināja karalim izveidot atsevišķu gleznu kolekciju. Lai nodrošinātu, ka kolekcija nebūtu trūcīgāka par citu Eiropas karaļnamu kā arī vietējo grāfistu kolekcijām, karalis veica liela apjoma itāļu, nīderlandiešu un vācu mākslienieku gleznu iepirkumus.

Kolekcija kļuva īpaši bagātīga ar flāmu un holandiešu mākslu. Nozīmīgākais pirkums Morela darbības laikā bija Andrea Mantegnas Kristus cietējs un pestītājs. 'Det Kongelige Billedgalleri' (Karaliskā mākslas galerija) telpas atradās Kristiānburgas pilī līdz 1884. gadam kad pils nodega.[4] Mākslasdarbiem nācās gaidīt savas jaunās mājas līdz pat 1896. kad tika atvērts jaunais muzejs.[5]

Kopš tā laika ir veikti daudz dažādi jauni darbu iepirkumi. Deviņpadsmitā gadsimta laikā kolekcija tika papildināta gandrīz tikai un vienīgi ar Dānijas mākslinieku darbiem, šī iemesla dēļ muzejam ir nepārspēta kolekcija tieši no tā sauktā Dānija zelta laikmeta. Fakts, ka valstī bija daudz jaunu mākslinieku spējīgu radīt augstas mākslinieciskās kvalitātes ir saistāms ar Dānijas karaliskās mākslas akadēmijas izveidi 1754. gadā.

The meeting of the old and new buildings

Pedējā laikā, kolekcija ir ieguvusi darbus no dāsniem ziedojumiem un ilgtermiņa aizdevumiem. 1928. gadā muzejam ziedota Johannesa Rumpa kolekcija, kas sastāvēja no franču modernisma gleznām. Tam sakoja gleznu un skulptūru iepirkumi franču tradīcijā. [6]

Arhitektūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Muzeja oriģinālo ēku projektējis Vilhelms Dālerups kopā ar G.E.W. Møller un tā tika celta no 1889 līdz 1896 gadam Historisticisma itāļu renesanses atgriežšanās stilā. [7]

Towards the back of the museum is a large modern extension designed by the architects Anna Maria Indrio and Mads Møller from Arkitektfirmaet C. F. Møller. The extension was erected in 1998 to house the extensive modern art collection. The two buildings are connected by a glass panelled 'Street of Sculptures' walkway and theatre which stretches the entire length of the museum and looks out onto the Østre Anlæg park.[8] Talks, concerts and installations are all held in this area.

Otrpus muzeja fasādei atrodas liela un moderna papildus ēka, kuru projektēja Anna Maria Indrio un Mads Møller no Arkitektfirmaet C. F. Møller The extension was erected in 1998 to house the extensive modern art collection. Papildus ēka tika izveidota 1998. gadā kā telpa plašajai modernās mākslas kolekcijai. Veco un jauno korpusu savieno stikla pāreja "Skulptūru iela", kas stiepjas viscauri muzejam tā pilnajā apjomā un ceļa galā pavērš skatu uz Østre Anlæg parku.[9] Šajās telpās tiek rīkotas publiskās diskusijas, koncerti kā arī instalācijas.

Galerija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. ↑ (dāniski) Attraktionsstatistikken 2007 - top50. 2008-04-25.
  2. ↑ Emil Bergløv. «På guidet tur med direktøren: Mikkel Bogh græder ikke over god kunst». Politiken. Skatīts: 2015. gada 12. janvāris.
  3. ↑ «Visiting Information». SMK. Statens Museum for Kunst.
  4. ↑ Villads Villadsen. Statens Museum for Kunst 1827 - 1952. Gyldendal, 1998. 13. lpp. ISBN 87-00-34756-6.
  5. ↑ Villads Villadsen. Statens Museum for Kunst 1827 - 1952. Gyldendal, 1998. 100. lpp. ISBN 87-00-34756-6.
  6. ↑ Marianne Top, Dorthe Aagesen, Berhit Anne Larsen. «Danish and International art after 1900». SMK. Statens Museum for Kunst.
  7. ↑ Villads Villadsen. Statens Museum for Kunst 1827 - 1952. Gyldendal, 1998. 99. lpp. ISBN 87-00-34756-6.
  8. ↑ «National Gallery of Denmark - Extension». C. F Møller.
  9. ↑ «National Gallery of Denmark - Extension». C. F Møller.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Valsts muzeji

Veidne:Copenhagen museums

Koordinātas: 55°41′20″N 12°34′43″E / 55.68889°N 12.57861°E / 55.68889; 12.57861

Veidne:Kopenhāgena

Kategorija:Muzeji Kopenhāgenā Kategorija:Nacionālie muzeji

Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Dalībnieks:LinardsLinardsLinards/Smilšu_kaste&oldid=3717561"