Dalībnieks:Luizestrautmane/Smilšu kaste

Vikipēdijas lapa

Baldones Baltā pils ir pilsētas viens no ievērojamākajiem objektiem. Tās celtniecība sākta 1890. gadā, taču pilnībā pabeigta 1901. gadā. Pils tika celta mežkungam Ādamam Mickēvičam, kā medību pils, kur vēlāk viņš dzīvoja kopā ar savu ģimeni. Ap pili atradās arī parks ar eksotiskiem kokiem, piemēram, dižeglēm, ciedru priedēm, Mandžūrijas korķa kokiem, sudrabeglēm un sarkaniem ozoliem, kuras dažas var apskatīt arī šodien.[1]

  • Ādams Mickēvičs

Mežkungs Ādams Mickēvičs (Viktora dēls), kas bija precējies ar sievu - Jeļizavetu (Ernesta meita). Ādamam pirmais dzima dēls Nikolajs 1902. gadā un vēlāk Anatolijs. Nikolajam 1929.gadā dzima dēls Deniss Mickēvičs, kurš devās trimdā uz Rietumiem Otrā pasaules kara laikā, kur kļuva par Hercoga universitātes (Duke University) Ziemeļkarolīnā, ASV, profesoru krievu literatūrā., kā arī bijis viens no Jēla universitātes Krievu kora dibinātājiem.[1]

  • Pils karu gados un Padomju laikos
Baldones baltā pils

Pirmā Pasaules kara laikā pilī līdz 1915.gada oktobrim tika izvietots krievu armijas hospitālis, bet no 1915.gada oktobra tur tika izvietots vācu armijas hospitālis. Pēc pirmā pasaules kara pilī sāka dzīvot Mickēviča dēls ar ģimeni, tomēr viņi neapdzīvoja visu pili, tāpēc daļu telpu izīrēja Baldones kūrorta viesiem. No Kurzemes uz Balto pili arī pārcēla bērnu patversmi, kas šeit atradās neatkarīgās Latvijas laikā, padomju un vācu okupācijas laikā. Pēc Pirmā pasaules kara Baltā pils kļuva par vienu no Baldones kūrvietas pansijām. Otrā pasaules kara laikā pils ļoti necieta, tāpēc Padomju laikā tā kļuva par vienu no Baldones sanatorijas korpusiem. Par pirmo korpusu, kas varēja uzņemt 75 cilvēkus. Tā bija gan pansija ar tuberkulozi sirgstošām meitenēm, gan ginekoloģiskās nodaļas guļamkorpuss. Padomju laikā šeit tikušas ierīkotas arī kolhoza kopmītnes. No 1980. gada Balto pils piederēja ciemata slimnīcai. Slimnīcu gan tur neiekārtoja, bet kolhozs "Baldone" pilī ierīkoja kopmītnes, kur dzīvoja kolhoza celtnieki. Padomju laikā tur atradās arī neliels bērnunams, bet 1944. gada septembrī vācu pārvalde bērnunamu pārcēla uz Mercendorfas pili, kur tajā laikā darbojās otra bērnu patversme.Tādējādi telpas tika atbrīvotas un tika iekārtota vācu karaspēka lazarete. [2]

  • Baldones mūzikas skola un mūzikas pamatskola

1985.gada 15.oktobrī, ar Baldones pilsētas izpildkomitejas priekšsēdētājas Māras Skujas, kolhoza priekšsēdētāja Voldemāra Bunkša, izcilā novadnieka profesora Jāņa Dūmiņa atbalstu un topošās mūzikas skolas direktores Edītes Marnauzas pašaizliedzīgo darbību, tika atklāta Baldones mūzikas skola. Skola bija tā laika kultūras centrs, kur bērni no tuvākās apkārtnes apguva pirmās muzicēšanas iemaņas un koncertdarbības pieredzi. 1993.gadā paralēli tika izveidota Baldones mūzikas pamatskola. Tagad skola piedāvā divas akreditētas izglītības programmas – pamatizglītības ar profesionāli orientētu virziena programmu – Mūzika un profesionālās ievirzes izglītības programmas – taustiņistrumentu spēle, stīgu instrumentu spēle, pūšaminstrumentu spēle, sitaminstrumentu spēle, dodot iespēju bērniem apgūt pilna laika programmu, gan arī apgūt instrumentu darbojoties pēcpusdienās. Kopš 2000.gada skolo vada Dace Elēna Sloka un šobrīd Baltajā pilī strādā 39 pedagogi. 2011. gada 7. decembrī Baldones novada dome pieņēma lēmumu mūzikas skolu pārdēvēt Baldones novadnieka, ievērojamā diriģenta Jāņa Dūmiņa vārdā – par Jāņa Dūmiņa Baldones mūzikas skolu.  [3]

  • Pils arhitektūra

Pils noteikti irviena no skaistākājām Baldones ēkām, jau baltās krāsas un arhitektūras dēļ. Ēka ir vienkārša, tai ir divi torņi un priekšā liela terase. Kad pils tika uzcelta tai bija arī skaists balkons, tomēr tie šobrīd pārveidoti vienkārši par logiem. Pie pils tika uzbūvēta arī strūklaka, tomēr tā tika izpostita un ilgus gadus strūklaka bija vien betonēta bedre ar akmeni vidū.Strūklakas galvenais tēls bija kails puisēns, kurš virs galvas rokā tur paceltu trauku, no kura ārā šaujas ūdens strūklas. Apšaudes rezultātā lode trāpīja pa strūklaku. Vēl pēc zināma laika strūklakas puisēns pazuda pavisam un viņa vietu ieņēma meitene - koklētāja, tomēr arī skulptūru nolaupīja. Arhitektūru var apskatīt vien no ārpuses, jo iekšpusē ir ierīkota skola un no agrākā interjera nav palicis it nekas. 

  • Baldones pils spoks

Nerakstīts likums liecina, ka katrā pilī ir savs spoks un izrādās tāds "dzīvo"arī Baldones pilī. I. Vidže, kas ir Baldones pašvaldības kultūras darba organizatore, apstiprināja, ka pils spoks ir ļoti aktīvs, bet labestīgs. Tas nedara nevienam nekā ļauna. Kā jau šadās reizēs pierasts spoks aktivizējas naktīs un vēlās vakara stundās, tāpēc to visbiežāk izjūt apkopēji un tie, kuri pēdējie pamet pils ēku. Spoks pāršķir notis klavierspēles laikā, rada dažādas skaņas un pārvieto priekšmetus. Spoka rīcībai nav vēsturisku liecību par to, kas varētu būt ietekmējis pils spoka rašanos. Tiesa 1915.gadā ēkā tika izvietota kara lazarete, kur ārstēja ievainotos kareivjus. Tas gan ir tikai mīts, kuram katrs izvēlas vai ticēt, vai nē. [4]

  1. 1,0 1,1 Baldones muzeja arhīvs
  2. http://manasvietas.blogspot.com/2015/05/baldones-balta-pils.html
  3. http://www.baldone.lv/lv/turisms/ko_piedzivot_baldone_/apskates_objekti_/balta_pils/
  4. http://leta90.leta.lv/celojums/stastsbaldones-pils-spoks