Jānis Dūmiņš

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Jānis Dūmiņš
Janis Dumins.jpg
Galvenā informācija
Dzimis 1922. gada 30. martā
Rīga, Karogs: Latvija Latvija
Miris 2011. gada 15. oktobrī (89 gadu vecumā)
Baldone, Karogs: Latvija Latvija
Nodarbošanās diriģents, mūzikas pedagogs

Jānis Dūmiņš (dzimis 1922. gada 30. martā, Rīgā, miris 2011. gada 15. oktobrī, Baldonē) bija latviešu kordiriģents un mūzikas pedagogs. Latvijas Mūzikas akadēmijas profesors, Rīgas pedagoģijas un vadības augstskolas profesors, Vispārējo latviešu Dziesmu svētku, Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku virsdiriģents, Baltijas studentu Dziesmu svētku “Gaudeamus” virsdiriģents un mākslinieciskais vadītājs, Latgales Dziesmu svētku (1990) virsdiriģents.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1922. gada 30. martā Rīgā. Mācījies Krišjāņa Barona pamatskolā un Raiņa vakara vidusskolā (absolvējis 1941. gadā). Apmeklējis mūzikas nodarbības Vīgneru Ernesta Fonoloģijas institūtā, Rīgas Tautas konservatorijā (1941—1942), studējis arī Latvijas Universitātes Matemātikas fakultātē (1941—1943). Mūzikas interesēm ņemot virsroku, iestājās Latvijas Konservatorijas vijoļspēles klasē (1942). Vēlāk pārgāja uz jaundibināto Kordiriģēšanas nodaļu, kuru beidza kā Pētera Rības audzēknis, kordiriģentu pirmā izlaiduma absolvents (1949). Zināšanas un prasmes papildināja Ļeņingradas (tagad Sanktpēterburgas) Valsts konservatorijas aspirantūrā pie profesora Georgija Dmitrevska (1951—1954). 1953—1960 bija Latvijas PSR Valsts akadēmiskā kora mākslinieciskais vadītājs un galvenais diriģents.[1]

Kopš 1955. gada Dūmiņš bija viens no latviešu dziesmu svētku virsdiriģentiem. No 1950. gada Latvijas konservatorijā pasniedza kordiriģēšanu, bet 1977. gadā kļuva par profesoru. Jānis Dūmiņš bija arī Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas profesors, Rīgas Stradiņa universitātes Goda doktors (Doctor Honoris Causa), Tbilisi Valsts konservatorijas profesors, Latvijas Zinātņu akadēmijas Goda loceklis, Teodora Reitera fonda Goda biedrs, Rīgas Latviešu Biedrības Mūzikas komisijas loceklis. Dūmiņš ir uzrakstījis vairākus rakstus par kora mākslas jautājumiem.

Miris 2011. gada 15. oktobrī, Baldonē, pēc smagas slimības.[2]

Diriģenta karjera[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dūmiņš līdzdarbojās IX Vispārējo dziesmu svētku (1938) sagatavošanā kā Baldones amatieru jauktā kora vadītājs (sešpadsmit gadu vecumā). Ar Baldones jaukto kori Jānis Dūmiņš strādāja no 1936. līdz 1944. gadam, bet 1940.—1945. gadā viņš bija mūzikas skolotājs — dubultkvarteta un kora diriģents Rīgas Raiņa vidusskolā. Kopš X dziesmu svētkiem (1948) Dūmiņš bija pastāvīgs novadu un rajonu dziesmu svētku diriģents, Ogres apriņķa, vēlāk Tukuma, Ludzas, un 36 gadus bija Talsu rajona koru virsdiriģents.[1]

No 1949. gada Latvijas PSR Valsts akadēmiskā kora (tagad kora “Latvija”) kormeistars, diriģents (no 1951. gada), mākslinieciskais vadītājs un galvenais diriģents (1953—1960). Šajā periodā korim piešķirts Valsts Akadēmiskā kora goda nosaukums (1955).

Dibinājis un ceturtdaļgadsimtu vadījis Rīgas Medicīnas institūta un rūpnīcas VEF jaukto kori „Rīga” (1962—1985), mūsdienās — Rīgas Stradiņa universitātes jauktais koris "Rīga", strādājis ar Latvijas PSR Zinātņu Akadēmijas jaukto kori „Gaismaspils” (1960—1967). Dibinājis un vadījis jaukto kori “Senrīga”.

Vadījis Gruzijas Valsts kora kapellu (1957—1967). Vadījis Tbilisi Valsts Operas un Baleta teātra kori kā galvenais kormeistars (1982—1985).[1]

Dažādos laika posmos Gruzijā Jāņa Dūmiņa audzēkņu vidū ir bijuši komponists, diriģents Džansugs Kahidze (pasaulē saukts par gruzīnu Karajanu), diriģents, pianists, Ričmondas Universitātes Simfoniskā orķestra mākslinieciskais vadītājs Aleksandrs Kordzaia, Tbilisi Valsts Operas un Baleta teātra kormeistars Šalva Šaoršadze un teātra galvenais kormeistars Avtandils Čhenkeli, kā arī citi pazīstami mūziķi — Andris Veismanis, Jevgēnijs Augustinovičs, Kārlis Beinerts, Jānis Kivils un daudzi citi.

Dūmiņš bija pirmais diriģents, kurš bijušajā Padomju Savienībā iestudējis Johana Sebastiāna Baha “Sv. Mateja pasiju” ar LPSR Valsts Akadēmisko kori (tagad kori “Latvija”). Vēlāk arī pirmais diriģents, kurš iestudējis Baha "Sv. Jāņa pasiju” ar amatieru kori — Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas jaukto kori „Gaismaspils”. Abu skaņdarbu pirmatskaņojumi notika Latvijā. Tā bija liela uzdrošināšanās, ņemot vērā padomju valsts kategorisko ateistisko nostāju visās jomās.

Dūmiņš bija virsdiriģents XII (1955), XIII (1960), XIV (1965), XV (1970), XVI (1973), XVII (1977), XVIII (1980), XIX (1985), XX (1990), XXI (1993), XXII (1998) dziesmu svētkos; goda virsdiriģents XXIII (2003) un XXIV (2008) dziesmu svētkos, kā arī Dziesmu un Deju svētkos "Rīgai 800".

Bijis arī virsdiriģents Latgales Dziesmu svētkos Daugavpilī 1990. gadā (50 gadu atceres dziesmu svētki) kā arī virsdiriģents Baltijas studentu dziesmu svētkos Gaudeamus III (1967), V (1971), VII (1978), VIII (1981), IX (1984). Bija Gaudeamus IV (1968) mākslinieciskais vadītājs un virsdiriģents. Virsdiriģents II (1967), III (1972), IV (1979), V (1984), VI (1989) un VII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos (1995).

XVII Vispārējos latviešu Dziesmu svētkos 1977. gadā pirmatskaņoja vēlāk par atmodas himnu kļuvušo Raimonda Paula dziesmu ar Jāņa Petera vārdiem "Manai dzimtenei".[3] Šo dziesmu Jānis Dūmiņš iekļāva jau Dziesmu svētku simtgadei veltīto XVI Vispārējo latviešu Dziesmu svētku repertuārā, taču tā tika izsvītrota pēc toreizējā Kultūras ministra Vladimira Kaupuža rīkojuma kā "pārāk nacionāla". 1977. gadā Jānis Dūmiņš no jauna, šoreiz veiksmīgi, iekļāva šo dziesmu XVII Dziesmu svētku repertuārā, pārliecinot cenzūru, ka dziesmas galvenā ideja ir 1905. gada revolūcijas un latviešu sarkano strēlnieku slavināšanā.

IV Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos 1979. gadā, ar mērķi mazināt obligātā politiskā repertuāra īpatsvaru, pirmo reizi latviešu Dziesmusvētku vēsturē ar kopkori iestudēja un atskaņoja V. A. Mocarta, vietām sešbalsīgo skaņdarbu “Gatavošanās koncertam”, pozicionējot to kā internacionālā repertuāra komponenti.

Piedaloties Tautas manifestācijā "Par tiesisku valsti Latvijā" Mežaparkā 1988. gada 7. oktobrī, diriģēja Raimonda Paula dziesmu ar Jāņa Petera vārdiem "Manai Dzimtenei" (Dziesmotā revolūcija).

Apbalvojumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Piemiņa[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2012. gada 30. martā Baldones mūzikas pamatskolai tika piešķirts Jāņa Dūmiņa vārds.

2012. gada 19. decembrī Jāņa Dūmiņa vadītā Rīgas Medicīnas institūta un rūpnīcas VEF jauktā kora "Rīga" bijušie dziedātāji, Kārļa Andreja Treimaņa (ilgadēja kora "Rīga" dziedātāja un kora vecākā) vadīti, nodibināja biedrību „Maestro Jāņa Dūmiņa piemiņas atbalstīšanai”.

2013. gada 30. jūnijā Baldones kapos tika atklāts Jāņa Dūmiņa piemiņai veltītais piemineklis. Pieminekli veidoja tēlnieks Tālivaldis Muzikants. Lai īstenotu šo ideju, atbalstu sniedza Baldones novada Dome un bijušie jauktā kora "Rīga" dziedātāji. Lielu materiālo atbalstu sniedza biedrības „Maestro Jāņa Dūmiņa piemiņas atbalstīšanai” prezidents Kārlis Andrejs Treimanis.

2016. gada 30. martā biedrība „Maestro Jāņa Dūmiņa piemiņas atbalstīšanai” sadarbībā ar Rīgas Tehniskās universitātes Absolventu asociāciju, rīkojot diriģenta piemiņas koncertu Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīcā, iedibināja "Jāņa Dūmiņa dienu" un ikgadēju balvu kora mūzikas mākslā "Iedvesmas stāsts". Balvas nosaukumam kalpoja Jāņa Dūmiņa vārdi — "iedvesma ir interpretācijas pamats". Ar šo pasākumu tika atklāts Gruzijas — Latvijas kultūras un mākslas projekts "Jāņa Dūmiņa Diena — Iedvesmas stāsts". Pirmo reizi ikgadējā balva "Iedvesmas stāsts" tika pasniegta 2017. gada 30. martā, Jāņa Dūmiņa 95 gadu atceres koncertā, Latvijas Universitātes Lielajā aulā Marikai Slotinai-Brantei, Cēsu Kultūras un tūrisma centra jauktā kora "Wenden" mākslinieciskajai vadītājai un diriģentei par ilgtspējīgu kora mākslas pasākumu — ikgadēju Vidzemes koru pulcēšanu, lai atskaņotu latviešu kora mūzikas klasikas skaņdarbus.

2017. gada 30. martā Latvijas Universitātes Lielajā aulā notika Jāņa Dūmiņa 95 gadu atceres koncerts. Šajā koncertā tika atzīmēta Raimonda Paula dziesmas ar Jāņa Petera vārdiem "Manai Dzimtenei" pirmatskaņojuma 40. gadskārta.

2018. gada 30. martā, Talsos aizsākās tradīcija — ikgadēja kopdziedāšanas akcija "Dziesmu ziedi", veltīta Jāņa Dūmiņa atcerei. Pirmais akcijas vadītājs un diriģents bija Latvijas Mūzikas akadēmijas students Matīss Tučs. Ikgadējā balva "Iedvesmas stāsts" tika pasniegta Kuldīgas Ernesta Vīgnera Mūzikas skolas direktorei Marutai Rozītei.

2019. gada 29. martā Maestro Jānim Dūmiņam veltītā kopdziedāšanas akcija 'Dziesmu ziedi" notika vienlaicīgi jau četrās Latvijas pilsētās — Baldonē, Kuldīgā, Līgatnē un Ludzā. Pasākuma norises vietas sazinājās viena ar otru videokonferencē un apsveica viena otru ar priekšnesumiem tiešsaistē. Akcijā piedalījās 500 dziedātāji kopā ar klausītājiem. Dalībnieku vidū bija vokālais ansamblis "Cantemus", ķīniešu vokālais ansamblis "Sirds melodija" un Cira Tolordava. Ikgadējā balva "Iedvesmas stāsts" tika pasniegta Džansuga Kahidzes Mūzikas un Kultūras centra (Tbilisi, Gruzija) mākslinieciskajam vadītājam un Tbilisi simfoniskā orķestra mākslinieciskajam vadītājam, diriģentam, pianistam un komponistam Vahtangam Kahidzem.

2020. gada 28. martā plānotā kopdziedāšanas akcija "Dziesmu ziedi" vienlaicīgi notika tā paša gada 3. oktobrī (sakarā ar COVID-19 pandēmijas izraisītajiem ierobežojumiem) Baldonē, Garkalnē, Līgatnē, Lubānā un Tbilisi. Akcijā piedalījās kori, vokālie ansambļi, vokālās grupas, folkloras ansambļi un grupas, visu veidu deju ansambļi un amatierteātru trupas, kuras vēlējās pamuzicēt kopā.

Komponista Jāņa Dūmiņa skaņdarbs, izpilda Latvijas PSR Valsts akadēmiskais koris

Problēmas šī faila atskaņošanā? Skatīt palīdzību.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]