Ciedri
| Ciedri | |
|---|---|
 Libānas ciedrs (Cedrus libani) | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Augi (Plantae) |
| Nodalījums | Kailsēkļi (Pinophyta) |
| Klase | Skujkoku klase (Pinopsida) |
| Rinda | Priežu rinda (Pinales) |
| Dzimta | Priežu dzimta (Pinaceae) |
| Ģints | Ciedri (Cedrus) |
| Iedalījums | |
| |
 Ciedri Vikikrātuvē | |
Ciedri (Cedrus) ir priežu dzimtas mūžzaļu skujkoku ģints. Ciedri ir 40—50 m augsti, mūžzaļi koki ar plaši izplestu lapotni (jauniem kokiem tā ir piramidāla, veciem – lietussargveidīga). Sakņu sistēma tiem ir virspusēja, tāpēc ciedri cieš no vējgāzēm. Tie izceļas ar cietu, sīkslāņainu, parasti aromātisku koksni. Skujas cietas, tumšzaļas, trīs vai četršķautņainas, uz garvasām sakārtotas spirāliski pa vienai, uz īsvasām — pušķos pa 30–40. Apputeksnēšanās notiek rudenī. Putekšņi ar gaisa maisiņiem. Vīrišķie un sievišķie čiekuri izvietoti pa visu lapotni. Sievišķie čiekuri 5—10 cm gari un 4—6 cm diametrā, olveidīgi vai muciņveidīgi. Nogatavojas 2.—3. gadā un tad izkaisās. Sēklas 12—18 mm garas, trīsstūrveidīgas ar spārnu. Ciedri ir ilgdzīvotāji un var sasniegt 3000 gadu vecumu. Aug kalnos 1300—3600 m augstumā. Tie ir gaismu mīloši koki, veido arī audzes un mežus (kopā ar egli, priedi, lapegli un ozolu).
Kultūrvēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Informācija par ciedru izmantošanu senatnē līdz mums ir nonākusi jau no seno ēģiptiešu un sengrieķu avotiem. Zinot par ciedru koksnes noturību pret pūšanu senie ēģiptieši no ciedru materiāla gatavoja savus kuģus, bet ciedru eļļu lietoja mirušo balzamēšanai. Visām ciedru daļām ir ārstnieciskas īpašības. Kopš seniem laikiem no ciedru riekstiem, sveķiem un skujām gatavoja zāles un kosmētiskos līdzekļus. Senie šumeri vieni no pirmajiem izmantoja ciedru skujas kā ārstniecisku līdzekli. Arheoloģiskajos izrakumos, kas tika veikti senās Šumeras teritorijā, tika atrastas māla plāksnītes, kas apliecina to, ka 5 tūkst. gadu p.m.e. šumeri ārstnieciskos nolūkos lietoja ciedru skuju novārījumu.
Sistemātika
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ģintī ir 4 sugas, kuru izcelsme ir Āfrikā un Āzijā. Par ciedru bieži vien nepareizi sauc Sibīrijas ciedrupriedi (Pinus sibirica) un dažas citas priežu sugas. Par Spānijas ciedru sauc koku (Cedrela odorata), kas pat nav skujkoks. Ir vēl daudzi citi koki, kuri botāniski nepareizi tiek saukti par ciedriem.
Ģints Ciedri (Cedrus)
- Himalaju ciedrs (Cedrus deodara)
- Atlasa ciedrs (Cedrus atlantica)
- Libānas ciedrs (Cedrus libani)
- Kipras ciedrs (Cedrus brevifolia)
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Ciedri.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
- Encyclopædia of Life raksts (angliski)
- Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)
|