Spoks

Vikipēdijas lapa
Šis raksts ir par iztēles tēlu. Par pediatru skatīt rakstu Bendžamins Spoks.
Viltus spoka fotogrāfija, 1899. gads.

Spoks, saukts arī par rēgu jeb fantomu,[1][2] kā arī dažkārt par poltergeistu,[3] ir mitoloģijā un folklorā sastopams mirušu cilvēku vai dzīvnieku iztēles gars jeb dvēsele, kas dažādu apstākļu dēļ nav nokļuvis aizsaulē, bet tā vietā turpina rēgoties starp dzīvajām būtnēm visdažādākajās vietās.[3][4][5]

Uzskats, ka cilvēka dvēsele var neatkarīgi pastāvēt bez fiziskā ķermeņa izveidojās jau senajos laikos, līdz ar to bieži vien spoki tiek saistīti tieši ar reliģiju un pēcnāves dzīvi, kur daudziem cilvēkiem tas kalpo par emocionālu apstiprinājumu tam, ka dvēsele ir īsta.[4][6] Šī iemesla dēļ vēstures gaitā atsevišķi cilvēki kā, piemēram, ekstrasensi ir centušies apgalvot, ka, izmantojot visdažādākās metodes un paņēmienus, ir spējīgi sazināties ar aizsaulē aizgājušajiem gariem un dvēselēm, kas plašāk ir pazīstams kā okultisms un spirituālisms. Tomēr ne visos gadījumos spoki tiek attēloti kā miermīlīgas būtnes, ar kurām cilvēki labprātāk vēlētos kontaktēties, līdz ar to daudziem priekšstats par tiem ir samērā negatīvs un biedējošs, kur pārmērīgas bailes no spokiem nereti mēdz dēvēt arī par fasmofobiju (phasmophobia).[7]

No zinātniskā viedokļa spoki netiek uzskatīti par īstiem, jo līdz šim nav izdevies atrast neapstrīdamus pierādījumus to eksistencei.[3][8][9] Šī iemesla dēļ spoki līdzās ar citām pārdabiskām lietām bieži vien tiek pieskaitīti pie paranormālajām parādībām, kur tā sauktās "spoku medības" vairāk tiek asociētas ar pseidozinātni.[10] Diemžēl par spīti tam mūsdienu sabiedrības ticība spokiem vēl joprojām ir salīdzinoši augsta.[6]

Kultūrā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sabiedrības ticība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mūsdienu sabiedrības ticība spokiem vēl joprojām ir salīdzinoši augsta, kur 2013. gadā veiktā aptauja ASV parādīja, ka vidēji 42% no visiem amerikāņiem uzskata, ka spoki ir īsti.[6] Tāpat 2013. gadā līdzīga aptauja tika sastādīta arī Lielbritānijā, kur vidēji 52% no visiem aptaujātajiem respondentiem atbildēja, ka vairāk vai mazāk tic spoku esamībai.[6][11] Ne velti atsevišķi autori aizrautību ar spokiem Lielbritānijā ir nodēvējuši pat par nacionālo apsēstību.[12] Arī tādās pasaules vietās kā augsti attīstītajās Skandināvijas valstīs ticība spokiem ir samērā liela.[6]

Iespējams viens no izplatītākajiem pasaules reģioniem, kurā ir ļoti augsta ticība spokiem, ir Āzija, kur tādās valstīs kā, piemēram, Ķīnā, Malaizijā, Singapūrā, Vjetnamā un Taizemē katra lunārā kalendāra septītajā mēnesī tiek rīkoti pat atsevišķi spoku festivāli, kuru norises laikā tiek pieņemts un uzskatīts, ka mirušo cilvēku dvēseles atgriežas no viņpasaules, lai tādējādi būtu starp dzīvajiem.[6] Taivānā šo festivālu laikā atsevišķiem cilvēkiem pat ir izveidojušās vairākas māņticības, kas galvenokārt tiek saistītas ar to, ka klīstošie gari var būt atbildīgi par dažādiem nelaimes atgadījumiem.[6] Savukārt citos gadījumos Āzijas valstu kultūrā spokiem tiek pielīdzināts arī labvēlīgs spēks, kur tie var tikt izsaukti dziedināšanas un aizsardzības dēļ, kā arī brīžos, lai laimētu loterijā.[6]

Dzimumu kategorijā veiktie aptauju rezultāti norāda, ka lielākoties spokiem biežāk izvēlas ticēt tieši sievietes, nevis vīrieši, kur 2013. gadā veiktā aptauja Lielbritānijā parādīja, ka no kopējiem 2286 respondentiem spoku esamībai vairāk vai mazāk bija gatavi ticēt aptuveni 62% aptaujāto sieviešu un 41% — vīriešu.[13] Tāpat 2006. gadā veikta cita aptauja atspoguļoja to, ka aptuveni 20% aptaujāto respondentu (no kuriem 21% bija sievietes, bet 16% — vīrieši) atzīmēja, ka savas dzīves laikā bija redzējuši vismaz vienu spoku.[6]

Sabiedrības kopējo aizraušanos ar spokiem nav viegli izskaidrot, taču atsevišķi pētījumi liecina, ka arī mūsdienu medijiem un izklaides industrijai ir savi nopelni tajā, kāpēc vidēji tik daudz cilvēku izvēlas ticēt ar spokiem saistītām paranormālām parādībām.[14] Tādi televīzijas raidījumi kā, piemēram, Ghost Hunters, Ghost Adventures un Most Haunted, kas izklaides ziņā var būt ļoti interesanti un populāri, gala rezultātā var ietekmēt cilvēku apziņu ticēt spokiem un cita veida paranormālām aktivitātēm.[6]

Spoki Latvijā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Rundāles pils ir viena no pazīstamākajām vietām Latvijā, kura ap sevi ietver neskaitāmus nostāstus par spokiem.

Leģenda vēsta, ka par spoku esamību varot pārliecināties Liepājā, Karostas cietumā. Tur kādā kamerā esot traģiski beiguši dzīvi vairāki cilvēki un kopš tā laika novērotas dīvainas parādības.

Viena no pazīstamākajām vietām, ap kuru laika gaitā ir izveidojušies neskaitāmi spoku nostāsti, ir Rundāles pils, kas atrodas Bauskas novadā, Pilsrundālē. Tiek lēsts, ka Rundāles pilī spokojas Melnā dāma, kuru var ieraudzīt noteiktās vakara stundās un kas regulāri pārvietojas pa vairākiem gaiteņiem.[15][16] Tāpat runā, ka kādā Rundāles pils telpā reiz kāds ļauns un nežēlīgs kungs esot sienās iemūrējis vairākus kalpus, kas viņam nav patikuši un kuri pēc savas nāves tagad arī spokojas pilī.[15][16] Rundāles pils oficiālajā mājaslapā ir norādīts, ka līdzīgus un citus savādus atgadījumus ir piedzīvojuši arī pils restauratori un apkalpes personāls.[16]

Arī Jelgavas pils, kas kādreiz kalpoja par oficiālo Kurzemes hercogu rezidenci Jelgavā, ir pazīstama ar saviem atsevišķajiem spoku nostāstiem. Tiek lēsts, ka Jelgavas pilī spokojas tā saucamā Baltā dāma, kas, iespējams, varētu būt viena no bijušajām Krievijas impērijas ķeizarienēm.[17]

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Elza Grīnberga-Sudmale. Sinonīmu vārdnīca skolām. Rīga : Avots, 2001. 342. lpp. ISBN 9984-700-42-9.
  2. Juris Baldunčiks, Kornēlija Pokrotniece. Svešvārdu vārdnīca. Rīga : Jumava, 2005. 173. lpp. ISBN 9984-05-879-4.
  3. 3,0 3,1 3,2 Benjamin Radford. «Are Ghosts Real? — Evidence Has Not Materialized». livescience.com. Live Science, 2017. gada 17. maijs. Skatīts: 2017. gada 23. oktobris.
  4. 4,0 4,1 Lynne Kelly. The Skeptic's Guide to the Paranormal. Maryborough, Victoria : Allen & Unwin, 2004. 71. lpp. ISBN 1-74114-059-5.
  5. «Ghost». dictionary.com. Dictionary.com. Skatīts: 2017. gada 23. oktobris.
  6. 6,00 6,01 6,02 6,03 6,04 6,05 6,06 6,07 6,08 6,09 Tiffanie Wen. «Why Do People Believe in Ghosts?». theatlantic.com. The Atlantic, 2014. gada 5. septembris. Skatīts: 2017. gada 23. oktobris.
  7. «Phasmophobia». dictionary.com. Dictionary.com. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 22. oktobrī. Skatīts: 2017. gada 23. oktobris.
  8. Philp Perry. «Large Hadron Collider Disproves the Existence of Ghosts, British Professor Claims». bigthink.com. Big Think, 2017. gada 25. februāris. Skatīts: 2017. gada 23. oktobris.
  9. «Hey Bill Nye, Do You Believe in Ghosts and the Afterlife?». youtube.com. Big Think. 2016. gada 23. augusts. Skatīts: 2017. gada 23. oktobris.
  10. Benjamin Radford. «Ghost-Hunting Mistakes: Science and Pseudoscience in Ghost Investigations». csicop.org. The Committee for Skeptical Inquiry, November/December 2010. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 29. jūlijā. Skatīts: 2017. gada 23. oktobris.
  11. «More than half of people believe in ghosts – UK survey». sputniknews.com. The Voive of Russia. 2013. gada 16. septembris. Skatīts: 2017. gada 24. oktobris.[novecojusi saite]
  12. Carl Sagan. The Demon-Haunted World: Science as a Candle in the Dark. London : Headline Book Publishing, 1997. 19. lpp. ISBN 0-7472-5156-8.
  13. «Ghosts & UFOs». YouGov. 2013. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 20. augustā. Skatīts: 2017. gada 24. oktobris.
  14. «Belief in the Paranormal or Pseudoscience». wayback.archive-it.org. National Science Foundation. 2015. gada 18. augusts. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 18. augustā. Skatīts: 2017. gada 24. oktobris.
  15. 15,0 15,1 Dāvis Valdnieks. «Reportāža: Rundāles pils spoki». lsm.lv. Latvijas Sabiedriskie Mediji, 2014. gada 28. novembris. Skatīts: 2017. gada 24. oktobris.
  16. 16,0 16,1 16,2 «Leģendas». rundale.net. Rundāles pils administrācija. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 6. jūnijā. Skatīts: 2017. gada 24. oktobris.
  17. Ivars Ošiņš. «Jelgavas pils spoki, zārki un citas leģendas». la.lv. Latvijas Avīze, 2014. gada 24. oktobris. Skatīts: 2017. gada 24. oktobris.

Turpmākai lasīšanai[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Lynne Kelly. The Skeptic's Guide to the Paranormal. Maryborough, Victoria : Allen & Unwin, 2004. ISBN 1-74114-059-5.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]