Dalībnieks:Lupra2/Smilšu kaste

Vikipēdijas lapa

Korejas Tautas Demokrātiskā Republika (korejiešu: 조선 민주주의 인민 공화국; Chosŏn Minjujuŭi Inmin Konghwaguk), neoficiāli bieži saukta par Ziemeļkoreju, ir valsts Austrumāzijā, Korejas pussalas ziemeļdaļā uz ziemeļiem no 38. paralēles. Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Phenjana. Ziemeļkorejai ir kopīga sauszemes robeža ar Ķīnu ziemeļos un ziemeļrietumos, gar Jaludzjanas un Tjumeņa upēm. Maza daļa no Tjumeņa upes arī veido Ziemeļkorejas robežu ar Krieviju ziemeļaustrumos.[1] Korejas demilitarizētā zona iezīmē robežu starp Ziemeļkoreju un Dienvidkoreju. Šīs robežas likumību nav atzinušas abas puses, jo ​​abas valstis pretendē uz likumīgu valdīšanu visa pussalā.

Japānas Impērija aneksēja Koreju 1910. gadā. Pēc Japānas padošanās pēc Otrā pasaules kara 1945. gadā, ASV un Padomju Savienība to sadalīja 2 zonās - ziemeļu daļu okupēja PSRS, un dienvidu daļu okupēja amerikāņi. Sarunas par atkalapvienošanos neizdevās, un 1948. gadā divas atsevišķas valdības tika izveidotas: Korejas Tautas Demokrātiskā Republika ziemeļos, un Korejas Republika dienvidos. Konfliktējošajās suverenitātes prasības noveda pie Korejas kara 1950. gadā. Korejas pamiera līgums 1953. gadā noveda pie pamiera, bet miera līgums nekad netika parakstīts.[2] Abas valstis tika uzņemta Apvienoto Nāciju Organizācijā 1991. gadā.[3]

KTDR notiek vēlēšanas, un sevi raksturo kā pašpaļāvīgāku sociālisma valsti,[4], bet tā tiek plaši uzskatīta diktatūrisku valsti, un tiek raksturota kā totalitāra un Staļinisma valsts,[13][14][15] ar izstrādātu personības kultu Kimam Irsenam un viņa ģimenei. Cilvēktiesību pārkāpumus Ziemeļkorejā ir novērtējušas starptautiskās organizācijas un tās ir ieliktas savā kategorijā, bez salīdzinājuma ar mūsdienu pasauli..[16][17][18][19][20] Korejas Strādnieku partijai, kuru vada kāds no ģimenes locekļiem [15], pieder vara valstī un vada Tēvzemes atkalapvienošanās Demokrātisko fronti no kuriem visām politiskajām amatpersonām ir jābūt par biedriem.[21]

  1. ↑ Frank Jacobs. «Manchurian Trivia» (blog by expert). The New York Times, 2012. gada 21. februāris. Skatīts: 2012. gada 27. augusts.
  2. ↑ «U.S.: N. Korea Boosting Guerrilla War Capabilities». FOX News Network, LLC. Associated Press. 2009. gada 23. jūnijs. Skatīts: 2009. gada 4. jūlijs.
  3. ↑ David E. Sanger. «North Korea Reluctantly Seeks U.N. Seat». The New York Times Company, 1991. gada 29. maijs. Skatīts: 2009. gada 4. jūlijs.
  4. ↑ Constitution of North Korea
  5. ↑ Richard Spencer. «North Korea power struggle looms». The Telegraph (online version of United Kingdom's national newspaper) (London), 2007. gada 28. augusts. Skatīts: 2007. gada 31. oktobris. A power struggle to succeed Kim Jong-il as leader of North Korea's Stalinist dictatorship may be looming after his eldest son was reported to have returned from semi-voluntary exile.
  6. ↑ Richard Lloyd Parry. «North Korea's nuclear 'deal' leaves Japan feeling nervous». The Times (online version of United Kingdom's national newspaper of record) (London), 2007. gada 5. septembris. Skatīts: 2007. gada 31. oktobris. The US Government contradicted earlier North Korean claims that it had agreed to remove the Stalinist dictatorship’s designation as a terrorist state and to lift economic sanctions, as part of talks aimed at disarming Pyongyang of its nuclear weapons.
  7. ↑ Lynn Walsh. «The Korean crisis». CWI online: Socialism Today, February 2003 edition, journal of the Socialist Party, CWI England and Wales. socialistworld.net, website of the committee for a worker’s international, 2003. gada 8. februāris. Skatīts: 2007. gada 31. oktobris. Kim Jong-il's regime needs economic concessions to avoid collapse, and just as crucially needs an end to the strategic siege imposed by the US since the end of the Korean war (1950–53). Pyongyang's nuclear brinkmanship, though potentially dangerous, is driven by fear rather than by militaristic ambition. The rotten Stalinist dictatorship faces the prospect of an implosion. Since the collapse of the Soviet Union, which deprived North Korea of vital economic support, the regime has consistently attempted to secure from the US a non-aggression pact, recognition of its sovereignty, and economic assistance. The US's equally consistent refusal to enter into direct negotiations with North Korea, effectively ruling out a peace treaty to formally close the 1950–53 Korean War, has encouraged the regime to resort to nuclear blackmail.
  8. ↑ James Brooke. «North Korea Says It Is Using Plutonium to Make A-Bombs». The New York Times, 2003. gada 2. oktobris. Skatīts: 2007. gada 31. oktobris. North Korea, run by a Stalinist dictatorship for almost six decades, is largely closed to foreign reporters and it is impossible to independently check today's claims.
  9. ↑ Ian Buruma. «Leader Article: Let The Music Play On». The Times of India, 2008. gada 13. marts. Skatīts: 2008. gada 27. marts. North Korea, officially known as the Democratic People's Republic of Korea, is one of the world's most oppressive, closed, and vicious dictatorships. It is perhaps the last living example of pure totalitarianism – control of the state over every aspect of human life.
  10. ↑ «Freedom in the World, 2006». Freedom House. Skatīts: 2007. gada 13. februāris. Citizens of North Korea cannot change their government democratically. North Korea is a totalitarian dictatorship and one of the most restrictive countries in the world.
  11. ↑ «Economist Intelligence Unit democracy index 2006» (PDF). Economist Intelligence Unit. 2007. Skatīts: 2007. gada 9. oktobris. North Korea ranked in last place (167)
  12. ↑ «A portrait of North Korea's new rich». The Economist. 2008. gada 29. maijs. Skatīts: 2009. gada 18. jūnijs. EVERY developing country worth its salt has a bustling middle class that is transforming the country and thrilling the markets. So does Stalinist North Korea.
  13. ↑ [5][6][7][8][9][10][11][12]
  14. ↑ «North Korea enshrines hereditary rule». UPI. 2013. gada 14. augusts. Skatīts: 2013. gada 5. septembris.
  15. ↑ 15,0 15,1 Audrey Yoo. «North Korea rewrites rules to legitimise Kim family succession». South China Morning Post, 2013. gada 16. oktobris. Skatīts: 2013. gada 16. oktobris.
  16. ↑ "VII. Conclusions and Recommendadtions", Report of the Commission of Inquiry on Human Rights in the Democratic People's Republic of Korea, February 17, 2014, p. 365. Atjaunināts: November 1, 2014
  17. ↑ «Issues North Korea». Amnesty International UK. Skatīts: 2014. gada 1. novembris.
  18. ↑ «World Report 2014: North Korea». Human Rights Watch. Skatīts: 2014. gada 1. novembris.
  19. ↑ «North Korea». Christian Solidarity Worldwide. Skatīts: 2014. gada 1. novembris.
  20. ↑ «ICNK welcomes UN inquiry on North Korea report, calls for action». International Coalition to Stop Crimes Against Humanity in North Korea. 2014. gada 20. februāris. Skatīts: 2014. gada 1. novembris.
  21. ↑ «The Parliamentary System of the Democratic People's Republic of Korea» (PDF). Constitutional and Parliamentary Information. Association of Secretaries General of Parliaments (ASGP) of the Inter-Parliamentary Union. 5. lpp. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012-03-03. Skatīts: 2010. gada 1. oktobris.
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Dalībnieks:Lupra2/Smilšu_kaste&oldid=2326704"