Phenjana
Phenjana | |
---|---|
pilsēta | |
| |
![]() | |
Koordinātas: 39°1′10″N 125°44′17″E / 39.01944°N 125.73806°EKoordinātas: 39°1′10″N 125°44′17″E / 39.01944°N 125.73806°E | |
Valsts |
![]() |
Platība | |
• Kopējā | 3 194 km2 |
Augstums | 38 m |
Iedzīvotāji (2015)[1] | |
• kopā | 2 863 000 |
• blīvums | 896,4/km² |
Laika josla | UTC+8:30 |
![]() |
Phenjana (hangils: 평양, handža: 平壤) ir Ziemeļkorejas galvaspilsēta un lielākā pilsēta valstī. Tā atrodas valsts rietumu daļā, Tedonganas upes krastos, un tiek uzskatīta par Ziemeļkorejas politisko, ekonomisko un kultūras centru. Tās pilnais nosaukums ir Phenjanas tieši pārvaldītā pilsēta (hangils: 평양직할시, handža: 平壤直轄市, jaunā tr.: Pyeong-yang Jikhalsi, M.—R.: P’yŏng’yang Chikhalsi). Pilsēta ir tieši pakļauta valsts centrālajai valdībai. Phenjanai ir nozīmīga loma valsts propagandā un ideoloģijā, tādēļ tiek dēvēta par “Revolūcijas galvaspilsētu”.[2]
Pilsēta ir viena no senākajām Korejas pussalā, un tās vēsture aizsākas vairāk nekā pirms 4300 gadiem.[3] 427. gadā tā kļuva par Kogurjo valsts galvaspilsētu.[4] Japānas okupācijas laikā (1910–1945) Phenjana attīstījās kā nozīmīgs rūpniecības centrs, bet Korejas kara (1950–1953) laikā tā smagi cieta un tika nopostīta. Pēc kara pilsēta tika pilnībā pārbūvēta, veidojot monumentālu arhitektūru, plašas ielas un lielus propagandas pieminekļus. Mūsdienās Phenjana ir Ziemeļkorejas pārvaldes centrs, kur atrodas valsts vadošo institūciju, tostarp Korejas Strādnieku partijas un valdības, galvenās ēkas. Pilsētā ir metro.
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Phenjana ir viena no senākajām pilsētām Korejas pussalā, un tās vēsture sniedzas vairāk nekā 4300 gadu senā pagātnē.[3] Pilsētai bijuši vairāki nosaukumi, tostarp Kisona (Kisŏng), Hvansona (Hwangsŏng), Sogjona (Sŏgyŏng) un Heičo (Heijō). Saskaņā ar leģendu, Phenjanu 2333. gadā p.m.ē. dibināja Godžosonas (Gojoseon) valdnieks Tanguns Vangams.

108. gadā p.m.ē. ķīniešu Haņu dinastija iekaroja Godžosonu un izveidoja Lelanas provinci, kuras galvaspilsēta atradās netālu no mūsdienu Phenjanas. 313. gadā korejiešu Kogurjo valsts padzina ķīniešus un 427. gadā pārcēla valsts galvaspilsētu uz Phenjanu, padarot to par militāro un administratīvo centru.[4] 668. gadā Kogurjo valsti sakāva korejiešu Silla un ķīniešu Tanu dinastijas spēki, un pilsēta nonāca viņu kontrolē. Viduslaikos Phenjana bija nozīmīgs provinces centrs. Gorjo (918–1392) dinastijas laikā tā oficiāli saucās Sogjona (Sŏgyŏng) jeb “Rietumu galvaspilsēta”, taču tā nepildīja galvaspilsētas funkcijas. Čosonas laikā (1392–1897) Phenjana saglabāja reģionālās pilsētas statusu un kļuva par provinces galvaspilsētu.
Pēc Korejas aneksijas 1910. gadā Phenjana kļuva par vienu no Japānas Impērijas koloniālās pārvaldes centriem (1910–1945). Pilsēta tika industrializēta, attīstot smago rūpniecību un tekstilrūpniecību. Japānas varasiestādes izbūvēja jaunus dzelzceļus, ielas un rūpnīcas, tomēr vietējie iedzīvotāji aktīvi pretojās koloniālajai pārvaldei. Phenjana bija viens no Korejas neatkarības kustības centriem, kur norisinājās sacelšanās un demonstrācijas pret japāņu varu.
Pēc Japānas kapitulācijas Otrajā pasaules karā Phenjanu 1945. gadā ieņēma Padomju Savienības karaspēks, un 1948. gadā tā kļuva par jaunizveidotās Korejas Tautas Demokrātiskās Republikas galvaspilsētu. Korejas kara laikā (1950–1953) Phenjana tika smagi izpostīta. Sākotnēji pilsētu kontrolēja Ziemeļkorejas spēki, bet 1950. gada oktobrī to ieņēma Apvienoto Nāciju Organizācijas un Dienvidkorejas armija. Tomēr jau 1950. gada decembrī Phenjanu atguva Ķīnas Tautas brīvprātīgo armija un Ziemeļkorejas bruņotie spēki. Korejas kara laikā Phenjana piedzīvoja smagu ASV Gaisa spēku bombardēšanu, kas radīja ievērojamus postījumus pilsētā. Līdz kara beigām 1953. gadā Phenjana bija pārvērtusies drupās, un tā Korejas karā bija viena no visvairāk nopostītajām pilsētām.
Pēc kara ar Padomju Savienības un ķīniešu[5] atbalstu Phenjana tika pilnībā pārbūvēta, kļūstot par staļinisma arhitektūras paraugu. Pilsētā tika izbūvētas plašas ielas, monumentālas sabiedriskās ēkas un grandiozi pieminekļi. 1960-tajos. un 1970-tajos. gados Phenjana piedzīvoja strauju attīstību, izbūvējot metro sistēmu, jaunus dzīvojamos rajonus un rūpnīcas. Mūsdienās Phenjana ir Ziemeļkorejas politiskais un administratīvais centrs, kur atrodas valdības iestādes, Korejas Strādnieku partijas galvenā mītne un valsts līdera rezidence. Pilsēta tiek rūpīgi uzturēta kā režīma propagandas simbols, un tajā regulāri tiek veiktas modernizācijas iniciatīvas, piemēram, jaunu debesskrāpju un dzīvojamo rajonu celtniecība. Tomēr Phenjana joprojām ir stingri kontrolēta pilsēta, kuras piekļuve ārvalstniekiem ir ierobežota. Šāda stingra kontrole attiecas arī uz Ziemeļkorejas iedzīvotājiem, kuriem nepieciešama īpaša atļauja, lai ieceļotu vai dzīvotu Phenjanā. Šādas atļaujas parasti tiek piešķirtas tikai uzticamiem partijas locekļiem vai tiem, kas strādā valdības iestādēs.
Ģeogrāfija un klimats
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Phenjana atrodas Korejas pussalas ziemeļrietumu daļā, pie Tedonganas (Taedong-gang) upes, kas plūst cauri pilsētai un ietek Dzeltenajā jūrā. Tā ir Ziemeļkorejas lielākā pilsēta un tās galvaspilsēta, kā arī valsts politiskais un ekonomiskais centrs. Pilsēta atrodas salīdzinoši līdzenā apvidū, taču tās apkārtnē ir arī vairāki pauguri un zemi kalni. Nozīmīgākie dabas objekti Phenjanas tuvumā ir Moranbongas kalns, kurā atrodas populārs parks un pieminekļi, un Rjugjona kalns, kas atrodas netālu no pilsētas un sniedz panorāmas skatu uz Phenjanu. Tedonganas upe ir viena no svarīgākajām ūdenstilpēm pilsētā, un tai ir gan ekonomiska, gan kultūras nozīme. Gar upes krastiem izvietoti vairāki pieminekļi un sabiedriskie objekti, tostarp Čučhe piemineklis, kā arī vairāki tilti, kas savieno dažādas pilsētas daļas.
Phenjanai ir raksturīgs mitrs kontinentālais klimats (Dwa), kas izpaužas ar ievērojamām temperatūras svārstībām dažādos gadalaikos un salīdzinoši lielu nokrišņu daudzumu vasarā. Ziemas mēneši šajā pilsētā ir auksti un sausi, jo īpaši janvārī, kad vidējā temperatūra ir aptuveni -3 °C, bet tā var pazemināties arī līdz zem -10 °C. Šajā laikā bieži valda Sibīrijas maksimuma ietekme, kas izraisa ilgstošus aukstuma viļņus, savukārt nokrišņi ir nelieli, pārsvarā neliels sniegs. Pavasaris Phenjanā ir mēreni silts, lai gan iespējamas krasas temperatūras svārstības. Šajā periodā laikapstākļi mēdz būt sausāki, un daba pamazām mostas, kļūstot zaļāka. Līdz ar vasaras sākumu temperatūra paaugstinās, un jūlijā tā sasniedz vidēji 26–28 °C. Šis laiks ir īpaši mitrs, jo Phenjanu ietekmē Āzijas musonu sezonas nokrišņi, kas atnes stipras lietusgāzes un veido gada lielāko nokrišņu daudzumu. Rudenī laikapstākļi kļūst patīkamāki; temperatūra ir mērena, mitrums samazinās, un nokrišņu daudzums ir neliels. Oktobrī vidējā temperatūra ir aptuveni 12–15 °C, un kopumā šis periods tiek uzskatīts par vienu no patīkamākajiem gadā.
Tūrisms un apskates objekti
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Phenjana ir Ziemeļkorejas politiskais, kultūras un tūrisma centrs, kurā atrodas daudzi monumentāli pieminekļi, muzeji un izklaides vietas. Lai gan tūrisms Ziemeļkorejā ir ierobežots, ārvalstu apmeklētājiem tiek piedāvātas stingri kontrolētas ekskursijas, kurās iespējams apskatīt valsts propagandas simbolus un nozīmīgākos arhitektūras objektus.
Phenjana ir pazīstama ar savām monumentālajām ēkām un pieminekļiem, kas atspoguļo sociālistiskā reālisma arhitektūras stilistiku un valsts ideoloģiju:
- Kima Irsena laukums — viens no centrālajiem laukumiem pilsētā, kur regulāri notiek militārās parādes, masu pasākumi un svinīgi notikumi. Laukumu ieskauj valdības ēkas un muzeji, un tā platība ir līdzīga Pekinas Tiaņaņmeņa laukumam.
- Čučhe piemineklis — 170 metrus augsta stēla, kas simbolizē Ziemeļkorejas valdošo ideoloģiju, Kima Irsena mācību čučhe, Ziemeļkorejas tautas sasniegumus un viņu revolucionāro cīņu par pašpaļāvību, neatkarību un suverenitāti.[6] Tornis tika uzcelts 1982. gadā par godu Kima Irsena 70. dzimšanas dienai, un no tā augšas paveras panorāmas skats uz Phenjanu.
- Kumsusana saules pils — agrākā prezidenta pils, kas pēc Kima Irsena nāves tika pārveidota par mauzoleju, kurā atrodas viņa un Kima Čenira iebalzamētie ķermeņi. Tā ir viena no svētākajām vietām Ziemeļkorejā, kurai piekļuve ir stingri reglamentēta.
- Phenjanas Triumfa arka — uzcelta 1982. gadā, lai pieminētu Korejas pretošanos Japānas okupācijai no 1925. līdz 1945. gadam. Arkas augstums ir 60 metri, padarot to par 6 metriem augstāku nekā Parīzes Triumfa arka.[7] Tomēr, lai gan bieži tiek apgalvots, ka tā ir lielākā triumfa arka pasaulē, patiesībā tā ir otrā lielākā pēc Revolūcijas pieminekļa (Monumento a la Revolución) Mehiko, Meksikā.[8]
- Viesnīca Rugon (Ryugyong) — nepabeigta 330 metrus augsta piramīdas formas gigantiska viesnīca.

Phenjanā atrodas vairāki muzeji un kultūras iestādes, kas atspoguļo valsts vēsturi un ideoloģiju:
- Korejas kara uzvaras muzejs — muzejs, kas veltīts Korejas karam (1950–1953), atspoguļojot Ziemeļkorejas uzvaras naratīvu pār ASV un Dienvidkoreju. Muzeja eksponātos ietilpst militārā tehnika, dokumenti un diorāmas.
- Korejas Mākslas muzejs — viens no nozīmīgākajiem muzejiem valstī, kurā apskatāmi tradicionālās un sociālistiskā reālisma mākslas darbi.
- Mansudes Grandiozais piemineklis — divas milzīgas bronzas statujas, kas attēlo Kimu Irsenu un Kimu Čeniru. Tās ir obligāts pieturas punkts tūristiem un vietējiem iedzīvotājiem, kuri tiek mudināti pie tām nolikt ziedus.
- Moranbongas teātris un Lielais Tautas studiju nams — svarīgi kultūras un izglītības centri, kur notiek valsts propagandas teātra izrādes un lekcijas.
- Kaesonas atrakciju parks — viens no nedaudzajiem izklaides parkiem Phenjanā, kur apmeklētāji var izbaudīt karuseļus un citas atrakcijas.
Tūrisms Phenjanā ir stingri reglamentēts, un ārvalstu apmeklētājiem tiek piemēroti vairāki noteikumi un ierobežojumi. Pilsētu iespējams apmeklēt tikai organizētās grupās, kuras pavada oficiāli apstiprināti gidi. Patstāvīga pārvietošanās nav atļauta; tūristiem jāievēro noteiktais maršruts, un viņiem nav iespējas brīvi iziet no viesnīcas vai apmeklēt vietas, kas nav iekļautas ekskursijas programmā. Fotografēšana tiek stingri kontrolēta, un uz to, ko drīkst iemūžināt, pastāv vairāki aizliegumi. Bez īpašas atļaujas aizliegts fotografēt militārus objektus, dažus pieminekļus un vietējos iedzīvotājus. Turklāt ārvalstu viesiem nav atļauts izmantot vietējo valūtu vai bez uzraudzības brīvi kontaktēties ar Phenjanas iedzīvotājiem. Īpaši noteikumi attiecas uz Kumsusana saules pils apmeklējumu, kur nepieciešams ievērot oficiālu apģērba kodu un noteiktus uzvedības standartus. Apmeklētājiem tiek prasīts izrādīt cieņu, noliecot galvu valsts līderu statuju un balzamēto ķermeņu priekšā.
Cilvēki
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Phenjanā dzimuši:
- Kims Irsens (김일성/Kim Il-sung, 1912-1994) — politiķis
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «Korea, North». The World Factbook. Skatīts: 13 marts 2017.
- ↑ «Pyongyang: The Capital of the Revolution». exploredprk.com (angļu). Explore DPRK. Skatīts: 2025. gada 9. februārī.
- ↑ 3,0 3,1 «Ancient Pyongyang» (angļu). World History Encyclopedia. Skatīts: 2025. gada 9. februārī.
- ↑ 4,0 4,1 «Korea Information - History» (angļu). Korean Cultural Center New York. Skatīts: 2025. gada 9. februārī.
- ↑ Zhihua Shen, Yafeng Xia. «China and the Post-War Reconstruction of North Korea, 1953-1961». wilsoncenter.org (angļu). Skatīts: 2025. gada 9. februārī.
- ↑ «The Juche Tower: A Symbol of DPRK’s Pride and the Power of Juche Ideology» (angļu). Explore DPRK. Skatīts: 2025. gada 9. februārī.
- ↑ «Triumphal Arch - Pyongyang, North Korea, Asia». lonelyplanet.com (angļu). Skatīts: 2025. gada 9. februārī.
- ↑ «Arch of Triumph - Pyongyang, North Korea» (angļu). Atlas Obscura. Skatīts: 2025. gada 9. februārī.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Phenjana.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (2004-2017) (krieviski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
|
|