Dannenšterna nams

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Danenšterna nams)
Jump to navigation Jump to search
Dannenšterna nams
Dannenšterna nams
Dannenšterna nams (Rīga)
Dannenšterna nams
Dannenšterna nams
Vispārīga informācija
Arhitektūras stils Baroks
Atrašanās vieta Valsts karogs: Latvija Mārstaļu iela 21, Rīga, Latvija
Koordinātas 56°56′44.24″N 24°6′29.42″E / 56.9456222°N 24.1081722°E / 56.9456222; 24.1081722Koordinātas: 56°56′44.24″N 24°6′29.42″E / 56.9456222°N 24.1081722°E / 56.9456222; 24.1081722
Būvniecības sākums 1694
Pabeigta 1696
Oficiālais nosaukums: Dzīvojamo ēku komplekss, t.sk. Dannenšterna nams
Aizsardzības numurs 6553
Vērtības grupa Valsts nozīmes
Tipoloģiskā grupa Arhitektūra

Dannenšterna nams ir dzīvojamais nams Rīgā — viens no ievērojamākajiem baroka arhitektūras paraugiem Latvijā. Ēka ir celta laikā no 1694. līdz 1696. gadam un atrodas Vecrīgā, Mārstaļu ielā 21.

Ēkas arhitektūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ēka apvieno reprezentācijas, dzīvojamās un noliktavu telpas. Ar kaļkakmeni apšūtā galvenā fasāde sadalīta ar lielā ordera pilastriem un diviem sekliem rizalītiem, kas vainagoti frontoniem. Rizaliti akcentē asis divām ieejām, kas ietvertas grezni veidotos, barokālos portālos. Pirmajā stāvā atradās labi izveidota zāle, kantoris un citas telpas, otrajā stāvā bija dzīvojamās istabas. Vēl augstāk atradās viens pusstāvs un pieci pazemināti bēniņu stāvi, kur novietoja preces. Preces tika paceltas ar vinčas palīdzību, kas atradās bēniņos un caur zelmiņa logiem nogādāja attiecīgajā bēniņu stāvā. Ēkas centrālajā daļā atrodas manteļskurstenis.[1] Zem ēkas atrodas ķieģeļu velvēm segts pagrabs. Ēkas jumts segts ar tumši sarkaniem, glazētiem kārniņiem. Vēlākajos gadsimtos ēkai radušās daudzas saimnieciskas piebūves. Tā izveidojušies divi nelieli pagalmi. Barokālo portālu autors ir tēlnieks Dītrihs Valters.

Ēkas būvvēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Nama īpašnieks bija lieltirgotājs, kuģu un manufaktūru īpašnieks holandietis Ernests Metsū, kurš vēlāk kļuva par fon Dannenšternu, rātskunga Johana fon Reiterna znots. Tuvās saiknes dēļ ar Reiternu speciālisti spriež, ka arī Dannenšterna, tāpat kā Reiterna nama celtniecībā piedalījies Rīgas pilsētas būvmeistars Ruperts Bindenšū — viens no galvenajiem Pētera baznīcas cēlājiem. Abu šo namu barokālos portālus darinājis vietējais akmeņkalis, kura rokās tapuši arī Pētera baznīcas portāli. Pēc Lielā ziemeļu kara namā iekārtoja dzīvokļus dažādām amatpersonām, bet 1833. gadā to nopirka tirgotājs E. N. Pfābs, un no tā laika Dannenšterna namu mēdz dēvēt arī par Pfāba namu.

Arhitekta Paula Mandelštama uzraudzībā 1915. gadā ēkā tika veikta pārbūve un nams tika pieslēgts kanalizācijai. 1922. gadā, notika nama fasādes pārbūve, kas izraisīja plašu rezonansi sabiedrībā. 30. gados Dannenšterna namā atradās čemodānu darbnīca, kuras pastāvēšanas laikā ēka vairākkārt cieta ugunsgrēkos. Kara laikā Dannenšterna nams cieta maz, lielākos postījumus tas piedzīvoja pēc kara, kad tur tika izvietotas vairākas darbnīcas, arī galantērijas fabrika Somdaris un kara elektromontāžas darbnīca.

Tehniskā stāvokļa apraksts 1963. gadā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Līdz 1962. gadam arhitektūras piemineklī norisinājās restaurācijas darbi, kuru rezultātā daļēji tika restaurēta galvenā fasāde, jumta konstrukcijas, apmainīti lielāka daļa logu bloku pagalma centrālā korpusā un jumti iesegti ar kārniņiem. Tomēr ēkas tehniskais stāvoklis arī pēc minētajiem darbiem palika neapmierinošs, jo netika panākts galvenais- lai uz objekta pamatiem pārtrauktu savu iedarbību dinamiskās slodzes no mašīnām, kas novietotas ēkas pirmajā stāvā. Telpu tā brīža īrnieks, “Lattorgreklāmas” taras cehs, ne vien bija pieblīvējis ēkas pirmo stāvu ar mašīnām, bet pretojās arī rietumu vestibila un galvenās ieejas restaurācijai. Tika bojātas arhitektūras pieminekļa sienas (arī vērtīgās flīzes), griesti, grīda.

Zemesgabals sastāv no trim savā starpā savienotiem korpusiem:

I Galvenais korpuss ir mūra divu stāvu celtne ar pagrabu, antresola stāvu un jumtā izbūvētiem pieciem bēniņu stāviem. Ēkas sānu fasāde veido Mārstaļu ielas fronti, līdz ar to kļūstot par galveno fasādi. Tā apšūta ar akmeni. Pagalma fasādes apmestas, logu apmales – akmens. Korpusa garums gar Mārstaļu irlu – 27,32 m. Augstums līdz jumta korei – 20,6 m. Fasādes augstums līdz jumtam — vidēji 11,30 m.

II Centrālais pagalma korpuss. Pieslēdzas galvenā korpusa vidējai daļai. Tam abās pusēs veidojas nelieli pagalmiņi. Ēka ir divu stāvu mūra celtne ar divslīpu jumtu. Fasādes apmestas. Bēniņi nav sadalīti stāvos, tos neizmanto. Ēkas augstums no pagalma līdz korei – 12,5 m. Pats pagalms ir daļēji asfaltēts, daļēji bruģēts akmeņiem.

Pagrabs izvietots zem visas ēkas. Griesti velvēti. Grīdas klātas ar apmēram 50x50 cm kvadrātveida akmens plāksnēm. Sienas mūrētas no jauktiem meteriāliem: dolomītakmeņiem, liela izmēra sarkaniem ķieģeļiem, kārniņu šķembām kaļķu javas saistvielā. parasti visu ailu un gaismas lūku pārsedzošās velves mūrētas no holandiešu ķiegeļiem. Sienas un velves apmestas. Apmetums labāk saglabājies velvēs, stabos iemūrēti apstrādāti akmens bluķi.

Divās pirmā stāva istabu velves balsta četrstūraini pīlāri, kas mūrēti no liela izmēra ķieģeļiem. Vietā, kur sākas velves, stabos iemūrēti apstrādāti akmens bluķi.

Galvenā korpusa pagrabos bijušas piecas ieejas. Mārstaļu ielas pagraba ieejas bija likvidētas, aizmūrētas 1920. gados, kad ēkas pirmo stāvu pārveidoja veikalu-darbnīcu vajadzībām. Līdzšinējās pagraba ieejas ailes aizmūrēja ar ļoti lēzenu līmeniskā virzienā ejošu velvi, kuras pacēluma augšmala balstīja grīdu. Ailu sānus un pakāpienus pārbūvētāji atstājuši neskartus.

Pagrabus izmanto kā noliktavas, centrālās apkures katlu telpas un kurināmā glabātuves. Četrās pagraba telpās glabājas vīnrūpniecības izejvielas — lielās sulas mucas. Pagrabos sazarojies plašs apsildīšanas sistēmu un kanalizācijas cauruļu tīkls. Lai vadus izvadītu uz augšējiem stāviem, velvēs un mūros vairākās vietās izkalti prāvi caurumi. Velves bojātas arī elektroinstalācijas darbos. Pagrabu sienās un velvēs ir radušās arī plaisas no augšstāvā novietotajām mašīnām.

Pirmais stāvs

Galvenā korpusa pirmā stāva telpu konfigurācija lielākoties saglabājusies pirmatnēja, izņemot galveno vestibilu. Galvenais vestibīls savā laikā bijusi arhitektoniski ļoti izteiksmīga telpa. To rotāja brīvstāvošas ozolkoka kāpnes, sienas skapis. Grezns portāls un durvis bagātināja ieeju telpā. Griestus greznoja ornamentāls ģipša profilu veidojums, kura centrā bijis piekārts dzelzī kalts lukturis.

Līdz 1963. gadam no šīs vestibila telpiskās koncepcijas nav nekas saglabājies. Telpā iebūvēta šķērssiena, kas atdala kāpnes no pārējā vestibila. Pēdējā loga vietā iebūvētā ieeja ēkā, bet īstās ieejas vietā, portāla ailā – logs. Bijušās vestibila austrumu sienas nojauktas, tādējādi saplūdinot trīs telpas kopā. No griestu dekora saglabājušies nelieli fragmenti telpas sienu un griestu saduru vietās. Tie ļauj vieglāk rekonstruēt pirmatnējo plānojumu šajā mezglā.

Senās ozola koka kāpnes saglabājušās viduvēji. Trūkst margu dokas, izdiluši pakāpieni. Margu rokturi saglabājušies veseli. Kāpnes daudzkārt krāsotas eļļas krāsā, tā kā pašreiz ozola koku klāj bieza krāsas kārta. Neskatoties uz to, kāpnes daudz saglabājušas no sava greznā iespaida. No agrāka telpas iekārtojuma saglabājies arī sienas skapis pie kāpnēm. Tam pašreiz novērojami vienīgi nenozīmīgi bojājumi.

Otrais stāvs

Otrā stāvā ir iespējams nokļūt pa galvenā vestibila kāpnēm, kuras otrajā stāvā nobeidzas nelielā hallē. Otrā stāva ziemeļrietumu daļā atrodas samērā labā stāvoklī saglabājusies krāsns. Tajā pašā ēkas daļā atrodas kamīns, kurš telpu remonta laikā vairākkārt krāsots, tādējādi ir iznīcināta pirmatnējā virsmas faktūra. Tomēr kamīnam saglabājušās marmora apdares joslas.

Telpas, kuras atrodas austrumu pusē no trepēm, izeju akcentē divas joniskas kolonnas. Tās klāj bieza krāsojuma kārta (sevišķi kapiteļus), kura aizpildījusi un tādējādi izkropļojusi gandrīz visus profilus.   

Kopš 80. gadiem[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Darbnīcās izmantoto elektromotoru radīto vibrāciju dēļ ēkā radās vairākas plaisas, un jau 80. gadu sākumā māja bija avārijas stāvoklī. Ēka gan 1980. gadu beigās tika restaurēta, bet restaurācijas projekts netika pilnībā pabeigts.

Savukārt vislielākos postījumus nodarīja ugunsgrēks 90. gadu vidū. 90. gadu beigās Dannenšterna namu no valsts iznomāja SIA Investa Source, kas plānoja to atjaunot, taču 2000. gadā līgums, abām pusēm vienojoties, tika lauzts. 2007. gadā namu privatizēja SIA “BNI”. Šobrīd (2017. gadā) nams ir ļoti sliktā tehniskā stāvoklī un tiek pārdots.

Hronoloģija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1663. gads. Lieltirgotājs E. Metsū savā īpašumā ieguva divus blakus esošos zemesgabalus.

1664. gads. Pavasarī E. Metsū nopirka akmeņus jaunceļamajam namam. Tēlnieks D. Valters uzņēmās veikt akmeņkaļa darbus.

1694.—1699. gadi. Dannenšterna namā akmeņkaļa darbus veica J. Bodemers.

1697. gads. Stuka darbus (piemēram, profilētos griestu spoguļus) veica mākslinieks Jozefs Rigacio.

1728. gads. Namā ierādīts dzīvoklis ģenerālmajoram un Rīgas komendantam de Brilli.

1736. gads. Dannenšterna namu izīrēja ģenerālleitenantam un vicegubernatoram L.A. fon Bismarkam.

1741. gads. Brāļi Hermanis un Johans Reiterni kārtoja nama pārdošanas lietas H.B. Fon Rautenfeldam.

1799. gads — Rautenfelda mantinieki namu pārdeva G.V. Šrēderam.

1819. gads. Namu nopirka lieltirgotājs E.N. Pfābs.

1922. gads. Pfāba mantinieki kārtoja fasādes pārbūves projekta apstiprināšanu.

1927. gads. Izdarīti apmetuma darbi atsevišķās telpās, arī bēniņos, remontēti arī dūmeņi, jumtgales apmetums un pagalma ēku sienas apmetums.

20. gs. 30. gados Dannenšterna namā ierīkoja čemodānu izgatavošanas darbnīcu.

1933. gads. Nams cietis ugunsgrēkā.

20. gs. 40. gados izbūvēja kāpnes no otrā stāva uz trešo.

1939. gads. Pēdējie Pfābu ģimenes pārstāvji izceļoja uz Vāciju un celtne kļuva par valsts īpašumu.

1941. gads. Nomainīts karā cietušais jumta karniņu segums ar sarkano šīferi.

Pēc Otrā pasaules kara ēkā tika ievietoti īrnieki — pirmajā stāvā Lattorgreklamas kartonāžas darbnīca, kas gatavoja kastes tortēm, otrajā stāvā — kāds projektēšanas kantoris.

1967. gads. Latvijas PSR Ministru padome pieņēma lēmumu nodot šo namu Rīgas Vēstures un kuģniecības muzejam tā filiāles izveidei, taču muzejs namu pārņēma tikai 1979. gadā.

Lai gan restaurācijas speciālisti izstrādāja Dannenšterna nama atjaunošanas projektus, tos ilgu laiku naudas trūkuma dēļ nebija iespējams realizēt, līdz Rīgas Vēstures un kuģniecības muzejs atrada domubiedrus Latvijas Jūras lietu ministrijā, Jūrniecības savienībā, Ostu pārvaldē, Latvijas Jūras akadēmijā. Latvijas kuģniecība pirmā sāka nama atjaunošanu atbalstīt materiāli, kļūstot par restaurācijas ģenerālsponsoru. Tā ieguldījusi vairākus miljonus latu, cerot, ka namā atradīsies gan muzejs, gan arī Jūrnieku saieta nams.

1987. gadā tika uzsākti Dannenšterna nama restaurācijas darbi poļu firmas ”PKZ” vadībā, taču tie tika pārtraukti.

1996. gads. Ēkai postījumus nodarīja ugunsgrēks, rekonstrukcija netika turpināta.

1996. gads. Ministru kabinets nolēma nodot ēku  Valsts nekustamā īpašuma aģentūras (VNĪA) valdījumā.

1998. gads. Kultūras Ministrijas rīkojums iekļaut namu valsts kultūras pieminekļu sarakstā kā valsts nozīmes pieminekli.

2007. gads. SIA “BNI” (“Binders Nekustamie Īpašumi”) privatizēja namu.

2012. gads. SIA “BNI” centās pārdot namu par 2,18 milj. latu, ievietojot sludinājumu portālā “ss.lv” (LETA 2012, ER)

2017. gads. Dannenšterna nams ir nekustamo īpašumu aģentūras SIA “Starlex” pārvaldībā. Tas, ar kopējo platību 3256 m² un zemes platību 1144 m², tiek pārdots par 2 899 999 eiro (City24 2017, ER).       

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. E.Kiše L.Plauciņš Rīgas architektūras pieminekļi. Rīga. 1956.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]