Pauls Mandelštams

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Pauls Mandelštams
Dzimis 1872. gada 19. septembrī
Valsts karogs: Krievijas Impērija Žagare, Kauņas guberņa, Krievijas impērija (tagad Karogs: Lietuva Lietuva)
Miris 1941 (68–69 gadu vecumā)
Valsts karogs: Ostlande Rīga, Ostlande (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Nozares Arhitektūra

Pauls Mandelštams (vācu: Paul Mandelstamm; dzimis 1872. gada 19. septembrī Žagarē, miris 1941. gadā) bija Latvijas ebreju izcelsmes[1] arhitekts.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1870. gada 6. septembrī Žagares ebreju tirgotāja Hirša Maldelštama ģimenē. Mācījās Rīgas pilsētas ģimnāzijā, no 1891. līdz 1892. gadam studēja Rīgas Politehniskā institūta Mehānikas nodaļā, pēc tam līdz 1898. gadam — Arhitektūras nodaļā.[2] No 1900. līdz 1901. gadam piedalījās Rīgas elektriskajā tramvaja depo projektēšanā Frīdriha ielā 2, no 1903. līdz 1904. gadam vadīja Rīgas ūdensvada būvi.[2] 1915. gadā devās bēgļu gaitās uz Maskavu, pēc Brestļitovskas miera līguma noslēgšanas 1918. gadā atgriezās Rīgā un strādāja par arhitektu.

Nogalināts Latvijas vācu okupācijas laikā 1941. gadā Rīgas Centrālcietumā.[3]

Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Krastiņš J. Pauls Mandelštams. Sava krāsa varavīksnē. Rīga: 1997. 109 - 113 lpp.
  • G. Smirin. Outstanding Jewish personalities in Latvia. Riga, 2003. p. 21.
  • Крастиньш Я. А. Стиль модерн в архитектуре Риги. М, 1988. С. 256 (krieviski)

Projektētās ēkas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Viņš ir vairāk nekā 70 daudzstāvu mūra namu projekta autors.[2] Līdz Pirmajam pasaules karam projektējis ēkas eklektisma, jūgendstila, neoklasicisma stilā Stabu ielā 30 (1899), Tramvaju depo Frīdriha ielā 2 (1900), Alberta iela 10 (1903), Noliktavas iela 3 (1903), Brīvības iela 141 (1903), Kalēju iela 23 (1903), Ebreju skola Abrenes ielā 2 (1904), Annas Sakses iela 6 (1904), Mārstaļu iela 28 (1906), Mārstaļu iela 16 (1907), Kaļķu iela 14 (1907), Artilērijas iela 35 (1908), Pulkveža Brieža iela 11 (1908), Minsterejas iela 8 - 10 (1909), Lācplēša iela 7 (1909), Tallinas iela 59 (1910), Audēju iela 2 (1910), Birznieka-Upīša iela 27 (1910), Dagdas iela 4 (1910), Marijas iela 2 (1911), Grēcinieku iela 8 (1911), Akas iela 5 – 7 (1911), Šķūņu iela 4 (1911), Ganu iela 4 (1911), Dzirnavu iela 132 (1912), Kaļķu iela 22 (1912-1914), ebreju klubs un teātris Skolas ielā 6 (kopā ar E. Trompovski, 1913–1914), bankas ēka Doma laukumā 8 (1913).

Pēc atgriešanās Latvijā projektējis ēkas galvenokārt funkcionālisma stilā: Kalēju ielā 5 (1926), Elizabetes ielā 51 (1928), Stabu ielā 47, Smilšu ielā 1 (1929), Bruņinieku ielā 40 (1929), Bruņinieku ielā 49 (1932), Brīvības ielā 97, Meža prospektā 40 (1930), Krišjāņa Barona ielā 44 u.c.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «Latvijas ebreju kopiena: Vēsture, traģēdija, atdzimšana». Mfa.gov.lv. Skatīts: 2014. gada 12. decembrī.
  2. 2,0 2,1 2,2 Latvijas enciklopēdija. 4. sējums. Rīga : Valērija Belokoņa izdevniecība. 2007. 318. lpp. ISBN 978-9984-9482-4-9.
  3. Файвел Пауль Мандельштам jewage.org

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]