Ruperts Bindenšū
| Ruperts Bindenšū | |
|---|---|
| Dzimis |
1645. gadā Strasbūras brīvpilsēta (tagad  Francija) |
| Miris |
1698. gadā Rīga, Zviedru Vidzeme (tagad  Latvija) |
| Tautība | Vācbaltietis |
| Nozares | arhitektūra |
| Mākslas virziens | Baroks |
| Slavenākie darbi |
|
Ruperts Bindenšū (vācu: Rupert Bindenschu; dzimis 1645. gadā, miris 1698. gadā) bija viens no ievērojamākajiem Rīgas baroka arhitektiem un spoža personība Rīgas mākslas dzīvē. Plašāk pazīstams kā Rīgas Sv. Pētera baznīcas torņa projekta autors.
Dzīvesgājums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Dzimis 1645. gadā Strasbūrā namdara Baltazara Bindenšū ģimenē. Pie tēva arī sācis aroda apguvi, pēc dažām ziņām, varētu būt izglītojies arī Dienvidvācijā. Līdz 1671. gadam piedalījās Tallinas Svētā Olafa baznīcas torņa celtniecībā. Pēc ierašanās Rīgā kļuva par pilsētas galvenā būvmeistara Jakoba Jostena palīgu. 1675. gadā kļuva par pilsētas galveno būvmeistaru un mākslas meistaru, iesaistījās Rīgas pilsētas atjaunošanā pēc 1677. gada lielā ugunsgrēka.1678. gadā Bindenšū remontēja Doma baznīcas torni. 1698. gadā slimības dēļ bija spiests atstāt savu amatu un vēlāk tajā pašā gadā mira.
Profesionālā darbība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]1680. gadā būvmeistars Bindešū Sv. Jāņa baznīcai uzbūvēja barokālu torni ar galeriju, trīs gadus vēlāk veica iekštelpu atjaunošanu. 1681. gadā viņš Sv. Pētera baznīcā iebūvēja ērģeļu un altārdaļas luktas (balkonus). Vēlāk tapa arī nozīmīgākie Bindenšū darbi — Johana fon Reiterna nama projekts (1685), Rīgas Sv. Pētera baznīcas torņa (1688-1690) un fasādes (1692) renovācija, Rīgas Jēzus Evaņģēliski luteriskā baznīca (1688) no koka Rīgas Sv. Jāņa priekšpilsētā, Dannenšterna nams (pabeigts 1696), nams Mazajā Grēcinieku ielā 3 (no 1683), Lielās Ģildes fasādes pārbūve (ap 1692). Ārpus Rīgas atzīmējama Limbažu baznīcas (1679-1681) un Matīšu baznīcas (1686-1687) celtniecība pēc meistara skices.
Visi nozīmīgie privātie pasūtījumi Bindenšū karjerā bijuši saistīti ar pilsētas patriciātu. Paralēli ikdienas praktiskajiem uzdevumiem Bindenšū veiksmīgi sadarbojās ar Reiterniem, Dannenšternu un citiem Rīgas patriciešiem — tas faktiski norādīja uz viņa neoficiālo "elites arhitekta" statusu. Bindenšū piederēja ļoti plaša un vispusīga grāmatu kolekcija, kas liecināja par viņa plašo redzesloku un interesēm.
Klasiskais lielais orderis ir Bindenšū svarīgākais novatoriskais jaunievedums Rīgas arhitektūrā. Līdz ar tā ieviešanu Rīgā var runāt par attīstītā baroka arhitektūru — tās klasicizējošajā variantā. Kopumā raksturīgs dažādu orderu izmantojums: baznīcu celtniecībā ārpus Rīgas dominē doriskais, Rīgā sastopamas dažādu orderu kombinācijas, vēlākajos gados dodot priekšroku korintiskajam.
1960. gados atjaunojot Rīgas Sv. Pētera baznīcas torni, par pamatu ņēma Bindenšū 17.gs. beigās izstrādāto projektu.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
|