Ruperts Bindenšū

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Ruperts Bindenšū
Dzimis 1645. gadā
Strasbūra (tagad Karogs: Francija Francija)
Miris 1698. gadā
Rīga, Zviedru Vidzeme (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Tautība Vācbaltietis
Nozares arhitektūra
Mākslas virziens Baroks
Slavenākie darbi

Ruperts Bindenšū (vācu: Rupert Bindenschu; dzimis 1645. gadā, miris 1698. gadā) bija viens no ievērojamākajiem Rīgas baroka arhitektiem un spoža personība Rīgas mākslas dzīvē. Plašāk pazīstams kā Rīgas Sv. Pētera baznīcas torņa projekta autors.

Dzīves gājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Par Bindenšū dzīvi ir saglabājies maz ziņu. Dzimis 1645. gadā Strasbūrā namdara Baltazara Bindenšū ģimenē. Pie tēva arī sācis aroda apguvi. Pēc dažām ziņām, varētu būt izglītojies arī Dienvidvācijā. Rīgā ieradies 1671. gadā no Tallinas, kur piedalījies Svētā Olafa baznīcas torņa celtniecībā. Šeit kļuvis par pilsētas galvenā būvmeistara Jakoba Jostena palīgu.

1675. gadā kļuvis par pilsētas galveno būvmeistaru un mākslas meistaru. Galvenokārt strādājis Rīgā un tās apkārtnē. Aktīvi iesaistījies Rīgas pilsētas atjaunošanā pēc 1677. gada lielā ugunsgrēka. Bindenšū piederēja ļoti plaša un vispusīga grāmatu kolekcija, kas liecināja par viņa plašo redzesloku un interesēm. 1698. gadā slimības dēļ bija spiests atstāt savu amatu un vēlāk tajā pašā gadā mira.

Profesionālā darbība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1678. gadā Bindenšū remontējis Doma baznīcas torni. Auglīgākais periods meistara radošajā darbībā bija 17. gs. 80.-90. gadi. 1680. gadā meistars bija uzbūvējis barokālu torni ar galeriju Sv. Jāņa baznīcai, trīs gadus vēlāk veica iekštelpu atjaunošanu. 1681. gadā viņš Sv. Pētera baznīcā iebūvēja ērģeļu un altārdaļas luktas (balkonus). Vēlāk tapa arī nozīmīgākie Bindenšū darbi — Johana fon Reiterna nama projekts (1685), Rīgas Sv. Pētera baznīcas torņa (1688-1690) un fasādes (1692) renovācija, Rīgas Jēzus Evaņģēliski luteriskā baznīca (1688) no koka Rīgas Sv. Jāņa priekšpilsētā, Dannenšterna nams (pabeigts 1696), nams Mazajā Grēcinieku ielā 3 (no 1683), Lielās Ģildes fasādes pārbūve (ap 1692). Ārpus Rīgas atzīmējama Limbažu baznīcas (1679-1681) un Matīšu baznīcas (1686-1687) celtniecība pēc meistara skices.

Visi nozīmīgie privātie pasūtījumi Bindenšū karjerā bijuši saistīti ar pilsētas patriciātu. Paralēli ikdienas praktiskajiem uzdevumiem Bindenšū veiksmīgi sadarbojās ar Reiterniem, Dannenšternu un citiem Rīgas dižciltīgajiem — tas faktiski norādīja uz viņa neoficiālo "elites arhitekta" statusu.

Klasiskais lielais orderis ir Bindenšū svarīgākais novatoriskais jaunievedums Rīgas arhitektūrā. Līdz ar tā ieviešanu Rīgā var runāt par attīstītā baroka arhitektūru — tās klasicizējošajā variantā. Kopumā raksturīgs dažādu orderu izmantojums: baznīcu celtniecībā ārpus Rīgas dominē doriskais, Rīgā sastopamas dažādu orderu kombinācijas, vēlākajos gados dodot priekšroku korintiskajam.

20. gadsimta 60.gados, kad tika atjaunots Rīgas Sv. Pētera baznīcas tornis, par pamatu tika ņemts Bindenšū 17.gs. beigās izstrādātais projekts.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]