1922. gads
(Pāradresēts no 1922)
- Šis raksts ir par 1922. gadu. Par citām jēdziena 1922 nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
| Tūkstošgades: | |
| Gadsimti: | |
| Desmitgades: | |
| Gadi: |
| Latvija |
| Gregora kalendārs | 1922 MCMXXII |
| Ab urbe condita | 2675 |
| Armēņu kalendārs | 1371 ԹՎ ՌՅՀԱ |
| Asīriešu kalendārs | 6672 |
| Bahāju kalendārs | 78—79 |
| Bengāliešu kalendārs | 1329 |
| Berberu kalendārs | 2872 |
| Budistu kalendārs | 2466 |
| Birmiešu kalendārs | 1284 |
| Bizantiešu kalendārs | 7430—7431 |
| Ķīniešu kalendārs | 辛酉年 (Metāla gailis) 4618 vai 4558 — līdz — 壬戌年 (Ūdens suns) 4619 vai 4559 |
| Koptu kalendārs | 1638—1639 |
| Etiopu kalendārs | 1914—1915 |
| Ebreju kalendārs | 5682—5683 |
| Hindu kalendāri | |
| - Vikram Samvat | 1978—1979 |
| - Shaka Samvat | 1844—1845 |
| - Kali Juga | 5023—5024 |
| Holocēna kalendārs | 11922 |
| Igbo kalendārs | 922—923 |
| Irānas kalendārs | 1300—1301 |
| Islāma kalendārs | 1340—1341 |
| Jūlija kalendārs | Gregora kalendārs mīnus 13 dienas |
| Korejas kalendārs | 4255 |
1922. (MCMXXII) bija parastais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās svētdienā.
Notikumi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Janvāris
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 23. janvāris — Toronto Kanādā pirmo reizi tiek izmantota insulīna pote, lai palīdzētu diabēta slimniekam.
Februāris
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 2. februāris — Džeimss Džoiss publicēja stāstu "Uliss".
- 28. februāris:
- Lielbritānija atzina Ēģiptes neatkarību.
- Gruzijas PSR valdība oficiāli pieņem Gruzijas PSR ģerbonis.
Marts
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Aprīlis
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 16. aprīlis — starp Veimāras Republiku un Padomju Krieviju noslēgts Rapallo līgums.
Jūnijs
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 28. jūnijs — Īrijā sākas pilsoņu karš.
Jūlijs
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Augusts
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 1. augusts — Lietuvas Republikas Dibināšanas Seims pieņem Lietuvas Valsts Konstitūciju.
- 4. augusts — notika telefona aparāta izgudrotāju Aleksandra Greiema Bella bēres. Brīdī, kad viņu guldīja zemē, uz vienu minūti izslēdza visus ASV un Kanādas telefona aparātus. Tie klusēja par godu izcilajam izgudrotājam.[1]
Septembris
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 18. septembris — Ungārija pievienojas Nāciju Līgai.
- 27. septembris — Viļņā izveidota Lietuvas Banka.
Oktobris
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 10.-11. oktobris — Lietuvā notiek 1. Seima vēlēšanas.
- 11. oktobris — tika parakstīts Mudanjas pamiers un tika izbeigts Turcijas neatkarības karš.
- 18. oktobris — Dibināts BBC.
- 23. oktobris — par Lielbritānijas premjerministru kļuva Bonars Lo.
- 28. oktobris — Sarkanā armija okupē Vladivostoku.
- 28. oktobris — Benito Musolīni kļūst par Itālijas premjerministru.
Novembris
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 1. novembris — Osmaņu impērija beidza pastāvēt, un pēdējais sultāns Mehmeds VI Vahdettins atteicās no troņa.
- 17. novembris — pēdējais Osmaņu sultāns Mehmeds VI pamet Konstantinopoli.
- 19. novembris — Turcijas Lielā Nacionālā asambleja par kalifu ievēl kroņprinci Abdulmedžidu II.
- 26. novembris — arheologs Hovards Kārters atvēra Tutanhamona kapeņu durvis Tēbās.
Decembris
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 26. decembris — par Albānijas premjerministru kļuva Zogu I.
- 30. decembris — tiek dibināta Padomju Savienība.
Dzimuši
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 19. janvāris — Migels Munjoss (Miguel Muñoz), spāņu futbolists un treneris (miris 1990. gadā)
- 21. janvāris — Pols Skofīlds (Paul Scofield), angļu aktieris (miris 2008. gadā)
- 10. februāris — Ārpāds Gencs (Göncz Árpád), Ungārijas prezidents (miris 2015. gadā)
- 28. februāris — Jurijs Lotmans (Juri Lotman), igauņu semiotiķis (miris 1993. gadā)
- 12. marts — Džeks Keruaks (Jack Kerouac), ASV rakstnieks, dzejnieks, mākslinieks (miris 1969. gadā)
- 19. aprīlis:
- Erihs Hartmanis (Erich Hartmann), vācu kara pilots (miris 1991. gadā)
- Valters Ortmans (Walter Orthmann), Brazīlijas tekstila uzņēmuma darbinieks (miris 2024. gadā)
- 16. maijs — Kingslijs Emiss (Kingsley Amis), angļu rakstnieks, dzejnieks, kritiķis un pasniedzējs (miris 1995. gadā)
- 27. maijs — Kristofers Lī (Christopher Lee), angļu aktieris un dziedātājs (miris 2015. gadā)
- 10. jūnijs — Džūdija Gārlenda (Judy Garland), ASV aktrise (mirusi 1969. gadā)
- 2. jūlijs — Pjērs Kardēns (Pierre Cardin), franču modes mākslinieks (miris 2020. gadā)
- 15. jūlijs — Leons Ledermans (Leon M. Lederman), ASV fiziķis (miris 2018. gadā)
- 22. jūlijs — Tomass Kūns (Thomas Kuhn), amerikāņu filozofs (miris 1996. gadā)
- 26. jūlijs:
- Bleiks Edvardss (Blake Edwards), amerikāņu kinorežisors, scenārists un aktieris (miris 2010. gadā)
- Džeisons Robardss (Jason Robards), amerikāņu aktieris (miris 2000. gadā)
- 18. augusts — Alēns Robs-Grijē (Alain Robbe-Grillet), franču rakstnieks un kinorežisors (miris 2008. gadā)
- 2. septembris — Artūrs Eškins (Arthur Ashkin), ASV fiziķis (miris 2020. gadā)
- 27. septembris — Arturs Penns (Arthur Penn), amerikāņu kinorežisors (miris 2010. gadā)
- 1. oktobris — Jans Džeņnins (Chen Ning Yang), ķīniešu/ASV fiziķis
- 8. oktobris:
- Kristiāns Barnards (Christiaan Neethling Barnard), Dienvidāfrikas kardioķirurgs (miris 2001. gadā)
- Nilss Līdholms (Nils Liedholm), zviedru futbolists un treneris (miris 2007. gadā)
- 31. oktobris — Norodoms Seihanūks (Norodom Sihanouk), Kambodžas karalis (miris 2012. gadā)
- 11. novembris:
- Kurts Vonnegūts (Kurt Vonnegut), ASV rakstnieks (miris 2007. gadā)
- Džordžs Bleiks (George Blake), angļu spiegs un PSRS dubultaģents (miris 2020. gadā)
- 14. novembris — Butross Butross-Gali (Boutros Boutros-Ghali), Ēģiptes diplomāts, ANO ģenerālsekretārs (miris 2016. gadā)
- 16. novembris — Žuze Saramagu (José Saramago), portugāļu rakstnieks (miris 2010. gadā)
- 17. novembris:
- Stenlijs Koens (Stanley Cohen), ASV bioķīmiķis, mediķis (miris 2020. gadā)
- Betija Vaita (Betty White), amerikāņu aktrise un komiķe (mirusi 2021. gadā)
- 14. decembris — Nikolajs Basovs (Николай Басов), krievu fiziķis (miris 2001. gadā)
- 28. decembris — Stens Lī (Stan Lee), ASV komiksu rakstnieks un uzņēmējs (miris 2018. gadā)
Miruši
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 5. janvāris — Ernests Šekltons (Ernest Henry Shackleton), britu jūrnieks, polārpētnieks (dzimis 1874. gadā)
- 22. janvāris — Benedikts XV (Benedictus PP. XV), Romas pāvests (dzimis 1854. gadā)
- 1. aprīlis — Kārlis I (Karl I.), pēdējais Austrijas imperators (dzimis 1887. gadā)
- 8. aprīlis — Erihs fon Falkenhains (Erich von Falkenhayn), vācu ģenerālis (dzimis 1861. gadā)
- 28. aprīlis — Pols Dešanels (Paul Deschanel), Francijas prezidents (dzimis 1855. gadā)
- 2. augusts — Aleksandrs Bells (Alexander Graham Bell), skotu izcelsmes ASV fiziologs un izgudrotājs (dzimis 1847. gadā)
- 28. jūnijs — Veļimirs Hļebņikovs (Велимир Хлебников), krievu dzejnieks (dzimis 1885. gadā)
- 24. jūlijs — Sentdžordžs Ešs (Saint-George Ashe), britu airētājs un olimpiskās bronzas medaļas ieguvējs (dzimis 1871. gadā)
- 29. augusts — Žoržs Sorels (Georges Sorel), franču filozofs (dzimis 1847. gadā)
- 3. septembris — Renē Tartara (René Tartara) — franču peldētājs un ūdenspolo spēlētājs, olimpiskās bronzas medaļas ieguvējs (dzimis 1881. gadā)
- 8. novembris — Volters Makrīrijs (Walter McCreery), amerikāņu polo spēlētājs, olimpiskās sudraba medaļas ieguvējs (dzimis 1871. gadā)
- 18. novembris — Marsels Prusts (Marcel Proust), franču rakstnieks (dzimis 1871. gadā)
- 16. decembris:
- Eliezers Ben-Jehuda (אליעזר בן־יהודה), ebreju leksikogrāfs (dzimis 1858. gadā)
- Gabriels Narutovičs (Gabriel Narutowicz), Polijas prezidents (dzimis 1865. gadā)
Kalendārs
[labot pirmkodu]Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Svarīgāko notikumu hronoloģija Arhivēts 2003. gada 27. maijā, Wayback Machine vietnē., anton.world.lv