Daugavas hidroelektrostacijas
Izskats
Daugavas hidroelektrostacijas ir Daugavas hidroelektrostaciju kaskāde Latvijas un Baltkrievijas teritorijā. Ideja par vairāku HES būvi uz Daugavas radusies jau 1910. gadā,[nepieciešama atsauce] bet nodomu izjauca Pirmais pasaules karš.
- Ķeguma HES sastāv no divām dažādos laika posmos būvētām hidroelektrostacijām. Ķeguma HES-1 būvēta laika posmā no 1936. gada līdz 1939. gadam. 2001. gadā pabeigta Ķeguma HES-1 rekonstrukcija. Ķeguma HES-2 uzbūvēta laika posmā no 1976. līdz 1979. gadam. Elektrostacijas uzstādītā elektroenerģijas ražošanas jauda ir 264 megavati (MW)
- Pļaviņu HES, uzcelta no 1961. līdz 1966. gadam. Jauda 907.6 megavati (MW)
- Rīgas HES, uzcelta no 1966. līdz 1974. gadam. Elektrostacijas hidroagregātu kopējā uzstādītā jauda ir 402 megavati (MW)[1]
- Daugavpils HES, būvēta no 1979. līdz 1987. gadam, nepabeigta sabiedrības protestu dēļ. Plānotā jauda bija ap 300 megavati (MW)
- Vitebskas HES, uzbūvēta 2013.—2017. gadā Vitebskas rajonā pie Bukatino ciema. Četru hidroagregātu kopējā jauda ir 40 MW
- Polockas HES, uzbūvēta 2011.—2017. gadā Polockas rajonā pie Lučno ciema. Piecu hidroagregātu kopējā jauda ir 21,66 MW
- Verhņedvinskas HES — plānotā hidroelektrostacija Baltkrievijā netālu no Verhņedvinskas. Sākotnēji provizoriskā nodošana ekspluatācijā bija plānota 2020. gadā, taču darbs pie hidroelektrostacijas tā arī netika uzsākts.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «Enerģijas ražošana». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 25. novembrī. Skatīts: 2017. gada 18. februārī.
Šis ar enerģiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |