Daugavsala
| Daugavsala | |
|---|---|
_%D0%92%D0%B8%D0%B4_%D1%81_%D0%B1%D0%B0%D1%88%D0%BD%D0%B8_%D0%9A%D1%80%D1%83%D1%81%D1%82%D1%81%D0%BF%D0%B8%D0%BB%D1%81%D0%BA%D0%BE%D0%B3%D0%BE_%D0%B7%D0%B0%D0%BC%D0%BA%D0%B0_%D0%BD%D0%B0_%D0%97%D0%B0%D0%BF%D0%B0%D0%B4_(%D1%84%D1%80%D0%B0%D0%B3%D0%BC%D0%B5%D0%BD%D1%82)_-_panoramio.jpg) Skats uz Mazo Daugavu un Daugavsalu 2013. gadā | |
  Daugavsala | |
| Ģeogrāfija | |
| Izvietojums | Daugava |
| Koordinātas | 56°30′53″N 25°50′20″E / 56.51472°N 25.83889°EKoordinātas: 56°30′53″N 25°50′20″E / 56.51472°N 25.83889°E |
| Platība | 0,68 km² |
| Garums | 2,17 km |
| Platums | 0,55 km |
| Augstākais kalns | 87 m |
| Administrācija | |
 Latvija | |
| Valstspilsēta | Jēkabpils |
Daugavsala, saukta arī Sala, Vidsala un Stimbānu sala ir Daugavas lielākā sala Jēkabpilī un Jēkabpils pilsētas daļa, kas atrodas Daugavas vidusteces paplašinājumā. No Krustpils un Krustpils saliņas to atdala Daugavas labā krasta sānteka Mazā Daugava, bet no Sakas salas to atdala galvenā Daugavas gultne. Vidējais augstums ir 4—5 metri virs Daugavas mazūdens līmeņa. Salas visaugstāko daļu (10 m virs Daugavas ūdenslīmeņa) veido pie Daugavsalas tilta mākslīgi radīts uzbērums.
Daugavā starp Daugavsalu un Sakas salu atrodas Daugavas spēcīgākā krāce Latvijā — Baltā krāce, ko veido dolomīta slieksnis, kas visā upes platumā rada ar vairākām mēlēm atdalītu, veltņveidīgu un stāvviļņu joslu, kam seko straujteka ar haotiskiem viļņiem. Daugavsalas lejteces galā atrodas salīdzinoši mazākā Prižu jeb Prikažas krāce, ko veido sīki viļņi. Pie augsta Pļaviņu ūdenskrātuves ūdens līmeņa krāce var būt appludināta.[1]
Lielāko salas daļu aizņem pļavas un krūmāji. Daugavsalā atrodas Latvijā īpaši aizsargājamais palieņu zālāju biotops. Gandrīz visa salas teritorija ir applūstoša, un tā ir uzskatāma par jutīgu pret antropogēno ietekmi.[2]
Daugavsalā vēsturiski atradusies Salas pusmuiža (Holmhof), kas bija viena no Krustpils pils pusmuižām. Mūsdienās daļā seno pusmuižas ēku atrodas 2 viensētas, bet tām piegulošajās teritorijās atrodas mazdārziņi. 1988. gadā salas ziemeļrietumu galā uzbūvēja Jēkabpils notekūdeņu attīrīšanas iekārtas. Lai novērstu to applūšanu, no Daugavsalas tilta līdz attīrīšanas iekārtām un ap tām tika izbūvēts dambis — Daugavsalas iela.[3] 2002. gadā salas pretējā, dienvidaustrumu, galā atklāja autotreka trasi, kurā 2000. gados vairākkārt notika Latvijas čempionāta sacensības autotrekā.[4]
Skatīt arī
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «Daugavas krāces» (latviešu). Skatīts: 2023. gada 6. novembrī.
- ↑ «Attīstības plānošanas dokumentu “Jēkabpils pilsētas attīstības programma 2012. – 2018. gadam” un “Jēkabpils pilsētas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030. gadam” īstenošanas ietekmes uz vidi monitoringa ziņojums» (latviešu). Skatīts: 2023. gada 6. novembrī.
- ↑ «Jēkabpils pilsētas attīstības programma 2020. – 2026. gadam. Vides pārskats. Izstrādāts stratēģiskā ietekmes uz vidi novērtējuma ietvaros» (latviešu). Skatīts: 2023. gada 6. novembrī.
- ↑ «Jēkabpilī ir treks, ir uzvara» (latviešu). Skatīts: 2023. gada 6. novembrī.
| ||||||
