Krustpils vēsturiskais centrs

Krustpils
Pilsētas daļa
Krustpils
Koordinātas: 56°30′13″N 25°52′08″E
Valsts	Latvija
Pilsēta	Jēkabpils
Pasta nodaļa	LV-5202 Jēkabpils

Krustpils pils.

Rīgas iela. 2010. g.

Rīgas iela 2010. g.

Bijušā Krustpils ebreju skola, viena no daudzām pilsētas Latgales eklektikas stila celtnēm.

Bijušais ugunsdzēsēju depo. 2010. g.

Krustpils vēsturiskais centrs ir Jēkabpils pilsētas vēsturiskā centra daļa, kas atrodas Daugavas labajā krastā — pilsētas teritorijas vēsturiskajā iedalījumā. Tas ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Kopā ar Jēkabpils vēsturisko centru veido Jēkabpils pilsētas vēsturisko centru.

Rašanās

Vēstures avotos Krustpils pirmo reizi ir minēta 1237. gadā, taču apkārtne ir bijusi apdzīvota jau 1. gadu tūkstotī pirms mūsu ēras, par ko liecina arheoloģiskie izrakumi Asotes pilskalnā. Par Krustpils dibinātāju uzskatāms Rīgas bīskaps Nikolajs de Magdeburgs, kurš 1237. gadā šeit uzbūvēja Krustpils pili (Kreutzburg), kas bija pirmā vācu iekarotāju pils Latgalē. Ap pili pakāpeniski veidojās apbūve un 1511. gada lēņu grāmatā Krustpils ir minēts kā miests.

Attīstība

1585. gadā poļu karalis Stefans Batorijs Krustpili dāvināja Nikolajam Korfam, kura dzimtas īpašumā Krustpils atradās līdz Pirmajam pasaules karam. Poļu - zviedru kara laikā ap Krustpili norisinājās sīvas kaujas, pēc kurām miests neatspirga līdz pat 19. gadsimta vidum. Vēsturiskā centra un tai pieguļošo teritoriju attīstība bija atkarīga no preču, galvenokārt linu un labības pārvadājumiem pa Daugavu. Izbūvējot Rīgas — Orlas dzelzceļu, Daugava kā tirdzniecības ceļš zaudēja savu agrāko nozīmi, bet kļuva par iemeslu Krustpils uzplaukumam. Krustpilī izveidojās rosīgs tirdzniecības centrs ar vairākiem rūpniecības uzņēmumiem — dzirnavām, ķieģeļu un kaļķa cepļiem, vilnas kārstuvi. Apbūve cieta Pirmā pasaules kara laikā, atkāpjoties to nopostīja krievu karaspēks. Pirmās Latvijas Republikas laikā teritorijā attīstījās pārtikas un būvmateriālu rūpniecība, netālu no pils tika uzcelta Krustpils cukurfabrika. Otrā pasaules kara laikā apbūve atkal cieta, pēc kara Krustpils pils teritorijā apmetās padomju armija, pielāgojot to savām vajadzībām.

Teritorija

Krustpils vēsturiskais centrs ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, kas noteikts ar Kultūras ministrijas rīkojumu Nr.218. Vēsturiskais centrs kā senpilsēta laika gaitā ir mainījies, vietām zaudējis savu sākotnējo funkciju, pat ēku sabiedrisko nozīmīgumu. Krustpils vēsturiskā centra centrālā vieta ir Krustpils pils un tās apkārtne, bet centra izbūvi raksturo lineāra izbūve, vēsturisko nozīmību galvenokārt veido sabiedriskas nozīmības Rīgas iela, kas veidojusies kā tirdzniecības iela un tās paralēlā Krasta iela, kas ir izteikti dzīvojamā iela.

Vēsturiskā centra zonējums

Krustpils vēsturiskais centrs ir Jēkabpils pilsētas vēsturiskā centra daļa, kas sevī ietver bijušās Krustpils pilsētas centrālo daļu: Mazās Daugavas krastu pa Madonas ielas ziemeļrietumu puses apbūves un zemes gabalu ziemeļrietumu robežām līdz Rīgas ielai, šķērso transporta izkārtojuma apli līdz Dzirnavu dīķim, pāri dīķa ūdens virsmai līdz pussalas ziemeļu krastam, pa ziemeļu krastu līdz stādīto koku parka austrumu robežai, dienvidaustrumu virzienā gar daudzstāvu apbūves rietumu robežu līdz ieplakai no dīķa austrumu virzienā, pa ieplaku līdz kājceliņam gar sporta laukuma rietumu malu, kājceliņš gar sporta laukuma rietumu malu līdz krustojumam ar ar ielu gar stadiona dienvidu malu, iela gar stadiona dienvidu malu un tās turpinājums taisnā līnijā līdz krustojumam ar Ozolu ielu, Ozolu ielas rietumu puses žogs līdz pagriezienam ziemeļrietumu virzienā, mūra žogs ziemeļrietumu virzienā līdz Rīgas ielai, pa Rīgas ielas 209. zemes gabala dienvidaustrumu robežu dienvidrietumu virzienā līdz Mazās Daugavas krastam, Daugavas labais krasts līdz Krustpils parka dienvidaustrumu robežas sākumpunktam pie Daugavas.

Problēmas

Krustpils vēsturiskais centrs ir noslogots ar transportu, īpaši Krustpils pils, pie kuras atrodas Rīgas iela un visā tās garumā, ko izraisa kā vietējais, tā caurbraucošais transports, izmantojot to bieži kā tranzīta ielu. Daļa no centra ir zaudējusi savu sabiedrisko nozīmi, lielākā daļa iestāžu atrodas pilsētas kreisajā krastā. Daudzas no ēkām ir sliktā stāvoklī vai arī ir zudis to autentiskums (plastikāta logi, durvis un to nesamērīgie izmēri vecajās ēkās), kas ir saistīts ar to īpašnieku slikto materiālo stāvokli, kādēļ nespēj veikt uzlabojumus, kā arī nav zināšanu vai intereses par vēsturiskajām ēkām un to detaļām.