Degslāneklis

Degslānekļa sadegšana.

Degslāneklis jeb degakmens ir sīkgraudains nogulumiezis, kura sastāvā ir minerāli (dolomīts, kvarcs, kaolinīts u.c.) un kerogēns (cietu organisku ķīmisku savienojumu maisījums). Tas ir arī derīgais izraktenis, kas ir jo vērtīgāks, jo vairāk tā sastāvā ir kerogēna. Pēc organiskās daļas ķīmiskā sastāva degslāneklis ir ļoti līdzīgs naftai. Tas ir veidojies 450 miljonus gadu no dzīvnieku un augu atliekām.

Degakmens sastopams daudzās pasaules vietās. Lielākās degslānekļa atradnes ir ASV (Kolorādo, Vaiomingas, Jūtas štatos). Ievērojams daudzums sastopams arī Krievijā, Kongo, Brazīlijā, Itālijā, Marokā. Degakmens sastopams arī Igaunijas ziemeļaustrumos, kur to izmanto par kurināmo elektroenerģijas ieguvei, kā arī par ķīmiskās rūpniecības izejvielu.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Degslāneklis.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Mūsdienu Ukrainas enciklopēdijas raksts (ukrainiski)