Vaiominga

Vaiominga
	Vaiominga
	Wyoming
	— ASV štats —
	Tetonu grēda Klinšu kalnosTetonu grēda Klinšu kalnos
; Karogs	; Emblēma
	Devīze: Equal Rights
	Vaiomingas atrašanās vieta ASV
Dibināts	1890. gada 10. jūlijā; (44. ASV pavalsts)
	Administrācija
- Gubernators	Marks Gordons (R)
- Štata sekretārs	Čaks Grejs (R)
	Platība
- Kopējā	253 335 km²
	Iedzīvotāji (2024)
- Kopā	587 618
- Blīvums	2,3/km²
- Rasu sastāvs	baltie — 76,0 %; latino — 14,3 %; indiāņi — 2,5 %
- Reliģijas	nereliģiozi — 40 %; protestanti — 33 %; katoļi — 15 %; mormoņi — 7 %
ISO 3166 kods	US-WY
	Mājaslapa: wyo.gov
	Vaiominga Vikikrātuvē

Vaiominga (angļu: Wyoming) ir viens no Amerikas Savienoto Valstu štatiem, atrodas Rietumu reģionā. Štata galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Šaiena.

Vaiominga robežojas ar Aidaho, Dienviddakotas, Jūtas, Kolorādo un Montānas štatiem. Pēc iedzīvotāju skaita mazākais ASV štats, pēc apdzīvotības blīvuma tikai Aļaska ir vēl retāk apdzīvota. Štatā daudz kalnu, dabas pieminekļu — Jeloustonas nacionālais parks, Grandtītona nacionālais parks, Velna tornis u.c.

Vēsture

Pirms eiropiešu ierašanās teritoriju, kas šodien pazīstama kā Vaiominga, apdzīvoja dažādas pamatiedzīvotāju ciltis – šajeni, arapaho, šošoni, krovi, pauni, lakoti (sijū) un citas.

17.–18. gadsimtā franču un spāņu tirgotāji sāka iepazīt šo teritoriju, bet nopietnāka izpēte sākās tikai pēc Luiziānas pirkuma 1803. gadā. 19. gadsimta sākumā cauri Vaiomingai devās dažādas ekspedīcijas, tostarp Lūisa un Klārka ekspedīcijas pēcteči, kā arī kažokādu mednieki. Teritorija atradās uz vairākiem nozīmīgiem migrācijas ceļiem – Oregonas, Kalifornijas, Mormoņu ceļa un Pony Express maršruta.

19. gadsimta vidū tika uzcelti vairāki forti, piemēram, Fort Laramie, kas kļuva par stratēģiskiem punktiem ASV armijas cīņās pret pamatiedzīvotājiem. Lielie Sijū kari un citas sadursmes starp indiāņiem un kolonistiem norisinājās arī šajā reģionā. 1860.–1870. gados cauri Vaiomingai tika izbūvēts Transkontinentālais dzelzceļš, kas veicināja strauju kolonistu pieplūdumu un jaunu apmetņu veidošanos, vienlaikus pastiprinot konfliktus ar vietējiem iedzīvotājiem, kuri tika spiesti pārcelties uz rezervātiem.

1868. gadā tika izveidota Vaiomingas Teritorija, bet 1869. gadā tā kļuva par pirmo ASV teritoriju, kur sievietēm piešķīra vēlēšanu tiesības, nopelnot iesauku “Vienlīdzīgo tiesību štats” (Equality State). Šis solis bija domāts gan kā sociāls eksperiments, gan kā mēģinājums piesaistīt jaunus iedzīvotājus. 1872. gadā šeit tika dibināts Jeloustounas Nacionālais parks – pirmais nacionālais parks pasaulē, kas kļuva par simbolu dabas aizsardzībai.

1869. gada 10. jūlijā Vaiominga oficiāli iestājās Savienībā kā 44. ASV štats. 20. gadsimtā štata ekonomiku lielā mērā noteica rūpnieciskās ieguves nozares – ogļu, naftas, gāzes un urāna ieguve. Vienlaikus lopkopība saglabāja nozīmīgu vietu saimniecībā. Vaiominga joprojām ir viens no vismazāk apdzīvotajiem štatiem, slavena ar plašām prērijām, kalniem un nacionālajiem parkiem – īpaši Jeloustounas un Grandtetonas. Politikā Vaiominga tradicionāli tiek uzskatīta par vienu no viskonservatīvākajiem ASV štatiem.

Jaunās Francijas teritorija 18. gadsimtā
ASV ieguva Vaiomingas austrumu daļu 1803. gada Luiziānas pirkuma rezultātā
Dakotas un Nebraskas teritoriju sastāvā (1861)

Lielākās pilsētas

Vieta	Pilsēta	Iedzīvotāju skaits^[1]
1	Šaiena	65 132
2	Kaspera	59 038
3	Džileta	33 403
4	Lerami	31 407
5	Rokspringsa	23 526
6	Šeridana	18 737
7	Grīnrivera	11 825
8	Evanstona	11 747
9	Džeksona	10 760
10	Rivertona	10 682