Demogrāfiskā krīze

Demogrāfiskā krīze ir situācija, kurā iedzīvotāju skaits konkrētā reģionā samazinās vai demogrāfiskās izmaiņas rada būtiskus sociālos, ekonomiskos un politiskos izaicinājumus.

Šādu krīzi var izraisīt dažādi faktori, tostarp zems dzimstības līmenis, augsts mirstības līmenis, negatīva migrācijas bilance un iedzīvotāju novecošanās. Zems dzimstības līmenis, kas ir zemāks par aizvietošanas līmeni (aptuveni 2,1 bērns uz vienu sievieti), ilgtermiņā izraisa iedzīvotāju skaita samazināšanos. Augsts mirstības līmenis var būt saistīts ar slimībām, nepietiekamu veselības aprūpi vai citiem faktoriem. Negatīva migrācijas bilance rodas, ja vairāk cilvēku izbrauc no valsts vai reģiona, nekā iebrauc. Iedzīvotāju novecošanās rezultātā pieaug pensionāru īpatsvars, kas var radīt slogu pensiju sistēmai un veselības aprūpei.

Demogrāfiskā krīze var skart dažādas valstis un reģionus dažādos laikos un dažādos veidos. Piemēram, vairākās Eiropas valstīs un Japānā šobrīd novēro zemu dzimstības līmeni un augošu vecāka gadagājuma cilvēku īpatsvaru, kamēr citas valstis var saskarties ar iedzīvotāju skaita pieaugumu un citiem ar to saistītiem izaicinājumiem.

Latvijā

Demogrāfiskā krīze Latvijā ir nopietns un ilgstošs jautājums, kas ietekmē valsts sociālo, ekonomisko un politisko situāciju.

Latvijā jau vairākas desmitgades ir viena no zemākajām dzimstības rādītājiem Eiropā. Dzimstības koeficients (bērnu skaits uz vienu sievieti) ir zemāk par nepieciešamo 2,1 bērnu līmeni, kas nodrošinātu paaudžu nomaiņu. 2016. gadā Latvijā tas pieauga līdz 1,74, sasniedzot augstāko līmeni kopš 1992. gada. Tomēr kopš 2017. gada dzimstības koeficients ir samazinājies un 2023. gadā bija 1,36, kas ir tālu no vēlamā bērnu skaita (2,1–2,2) normālai paaudžu nomaiņai. ES kopumā 2022. gadā summārais dzimstības koeficients bija 1,46 (robežās no 1,08 Maltā līdz 1,79 Francijā). Jaunieši bieži atliek ģimenes veidošanu, dodot priekšroku karjerai un izglītībai, kā arī ekonomiskās nedrošības dēļ. Daudzi izvēlas veidot mazākas ģimenes vai dzīvo bez bērniem.

Latvijā mirstības līmenis ir salīdzinoši augsts, ko daļēji izraisa veselības problēmas, piemēram, sirds un asinsvadu slimības, augsts alkohola patēriņš, smēķēšana un citas dzīvesveida problēmas.

Latvijā pieaug vecāka gadagājuma iedzīvotāju īpatsvars. Arvien vairāk cilvēku dzīvo ilgāk, bet samazinās jaunu cilvēku skaits, kas noved pie iedzīvotāju novecošanās. Šis process rada lielu slodzi uz sociālo aprūpi un pensiju sistēmu, jo mazāk strādājošo uztur pieaugošo pensionāru skaitu.

Kopš 1990. gadiem Latvija piedzīvoja ievērojamu iedzīvotāju izbraukšanu, īpaši pēc iestāšanās Eiropas Savienībā 2004. gadā, kad atvērās darba tirgi Rietumeiropā. Emigrācija samazina jauno un izglītoto cilvēku skaitu valstī, kas savukārt negatīvi ietekmē darba tirgu un ekonomiku.

Samazinoties darbspējīgo iedzīvotāju skaitam, ir grūtāk uzturēt ekonomisko izaugsmi, jo trūkst pietiekama darbaspēka un uzņēmumiem ir grūti atrast kvalificētus darbiniekus. Mazāks iedzīvotāju skaits nozīmē arī samazinātu nodokļu ieņēmumu, kas ierobežo valsts spēju finansēt sabiedriskos pakalpojumus, veselības aprūpi un izglītību.

Demogrāfiskā krīze īpaši ietekmē lauku reģionus, kur iedzīvotāju skaits samazinās straujāk nekā pilsētās. Tas izraisa skolēnu skaita samazināšanos skolās un vietējo uzņēmumu slēgšanu.

Latvijā tiek ieviesti dažādi atbalsta pasākumi ģimenēm ar bērniem, piemēram, vecāku pabalsti, bērnu pabalsti, nodokļu atvieglojumi ģimenēm ar bērniem, kā arī iespējas saņemt finansiālu palīdzību bērnu aprūpes izdevumu segšanai.