Dendra

Dendra
Δενδρά
Dendras toloss no iekšpuses.
Dendra
Atrašanās vieta	Grieķija
Reģions	Argolīda
Koordinātas	37°39′25″N 22°49′32″E
Veids	Apdzīvota vieta
Vēsture
Kultūras	Agrās bronzas un Mikēnu
Piezīmes
Izrakumi	no 1926. gada
Arheologi	Aksels Persons
Stāvoklis	Iebrukuši un veseli kapi
Vadīšana	4th Ephorate of Prehistoric and Classical Antiquities
Publiska piekļuve	Arheoloģiskais parks

Dendra (gr. Δενδρά) ir mikēniešu perioda apbedījumu vieta Peloponēsā, Grieķijā, blakus Dendras ciemam, nepilnus 2 kilometrus uz ziemeļrietumiem no Midejas akropoles, Argolīdā. Šī ir viena no nozīmīgākajām mikēniešu nekropolēm, un, domājams, bija saistīta ar Mideju.

Izrakumi

No 1926. gada zviedru arheologs Aksels Persons veica izrakumus Dendrā un atklāja kupolveida apbedījuma vietu, datētu ar 14. gadsimtu pr.Kr. (LH III A1). Nākamajos gados viņš turpināja izrakumus kopā ar Argolīdas uzraugu Nikolausu Bertosu, un viņi atklāja vairākas kameru kapenes. Tomēr, sākoties Otrajam pasaules karam, izrakumi tika pārtraukti. 1960. gadā arheologs Nikolaus Verdelis un viņa zviedru kolēģis Pauls Ostroms atkal atsāka izrakumus. Šajā laikā, atsedzot 12 kameras kapu, tika atrastas slavenās bronzas bruņas. Tolosa un kameru kapu (Nr. 2 un 10) atradumi tagad ir izstādīti Atēnu arheoloģiskajā muzejā. Pārējos atradumus var apskatīt Nauplijas arheoloģiskajā muzejā.

Apraksts

Izrakumu teritorijā tika atklātas māju paliekas no neolīta un agrā hellādas perioda. Bez to tika atrasti vismaz trīs vidushellādas perioda kurgāni. Līdz mūsdienām kopā ar tolosu ir izpētīti 16 kameru kapi. Kapi Nr. 3, 4, 5, 11, 13 un 14 tika atkal aizbērti un pašlaik nav pieejami.

Toloss

Pazīstamākais šeit ir kupolveida toloss, kas atrodas kreisā pusē no izrakumu ieejas. Pie šī kapa tika izveidota monumentāla ķieģeļu ieeja (dromoss) 17,90 metri garumā, līdzīgi kā Atreja dārgumu kapenes Mikēnās. Kupols, kas pašreiz ir iebrucis, ir 7,30 metri diametrā, un tika izprojektēts kā konsoles velve. Kupola sākotnējais augstums tiek lēsts ap 7 metriem. Kapenēs tika atrastas četras kapu bedres un līdzi tika ielikti zelta, sudraba un bronzas trauki, rotaslietas un meistarīgi izveidoti zīmogi. Cita starpā tika atrasti trīs reti gredzeni, kas sastāvēja no četriem metāliskiem slāņiem (sudrabs, svins, varš un dzelzs). Toloss tika celts starp 1450. un 1350. gadiem pr.Kr. 9. gadsimtā pr.Kr. ģeometriskajā periodā kupols iebruka.

Kameru kapi

Kameru kapi ir datēti no vidushellādas beigām vai vēlās hellādas sākuma un tika izmantoti līdz pat 12. gadsimtam pr.Kr. Arī šīm kapenēm ir dromoss, kas pazemes apbedījuma kamerā ienāk no rietumiem vai dienvidrietumiem. Gan dromoss, gan daudz maz taisnstūra apbedījuma kameras ir izkaltas klintī. Dažiem kapiem vēl ir arī blakus kamera, kas vienmēr atrodas uz dienvidiem no centrālās kameras. Apbedījuma kamerās tika izrakta viena vai vairākas bedres, kurās glabāja mirušos. Pēc tam kapenes tika aizslēgtas. Kad atkal notika apbedīšana un rituālās ceremonijas, kapenes atkal atslēdza.

• Kameras kaps Nr. 9 atrodas apmēram 30 metri uz ziemeļiem no tolosa. Tas tika izrakts cauri māla slānim, kas kalpoja par agrā hellādas perioda (3100-2000 g. pr.Kr.) nama grīdu. Kapam ir garš dromoss un taisnstūrveida apbedīšanas kamera ar sešām apbedījumu bedrēm. Ziemeļu sienā ir niša ar diviem caurumiem. Kameras jumts ir iebrucis. Caur vārtu ailai ir izraktas divas vagas. Tās, domājams, kalpoja kā kapenes saite ar ārpasauli. Kapenēs tika atrasts trauka sudraba rokturis, steatīta eļļas lampiņa, sievietes fajansa figūriņa, krūka un dažādas rotaslietas.

Kameru kapa Nr. 8 iekšskats (pa labi eja uz sānu kameru).

• Kameras kaps Nr. 8 ar sānu kameru atrodas 20 metrus uz ziemeļiem. Šeit arī ir divas vagas, kas iet no centrālās kameras uz sānu kameru. Centrālās kameras ziemeļu daļā klintī tika izkalts akmens sols. Līķis bija apbedīts koka zārkā. No bagātīgi atstāto lietu klāsta var minēt bronzas bruņu pleca aizsargs, divi naži un duncis, obsidiāna, krama un ziloņkaula bultu uzgaļi.
• Kameras kaps Nr. 6 atrodas 10 metrus uz dienvidiem. Arī tai ir sānu kamera, kas, domājams, kalpoja rituālām vajadzībām. Līdzīgi, kā kapā Nr.9, vārtu ailā ir divas vagas. Kamerā ir divas kapu bedres. Viena no tām bija neskarta un apsegta ar divām akmens plāksnēm. Šeit tika atrasti vismaz trīs sekundāri apbedījumi. Starp apbedījuma priekšmetiem šeit tika atrasta māla kurtuve, mežakuiļa zobi un bronzas bultu uzgaļi.
• Kameras kaps Nr. 10 atrodas 15 metrus uz dienvidiem. Šis ir viens no senākajiem un pašiem bagātākajiem apbedījumiem Dendras nekropolē. Kapā bija atrastas divas kapu bedres. Vienā bija apbedīta sieviete. Starp apbedījuma lietām atradās zelta kauss un zelta rotaslietas. Otrajā apbedījumā tika atrasta augstvērtīga keramika, ziloņkaula bļoda un zelta trauki. Mūsdienās kamera ir iebrukusi.

Dendras mikēniešu bruņutērps ar bruņucepuri.

• Kameras kaps Nr. 12 atrodas 10 metrus uz ziemeļiem no 10. kapa dromosa. Šis ir pats mazākais kaps, un ieeja tajā ir nevis caur dromosu, bet caur šahtu. Kaut gan kaps neilgi pirms sistemātiskās izpētes tika izlaupīts, šeit tika atrasta nozīmīgākais Dendras artefakts: pilnas mikēniešu bruņas (toraks), kas pašlaik ir izstādīts Nauplijas arheoloģiskajā muzejā un saucas par Dendras bruņām. Tās sastāvēja no bronzas muguras un krūšu bruņu plāksnēm, kas bija savienotas ar ādas vai auduma siksnām. Komplektā vēl bija bronzas kājbruņas un bruņucepure no mežakuiļu ilkņiem, kura gan bija slikti saglabājusies. Atradums liek domāt, ka šeit tika apglabāta 15. gadsimta pr.Kr persona ar augstu sociālo statusu.

Apmēram 40 metrus uz ziemeļiem atrodas labāk saglabajušais no trijiem vidushellādas tolosiem. Blakus tam austrumu virzienā atrodas kameras kaps Nr. 7, kura apbedījuma kamera ir sabrukusi. No piecām apbedījuma bedrēm kamerā četras jau bija izlaupītas. Šajā kapā tika atrasti bronzas ieroči un trauki. Pelnu slānis kapā, domājams, nāk no apbedīšanas rituāliem. Uz ziemeļiem no tolosa tika atrasts kaps, kurā bija apbedīti četri zirgi. Tie bija 14-17 gadus veci ērzeļi. Apmēram 10 metrus uz ziemeļiem starp kameras kapiem Nr. 15 un 16 tika atrastas vēl triju zirgu apbedījumi. Zirgu nāves iemeslus nav izdevies noskaidrot, taču tiek uzskatīts, ka tie tika upurēti. Tieši blakus pirmajam zirgu apbedījumam tika atrasts vienkāršs šķirstveida kaps.

• Kameras kaps Nr. 16 atrodas tikai 4 metrus uz ziemeļiem no šķirstveida kapa. Kapa celtniecības laikā senais toloss tika nedaudz sabojāts, taču pēc celtniecības pabeigšanas tas tika salabots. Durvju aila tika aiztaisīta ar sauso akmens krāvumu, bet kameras sienas noklātas ar apmetumu. Pašā kapā tika atrasti tikai daži māla trauki un kauli. Apbedījumi netika atrasti.
• Kameras kaps Nr. 15, kurš atrodas tikai 8 metrus uz ziemeļiem, celtniecības laikā arī skāra veco tolosu, kuru vēlāk salaboja. Apbedījuma kameras grīda bija klāta ar baltu augsnes kārtu. Arī šeit nekādi apbedījumi netika atrasti. Kā liecina šeit atrastie objekti, apbedījums tika izmantots LH III A (ap 14. gadsimtu pr.Kr.) laikā. Viens līķis tika apbedīts virs kapa ieejas.
• Kameras kaps Nr. 2 atrodas apmēram 10 metrus uz rietumiem no 16. kapa. Kaut arī kaps tika izlaupīts, tomēr taisnstūrveida apbedījuma kamerā un bedrēs tika atrastas bagātīgas piedevas. To starpā bija stearīta lampa, alabastra vāzes, bronzas ieroči, mežakuiļa ilkņu bruņucepure, zīmogi un dažādi ziloņkaula priekšmeti. Ievērības cienīgi ir divi priekšmeti no apzeltīta dzelzs: poga un amulets. 15. gadsimtā pr.Kr. dzelzs izstrādājumi bija reti un skaitījās ļoti vērtīgi. Bez to tika atrasti trīs kaļķakmens plāksnes. Pati lielākā plāksne, domājams, kalpoja par koka zārka dibenu. Pašā kamerā nebija kaulu, bet dromosā tika atrasti tikai kauli. Tāpēc tiek uzskatīts, ka kapeņu aplaupītāji izmeta kaulus no kameras. Dromosā, bedrē tika atrasts depozīts, kuru sastādīja daudz bronzas trauku. Tā kā apbedījumi netika atrasti, tad dažiem zinātniekiem ir aizdomas, ka šis kaps bija kenotafs. Divas mazākās plāksnes tiek uzskatītas par menhiriem, kas apbedījumā kalpoja kā mirušo aizvietotāji. Bronzas aprīkojums, domājams, norāda uz to, ka šeit notika nekromantijas rituāli, kā tie tiek apdziedāti Odisejas 11. dziesmā.