Pelni

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search

Pelni ir cieta viela, kas paliek pāri pēc degšanas.[1] Pelni lielākoties ir minerāli, taču bieži vien to sastāvā atrodams neliels daudzums degtspējīgu organisku vielu.

Koka pelni

Pazīstamākais pelnu veids ir koka pelni, kas rodas, sadegot kokam, piemēram, ugunskuros un krāsnīs.

Pilnīgi sadedzinātu pelnu, kas veidojas pēc dažāda veida kurināmā sadedzināšanas un kalcinēšanas, ķīmiskā sastāva mineraloģiskā analīze liecina, ka to galvenā sastāvdaļa ir stikls ar kristālisku fāzi kvarca, hematīta, magnetīta un dažādu veidu formu kalcija silikātu.[2]

Pelni ir dažāda veida. Daži pelni satur dabiskus savienojumus, kas padara augsni auglīgu. Citos ir ķīmiski savienojumi, kas var būt toksiski, bet var sadalīties augsnē ķīmisko izmaiņu un mikroorganismu aktivitātes rezultātā.

Tāpat kā ziepes, arī pelni ir dezinfekcijas līdzeklis, jo ir sārmaini.[3] Pasaules Veselības organizācija iesaka pelnus vai smiltis kā alternatīvu, ja ziepes nav pieejamas.[4]

Pelnu veidi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Koka pelni
  • Kremēšanas pelni
  • Akmeņogļu pelni

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]


  1. «pelni | Tēzaurs». tezaurs.lv. Skatīts: 2022-09-03.
  2. И. Биргер, А. Ю. Вальдберг, Б. И. Мягков и др. Справочник по пыле- и золоулавливанию. Москва : Энергоатомиздат, 1983. 27. lpp.
  3. «Howard et al. 2002: Healthy Villages A guide for communities and community health workers. CHAPTER 8 Personal, domestic and community hygiene.».
  4. «WHO | How can personal hygiene be maintained in difficult circumstances?». web.archive.org. 2005-02-14. Skatīts: 2022-09-03.