Nekropole
Nekropole (sengrieķu: νεκρόπολις, burtiski: "mirušo pilsēta", νεκρός (nekros) — "mirušais" un πόλις (polis) — "pilsēta") ir monumentālu apbedījumu vai kapeņu komplekss, kas nodalīts no kulta vietām. Parasti tā ir sena apbedījumu teritorija, kas atšķiras no aizvēsturiskajiem apbedījumu laukiem, kuros nav pieminekļu, un no viduslaiku kapsētām, kur kulta vietas tiek paplašinātas līdz to sakralizētajai apbedīšanas videi.[1] Ar terminu "nekropole" tiek apzīmēti arī jaunākie kapu kompleksi: piemēram, Glāzgovas nekropole no 19. gadsimta, Kremļa sienas nekropole, kas Maskavā izveidota 20. gadsimta pirmajā pusē, vai Mākslinieku nekropole, kas ir mūsdienu mākslas projekts netālu no Kaseles.
Šis termins sākotnēji ir cēlies no senās Aleksandrijas rajona, ko sauca par Nekropoli, kur tika apglabāti mirušie[2] un kas raksturojas kā necrochorus, apbedījumu kopums, kas veido sakopojumu (chora) un atrodas ārpus pilsētas apdzīvojamās teritorijas. Bet kopumā ne grieķu, ne latīņu valodā vārdu νεκρόπολις (nekrópolis) senatnē parasti neizmantoja apbedījumu vietu apzīmēšanai. Lai apzīmētu kapu kompleksu grupu ar strukturētām kapenēm, kas sakārtotas kā pilsētas ēkas, termins nekropole tika lietots kopš 19. gadsimta.[2]
Plašākā nozīmē terminam var būt vairākas nozīmes:
- daudzu kapu grupējums arheoloģijā lietotajā nozīmē;
- monumentālu un grupveida apbedījumu kopa;
- neprecīzi izmantojot šo terminu, t.s. prinču nekropole (klosteris vai abatija), kur parasti tika apglabāti dinastiju vai valstu prinči un princeses.
Termins "nekropole" attiecas ne tikai uz cilvēku apbedījumiem, bet ir arī dzīvnieku nekropoles.
Attēlu galerija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]-
Halsaflieni hipogenijs Maltā -
-
-
-
-
-
-
Hieropoles nekropole Turcijā -
Etrusku Banditačas nekropole -
Apija ceļa nekropole Romā -
-
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Michel Lauwers, Naissance du cimetière. Lieux sacrés et terre des morts dans l'Occident médiéval, Aubier, 2005, 394 p.
- ↑ 2,0 2,1 Daniel Castella: Nekropolen. In: Historisches Lexikon der Schweiz (HLS), Mur – Privilegien. Bd. 9. Schwabe, Basel 2010, ISBN 978-3-7965-1909-3