Pāriet uz saturu

Deniss Silantjevs

Vikipēdijas lapa
Deniss Silantjevs
Денис Силантьєв
Personas dati
Dzimis 1976. gada 3. oktobrī (48 gadi)
Zaporižja, Ukrainas PSR, Karogs: Padomju Savienība PSRS (tagad Karogs: Ukraina Ukraina)
Tautība ukrainis
Augums 1,85 m
Svars 78 kg
Profesionālā informācija
Pārstāvētā valsts Karogs: Ukraina Ukraina
Sporta veids peldēšana

Deniss Silantijevs (ukraiņu: Денис Олегович Силантьєв; dzimis 1976. gada 3. oktobrī Zaporižjā) ir Ukrainas peldētājs, 2000. gada vasaras olimpisko spēļu sudraba medaļas ieguvējs (2000), pasaules čempions (1998), Eiropas čempions (2001, 2004), četrkārtējs Pasaules kausa ieguvējs peldēšanā, četru olimpiāžu dalībnieks, Godātais sporta meistars (1997). Sabiedrisks darbinieks, VIII sasaukuma Ukrainas tautas deputāts no Oleha Ļaško Radikālās partijas.[1]

Pirmais neatkarīgās Ukrainas pasaules čempions peldēšanā.

Dzīvesgājums

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ar sportu nodarbojas kopš 1983. gada, sporta skolas "Спартак-ЗИГМУ" audzēknis.

Pirmais treneris ir Serhijs Pronjajevs.[2] Trenējies Serhija Guseva vadībā.[3] 2007. gadā viņš pārcēlās uz Kijivu un mācījās pie Ņinas un Oleksandra Kožuhiem.

Pateicoties žurnālistiem viņš saņēma iesauku "Mr. Butterfly" .

Sporta rezultāti

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  • Vairākkārtējs Ukrainas un Eiropas čempions.
  • 1996. gads — debitēja olimpiskajās spēlēs: sestā vieta 200 m tauriņstilā.
  • 1996, 1997, 1998, 1999 — Pasaules kausa ieguvējs tauriņstilā kategorijā.
  • 1998. gads — kļuva par pirmo pasaules čempionu peldēšanā neatkarīgās Ukrainas vēsturē.
  • 2000. gada Sidnejas olimpisko spēļu sudraba medaļas ieguvējs.
  • 2002. gads — uzstādīja joprojām nepārspētu Ukrainas rekordu 200 m tauriņstilā — 1.55.42 sekundes.

Uzstādījis 37 Ukrainas rekordus, Ukrainas valsts karoga karognesējs Olimpisko spēļu atklāšanā Atēnās.[4][5]

Izglītība

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Absolvēja Zaporižjas Nacionālo universitāti (1998). 2001. gadā viņš tur aizstāvēja doktora darbu par tēmu "Bērnu ar redzes traucējumiem fiziskās attīstības korekcija, izmantojot peldēšanas palīglīdzekļus".[6][7]

Savu peldēšanas karjeru kopā ar Janu Kločkovu viņš pabeidza 2009. gadā Aquarena Olimpiskajā peldbaseinā Harkivā Kločkovskas ielā, Ukrainas kausa peldēšanā pirmajā posmā.[8]

Fonds

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2008. gadā nodibināja Jaunatnes un Olimpiskās peldēšanas atbalsta fondu.

Fonda galvenais mērķis ir radīt ekonomiskos, tiesiskos un sociālos apstākļus būtisku peldēšanas prasmju attīstībai, galvenokārt bērnu un jauniešu vidū; visaptveroša nacionālās programmas izstrāde peldēšanas attīstībai — no skolas peldbaseina līdz olimpisko čempionu izglītošanai; peldēšanas un veselīga dzīvesveida popularizēšana Ukrainas iedzīvotāju vidū; negadījumu novēršana uz ūdens.

Tajā pašā gadā fonds uzsāka "Bērnu peldēšanas kluba" izveidi, ņemot vērā bērnu nelaimes gadījumu ūdenī skaita pieaugumu. Klubu ideja nostiprinājās, un tie nodrošina bērniem bezmaksas sezonas peldēšanas nodarbības. Denisam izdevās atvērt stacionāru peldēšanas skolu tikai Ļvivā, kur tam bija nodrošināti apstākļi. 2012. gadā klubi darbojās 10 Ukrainas pilsētās, tostarp Kijivā, Zaporižjā, Ļvivā.[9]

Zaporižjā Silantjeva iniciatīvu atbalstīja labdarības fonds “Патріот Запоріжжя” un Reģionu partija.[10][11] Fonds ir iesaistījies arī sociālajā un vides projektā “H2O”, lai attīrītu Ukrainas ūdens resursu, pludmaļu un upju krastu piesārņojumu no atkritumiem. 2012. gadā, gatavojoties Pasaules vides dienai, fonds organizēja publiskās pludmales sakopšanu Truhanova salā Kijivā.[12] Fonda darbības mērķis ir arī palīdzēt bērniem no bērnu namiem un bērniem no maznodrošinātām ģimenēm. Ir projekti bērniem invalīdiem.

"Sajūti grāmatu" ir projekts neredzīgiem bērniem. Šī ir audiogrāmata ar Linas Kostenko dzejoļiem, ko ierunājuši slaveni mūsdienu ukraiņu mākslas pārstāvji — Volodimirs Gorjanskis, Bohdans Beņuks, Bohdans Stupka, Olga Sumska .

2012. gada septembrī fonds organizēja forumu fiziskās audzināšanas skolotājiem, kas notika Kijivā.[13]

Fonds ierosināja rīkot “Ч” dienu (Čempionu dienu) 2012. gada 30. septembrī Kijivā Obolonskas krastmalā — pasākumu, lai uzstādītu pasaules rekordu masu rīta vingrošanā . Akcijas mērķis ir veselīga dzīvesveida, fiziskās kultūras un masu sporta popularizēšana Ukrainā. Starp akcijas organizatoriem bez Denisa Silantjeva kā tās iniciatore bija Anna Bessonova, Vladislavs Vaščuks, Volodimirs Gorjanskis, Jeļena Šotenko.

Ukrainas tautas deputātu kandidāts 2012. gadā

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2012. gadā D. Silantjevs kļuva par tautas deputātu kandidātu 217. vēlēšanu apgabalā kā neatkarīgais kandidāts.[14]

Viņš iesaistījās strīdā ar Ukrainas izglītības ministru D. Tabačņiku, kritizējot fiziskās audzināšanas klašu atcelšanu skolās. Pēc viņa domām, Ukrainas varas iestādes vienkārši vēlas slēpt patiesos datus par bērnu fiziskās sagatavotības līmeni, nevis saukt trauksmi un glābt situāciju.[15]

2012. gadā viņš kandidēja uz Ukrainas Augstākās Radas deputātiem kā sevis izvirzīts kandidāts 207. vēlēšanu apgabalā. Kandidāta pilnvarotie pārstāvji bija O. Grišina un L. Maničs. Saskaņā ar deputāta kandidāta iesniegto nodokļu deklarāciju Silantijevs 2011.gadā nopelnījis aptuveni 17 tūkstošus hrivnu un tajā pašā laikā viņa ģimene samaksāja apmēram 1 miljonu hrivnu. atmaksājot kredītu par īpašumu.[16] Vēlēšanu programmā Deniss cita starpā solīja peldbaseinus, sporta zāles un rotaļu laukumus padarīt pieejamus ikvienam. Deniss neiekļuva Augstākajā Radā, ieņemot ceturto vietu.

VIII sasaukuma Ukrainas tautas deputāts

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Viņš kļuva par VIII sasaukuma (2014) Ukrainas tautas deputātu no Oļeha Ļaško radikālās partijas (partijas saraksta Nr. 12).[17][18]

Augstākās Radas komitejās Deniss saņēma šādus pienākumus:[19]

  • Ukrainas Augstākās Radas Ģimenes, jaunatnes politikas, sporta un tūrisma komitejas komitejas priekšsēdētāja vietnieks, Fiziskās kultūras un sporta apakškomitejas priekšsēdētājs
  • Starpparlamentu komisijas par sadarbību starp Ukrainas Augstāko Radu un Baltkrievijas Republikas Nacionālo Asambleju loceklis
  • Asociācijas parlamentārās komitejas Ukrainas daļas locekļa vietnieks
  • Grupas starpparlamentārajām attiecībām ar Jaunzēlandi vadītājs
  • Grupu loceklis starpparlamentārajām attiecībām ar Zviedrijas Karalisti, Kanādu, Vācijas Federatīvo Republiku, Francijas Republiku, Kataras valsti, Itālijas Republiku.

Viņš ir starpfrakciju vietnieku apvienības “Deputātu kontrole” līdzpriekšsēdētājs un starpfrakciju deputātu apvienības "Vesela tauta" priekšsēdētājs.[20]

2016. gada martā vairāki ukraiņu treneri un peldētāji, Ukrainas Peldēšanas federācijas vadība vērsās pie Augstākās Radas priekšsēdētāja Volodimira Groismana un Radikālās partijas frakcijas vadītāja Oleha Ļaško ar lūgumu pasargāt viņus no Denisa darbībām.[21][22]

2018. gada 1. novembrī Krievijas sankcijas tika ieviestas pret 322 Ukrainas pilsoņiem, tostarp Denisu Silantjevu.[23]

Ģimene

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ar savu nākamo sievu Innu viņš iepazinās 2001. gadā, pāris apprecējās 2002. gadā. Ģimenē tiek audzināts Innas dēls Romāns.[24]

Valsts apbalvojumi

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  • 3. pakāpes ordenis par nopelniem (10.09.1997.), Ukrainas prezidenta L. Kučmas dekrēts
  • 2. pakāpes ordenis par nopelniem (06.10.2000.), Ukrainas prezidenta L. Kučmas dekrēts
  • Ukrainas Ministru kabineta Goda raksts (27.11.2002.), Ukrainas Ministru kabineta lēmums (premjerministrs V. Janukovičs)

Atsauces

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  1. ↑ Шиханов Р. «Силантьєв Денис Олегович». Славетні запоріжці. Skatīts: 2016-03-17.
  2. ↑ Анатолий Власов. «Денис Силантьев будет учить запорожских детей плаванию». Проспорт, 2010-04-02. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015-06-19. Skatīts: 2015-06-15.
  3. ↑ «Денис Силантьев: «Тренеров советской закалки трудно переставить на „капиталистические рельсы“»». 12.02.2009. Arhivēts no oriģināla, laiks: 19.06.2015. Skatīts: 07.04.2024.
  4. ↑ Биография. Официальный сайт Дениса Силантьева[novecojusi saite]
  5. ↑ Государственный флаг Украины на Олимпиаде-2012 будет нести Роман Гонтюк
  6. ↑ «Коррекция физического развития слабовидящих детей средствами плавания». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015-06-10. Skatīts: 2015-06-10.
  7. ↑ «Научная деятельность». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016-03-03. Skatīts: 2015-06-10.
  8. ↑ Спорт: Золотая рыбка передала эстафету. «Харьковские известия» № 37(2006), 26 марта 2009, стр. 15
  9. ↑ «Открытие «Клуба детского плавания» в Киеве.». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016-03-05. Skatīts: 2012-09-12.
  10. ↑ «Пловец Денис Силантьев закрыл клуб детского плавания в бассейне и собирается открыть новый — на Днепре». Skatīts: 2012-09-17.
  11. ↑ «На центральном городском пляже подвели итоги работы "Клуба детского плавания"». 2012-08-22. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014-11-10. Skatīts: 2024-04-07.
  12. ↑ Денис Силантьев устроил уборку на пляже
  13. ↑ «В Киеве прошел форум учителей физкультуры». podrobnosti.ua. 2012-09-24. Skatīts: 2012-10-17.
  14. ↑ Денис Силантьев: «Хорошие спортсмены вырастают из людей, которые могут рассчитывать только на себя»
  15. ↑ «Влада намагається приховати жахливий стан здоров’я школярів». Skatīts: 2020-04-29.
  16. ↑ «Силантьєв у спорті не заробив ні на житло, ні на авто». tsn.ua. 2012-08-26.
  17. ↑ «Список народних депутатів України, обраних на позачергових виборах народних депутатів України 26 жовтня 2014 року» (ukraiņu). 2014-11-12. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014-11-27. Skatīts: 2024-04-07.
  18. ↑ «Радикальна партія Олега Ляшка | Офіційна сторінка Радикальної партії Олега Ляшка». Skatīts: 2015-06-05.
  19. ↑ «Офіційний портал Верховної Ради України». Skatīts: 2015-06-05.
  20. ↑ «Денис Силантьєв». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015-07-22. Skatīts: 2015-06-04.
  21. ↑ «Пловцы пожаловались Гройсману и Ляшко на Силантьева». Skatīts: 2016-08-23.
  22. ↑ «Между Федерацией плавания и Силантьевым разгорелся скандал». xsport.ua. 2016-03-24. Skatīts: 2016-09-13.
  23. ↑ «Под экономические санкции России попали 127 нардепов — Чесно». Украинская правда. 2018-11-01. Skatīts: 2018-11-01.
  24. ↑ Витязь Т. «Денис Силантьев и его жена Инна снялись в романтической фотосессии и рассказали об отношениях в семье». Viva!, 2015-01-07. Skatīts: 2020-04-29.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Deniss_Silantjevs&oldid=4117707"