Dilēna veronika
| Dilēna veronika Veronica dillenii (Crantz) | |
|---|---|
 | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Augi (Plantae) |
| Nodalījums | Segsēkļi (Magnoliophyta) |
| Klase | Divdīgļlapji (Magnoliopsida) |
| Rinda | Panātru rinda (Lamiales) |
| Dzimta | Ceļteku dzimta (Plantaginaceae) |
| Ģints | Veronikas (Veronica) |
| Suga | Dilēna veronika (Veronica dillenii) |
 Dilēna veronika Vikikrātuvē | |
Dilēna veronika (Veronica dillenii) ir augu suga ceļteku dzimtas[1] veroniku ģintī. Savvaļā tā ir sastopama Eiropas vidienē un austrumu daļā, kā arī dažviet Āzijā. Dilēnu veronika ir sastopama arī Latvijā, lai gan ļoti reti, jo Latvija ir uz ziemeļiem no sugas vienlaidu izplatības areāla.[2]
Augs aug nelielās grupās sausās, smilšainās vietās — tīrumos, ceļmalās, gar dzelzceļiem.
Morfoloģija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Dilēna veronika ir lakstaugs ar stāvu, vienkāršu vai maz zarojošu stublāju, kurš ir apmatots ar vienkāršiem matiņiem un dziedzermatiņiem.
Auga lapas pārsvarā ir uz stumbra sēdošas, taču pašas apakšējās mēdz būt ar īsu kātu. Tās ir nespodri zaļas, diezgan biezas, gandrīz kailas, aptuveni 0,5—2 cm garas un 0,4—0,9 cm platas. Lapas stublāja apakšdaļā un vidū ir plūksnaini šķeltas vai dalītas 5—7 daļās, bet augšējās lapas veselas.
Ziedu ķekars ir stublāja vai zaru galā, tas ir blīvs un nav acīm redzami nodalīts no stublāja. Ziedu seglapas ir līdzīgas stublāja lapām, tās garākas nekā ziedkāts. Kauslapas klātas ir ar dziedzermatiņiem. Vainags ir tumši zils. Auglis ir pogaļa ar seklu jomu un garu irbuļa palieku, kas tālu pārsniedz jomu. Katrā pogaļas cirknī 9—13 sēklas. Zied maijā un jūnijā.
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ "An update of the Angiosperm Phylogeny Group classification for the orders and families of flowering plants: APG II". Botanical Journal of the Linnean Society 141 (4): 399–436. 2003-04. doi:10.1046/j.1095-8339.2003.t01-1-00158.x. ISSN 0024-4074.
- ↑ «Dilēna veronika - Veronica dillenii Crantz - Augi - Latvijas daba». www.latvijasdaba.lv. Skatīts: 2022-02-21.