Dinamo (elektrotehnika)
- Šis raksts ir par tehnisku iekārtu. Par citām jēdziena Dinamo nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Dinamo jeb dinamomašīna ir novecojis apzīmējums līdzstrāvas ģeneratoram, kurš pārveido ārēji pievadīto mehānisko enerģiju elektriskajā. Mūsdienās to bieži neprecīzi lieto arī kā maiņstrāvas ģeneratora apzīmējumu (velosipēda dinamo).
Dinamo bija pirmie elektriskie ģeneratori, kurus izmantoja rūpniecībā. Vēlāk tos pamatā nomainīja maiņstrāvas ģeneratori, jo maiņstrāva ir piemērota transformācijai.
Mūsdienu tehnikā terminu galvenokārt lieto, lai apzīmētu mazu velosipēdu vai tūristu līdzstrāvas vai maiņstrāvas ģeneratoru, kas darbina velosipēdu un citus lukturus, kā arī nelielu ģeneratoru, kas iebūvēts elektriskajos lukturīšos — tā sauktos elektrodinamiskajos vai pašuzlādējošajos lukturīšos, kas var darboties autonomi bez baterijām vai akumulatoriem un nav jāuzlādē no stacionāra barošanas avota.
Dinamo reizēm izmanto arī dažu veidu izgaismošanā un žiroskopiskajos roku trenažieros.
Apraksts
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Dinamo sastāv no induktivitātes spoles, kas griežas nekustīga statora radītā pastāvīgā magnētiskā laukā, iespējama arī pretēja konstrukcija — ar nekustīgu spoli un griezošos statoru. Griešanās enerģija saskaņā ar Faradeja likumu pārveidojas maiņstrāvā, kuru 19. gadsimtā bija grūti praktiski izmantot un tādēļ to ar mehānisku strāvas pārveidotāju — komutatoru pārveidoja pulsējošā līdzstrāvā, kas sarežģīja iekārtas konstrukciju.
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Pirmo dinamo izgudroja Aņjošs Jedliks Rābā Ungārijā 1827. gadā, taču nepaziņoja par savu atklājumu.[1] 1831.—1832. gadā Maikls Faradejs izstrādāja dinamo teoriju un 1832. gadā franču tehniķis Ipolits Piksi izgatavoja pirmo dinamomašīnu, kura kļuva par šīs mašīnu klases attīstības pamatmodeli; apmēram vienlaikus ar viņu savus modeļus izstrādāja arī vairāki citi tehniķi un inženieri. Pirmo praktiski lietojamo elektromotoru izgatavoja Morics Jakobi Kēnigsbergā, Prūsijā.[1] 1866. gadā tika atklāts, ka dinamo speciāla ārēja enerģijas avota vietā var lietot pats savu strāvu, lai uzturētu savu magnētisko lauku, kas ievērojami paaugstināja iekārtas efektivitāti.
Nosaukums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Vārds dinamo nācis no grieķu valodas vārda dinamis (grieķu: δύναμις), kas nozīmē spēku vai jaudu. Šo terminu 1831. gadā izdomāja Maikls Faradejs.[2]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 Elektrotechnisches Institut (ETI): The invention of the electric motor 1800-1854
- ↑ Williams, L. Pearce, “Michael Faraday”, p. 296-298, Da Capo series, New York, N.Y. (1965).
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Dinamo.
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
 | Šis ar fiziku saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |