Diskusija:Grēks

Untitled

Labdien J.Lulle, Pārcelšu mūsu diskusiju šeit. Pirmkārt, mani labojumi un papildinājumi vērsti uz pieņemto wiki enciklopēdisko stilu. Rakstā, manuprāt, nevajadzētu pārsvarā būt izklāsts par "ticības patiesībām", tāpēc ieliku atsauces uz katehismu. Arī, manuprāt, mums vajadzētu būt piesardzīgiem ar piemēriem ap tēmu kanona v. valsts likumi, jo raksts ir par reliģisku vai garīgu jēdzienu. Jēdziens grēks ir strīdīgs. Kādas puses apgalvojumiem būs jāpiemin kritiku. Sadarbosimies.--IndulisMX (diskusija) 17:34, 9 oktobrī, 2014 (EEST)

Raksts pats par sevi ir ar reliģisku ievirzi, tādēļ ticības patiesību izklāsts sanāks tā vai tā. Protams, dažādi virzieni to pašu pirmdzimto grēku aplūko dažādi un ikvienam viedoklim ir jātop atspoguļotam. Tā kā arī ticīgie cilvēki dzīvo taja pašā laikā un vietā kur neticīgie, tad baušļu un valsts likumu attiecības būs jāatspoguļo ( bet tas gan vairāk attieksies uz rakstu " bauslis"). Virsrakstu " Ticējumi" nomainīju, jo tas vismaz latviski vairāk saistās ar laika pareģošanu un māņticību. --J.Lulle (diskusija) 18:59, 9 oktobrī, 2014 (EEST)

Man būtu ieteikums vai nu precizēt vai izvairīties no vārda vai apzīmējuma "Baznīca". Tas daudziem lasītājiem var likties vai nu neprecīzs vai dogmātisks.--IndulisMX (diskusija) 08:39, 12 oktobrī, 2014 (EEST)--IndulisMX (diskusija) 08:39, 12 oktobrī, 2014 (EEST)

" Neprecīzs un dogmatisks" - kā to saprast? --J.Lulle (diskusija) 15:23, 12 oktobrī, 2014 (EEST)

Šeit ir pirmais "atskaites punkts": Baznīca. --IndulisMX (diskusija) 17:56, 12 oktobrī, 2014 (EEST)

Tad var darīt tā: vārdu " Baznīca ( kristiešu kopiena)" lietot , ja lielāko konfesiju ( katoļu, luterāņu, pareizticīgo, baptistu) viedokļi jautājumā neatšķiras. Citos gadījumos varētu lietot vārdu " konfesija" vai attiecīgi " katoļi," " luterāņi," " baptisti" utt. --J.Lulle (diskusija) 01:43, 13 oktobrī, 2014 (EEST)

Egilus, aicinu ievērot enciklopēdisko valodas stilu. Pirmkārt, vārdkopa " kaut kādus" ir vienkāršruna, kas neatbilst enciklopēdiskajam stilam. Otrkārt, šajā šķirklī nav būtiski, vai kaut kas ir vai nav nosodāms. Tā ir subjektīva kategorija - katrs izvēlas nosodīt vai nenosodīt pēc saviem ieskatiem. Toties ētikā pastāv kategorijas "labs" un "ļauns", kas pamatojas uz vispārējiem principiem. Treškārt, par Jūsu pievienotā frāze "Dažās reliģijās grēks tiek klasificēts vai ierobežots konkrētos izpausmes veidos" prasās pēc atsauces vai paskaidrojuma, citādi tā neko nepievieno jēdziena definīcijai. Aristoteļa izpratni par morāli nekādi nav ietekmējusi kristietība, tādēļ to nevarētu saukt par reliģiju viedokli vai kaut kā saistīt ar kristīgo teoloģiju. Aivarsz (diskusija) 2021. gada 23. decembris, plkst. 18.56 (EET)

"Vienkāršruna" - tā ir žargonismu lietošana, jūs domājat sarunvalodu. Bet "kaut kādus" arī nav sarunvaloda, tā ir parastās valodas nepieciešama sastāvdaļa un enciklopēdiskajam stilam atbilst. Ar žargonismiem aizraujaties tieši jūs, piemēram, lietojot vārdus "profānā nozīmē" - man gan pašam ir zināms, ka šim vārdam reliģiskajā žargonā nozīme atšķiras no parastās, taču likt to iekšā enciklopēdiskā rakstā bez paskaidrojuma, ka tas ir nevis sadzīviska rupjība, bet gandrīz neitrāls reliģisks termins, bez īpaša paskaidrojuma nevar. Tā var rīkoties tikai reliģiskos tekstos.

Nosodāms ir gan subjektīva kategorija, gan precīza nosodītāju attieksmes definīcija. Pats par sevi abstrakts grēks nevar būt labs vai ļauns - toties konkrēta grēka vērtējums vienmēr ir subjektīvs, viņš var pārkāpt vai nepārkāpt kaut kādu cilvēku uzskatus par ētiku un viņi to attiecīgi pasludināt par labu, ļaunu vai neitrālu. Labā un ļaunā vērtējums vienmēr ir bijis subjektīvs un regulāri mainījies laika gaitā, un ja kāda cilvēku grupa (piemēram, kristieši) tos vēlas sasaistīt ar savu grēka izpratni, tad tas attiecas tieši uz šo grupu, nevis uz grēka jēdzienu. Attiecīgi, visas idejas par šo tēmu attiecas uz sadaļu "Grēks kristietībā", nevis uz grēka definīciju. Grēks, kā norāda tas pats tezaurs, ir ne tikai šauri reliģisks, bet arī sarunvalodas termins.

Piezīmi par reliģijām var izmest, es viņu pieliku kompromisa pēc. Paskaidrojums ir pie attiecīgajām reliģijām (kristietība, budisms).

Man šķita pārāk pompozi taisīt speciālu "pagānisma" sadaļu viena Aristoteļa pieminējuma pēc, bet pavisam izdzēst nebūtu pareizi, tāpēc noliku viņu pie pirmskristietības (nekādi neapgalvojot, ka viņu ietekmējusi kristietība, bet otrādi gan, un kristīgā teoloģija, cik zinu, nekad to nav slēpusi). Starp citu, šī Aristoteļa izpratne par to, ka jābūt remdenam, nevis karstam vai aukstam (tāda viņam bija ne tikai grēka jautājumā vien), ir radikālā pretstatā ar kristietību, bet tas jau ir atsevišķa raksta cienīgi.--Egilus (diskusija) 2021. gada 23. decembris, plkst. 19.50 (EET)

Neredzu pamatojumu, kādēļ noteikumu pārkāpšana (kā vēsta frāze "pārkāpj kaut kādus sabiedrībā vai tās daļā pieņemtus noteikumus") varētu labāk raksturot jēdzienu "grēks", nekā "rīcība, kas nav atbilstoša morāles normām". Pirmkārt, noteikumi ir dažnedažādi, piemēram, ceļu satiksmē, skolas iekšējā kārtībā, pareizrakstībā utt. Kādēļ gan lai šo visu noteikumu pārkāpums būtu uzskatāms par grēku? Un kā gan atšķirt, kuru tieši noteikumu pārkāpums būtu grēks un kur ne? Savukārt morāles normas ir daudz konkrētāks apzīmējums, kas attiecas uz šī šķirkļa jomu. Otrkārt, "kaut kādi" noteikumi neizsaka neko vai pat izklausās pēc nievājoša apzīmējuma. Treškārt, "sabiedrība vai tās daļa" arī ir nekonkrēts apzīmējums. Akadēmiskajā vidē esmu mācīts definīcijas veidot precīzas, lai nebūtu nekā par daudz vai par maz, lai katrs vārds būtu nepieciešams un precīzs. Es vēl sapratu, ja būtu pieminēti dievticīgie vai reliģiozie cilvēki, kāda noteikta tautība vai profesionālā grupa, bet šādā formulējumā definīcijai nav nekāda pienesuma pēc būtības. Aivarsz (diskusija) 2021. gada 23. decembris, plkst. 20.51 (EET)

"Morāle" vispār nav ar konkrētību vai akadēmisko vidi savienojams jēdziens, jo tā ir nedefinējama, pastāv vienlaikus neskaitāmos pretrunīgos variantos un ir pastāvīgi mainīga (turklāt kristīgā morāle ar mainīgumu laika gaitā izcēlusies vēl vairāk kā pārējās, nereliģiskās morāles). Tāpēc pati viņas pieminēšana kaut kur jau ir nezinātniska. (Bet vienlaikus enciklopēdiska, jo šeit nav zinātniskā enciklopēdija tieši tāpat, kā nav reliģiskā. Taču ne kā konkrēts jēdziens, jo morāle tāda nav.) Atšķirībā no morāles, noteikumi (kā, piemēram, 10 baušļi, tie paši satiksmes noteikumi vai pat kaut kādas nerakstītas vienošanās, piemēram, cietumnieku savstarpējo attiecību normas) ir definējami un pastāv konkrētās versijās, tāpēc ir apspriežami.

"Kaut kādi" rakstā lietotajā nozīmē nesatur nicinājumu (tāpat kā šeit lietotais "kaut kur"), bet to var aizstāt ar "kādi no", kas nozīmē to pašu. Jā, noteikumu ir daudz. Katri no viņiem kaut ko izziņo par "grēku" un piemin par to sodus vai nu reālajā, vai mistiskajā pasaulē. Un visiem noteikumiem var piekabināt "morāli", kas arī nereti tiek darīts.

"Sabiedrība vai tās daļa" - manuprāt, precīzāk un konkrētāk vienkārši nav iespējams. Uzskaitīt visas sabiedrības grupas ar dažādiem uzskatiem par grēka jēdzienu ir neiespējami, un viņas šādā rakstā nodalāmas pēc tiem noteikumiem par uzvedību, ko viņas ievēro, nevis pēc kaut kādiem ar tēmu nesaistītiem kritērijiem, kas apvieno cilvēkus pēc tautības, attieksmes pret reliģiju utt. Rakstā tiek norādīta dažu reliģiju un konfesiju vadības attieksme, jo tā tēmai ir svarīga, bet ne noteicošā pat tām sabiedrības daļām, kas sevi ar viņām identificē - jo viņu attieksme bieži atšķiras no teorētiskajiem konfesijas principiem.

Tā kā nāk nakts, es līdz rītdienai pat neskatīšos raksta izmaiņas, lai tēma drusku nogulsnējas. Bet man jāpiezīmē, ka mēs te ne mazumu esam tāpat dzēsuši dažādus tekstus, ko ievietojuši astroloģijas vai citu reliģiju cienītāji - tāpēc ka viņiem, tāpat kā aktīviem kristiešiem, neizdodas tikt galā ar savu profesionālo deformāciju. Un ļoti žēl, ka tā, jo objektīvu rakstu par reliģiju (un par to pašu astroloģiju arī) mums trūkst. Tādu, kas nav rakstīti no reliģiskajām pozīcijām, bet domāti tēmas izskaidrošanai, nevis savas grupas pozīcijas reklamēšanai... --Egilus (diskusija) 2021. gada 23. decembris, plkst. 22.30 (EET)

Pievienoju saites uz attiecīgajiem šķirkļiem - morāle un reliģija. Protams, morāle dažādās reliģijās ir atšķirīga, bet tā nav nekonkrēta vai nedefinējama. Tiesa gan, tas nav arī triviāls jēdziens, kā dažam labam varbūt gribētos. Var arī mēģināt nomainīt vārdu "morāle" ar atbilstošo noteikumu uzskaitījumu, bet es domāju, ka tādējādi mēs iebrauksim auzās, jo tā vairs nebūs definīcija. Pie tā varam strādāt tālāk, aprakstot konkrētu reliģisko novirzienu ieskatus. Mana interese šobrīd ir vienoties par korektu, neitrālu definīciju, lai vispār tālāks darbs būtu iespējams.

Saskatu Jūsu, Egilus, retorikā neiecietību pret reliģiju, un, manuprāt, šāda attieksme neveicina objektivitāti. Šajā gadījumā mēs strādājam pie reliģiska termina, kas tiek izmantots arī sarunvalodā (ko mēģināju definēt kā profāno pielietojumu), tāpēc reliģiskie termini šeit pilnībā iederas. Piekrītu, ka jāizvairās no kādas pozīcijas reklamēšanas, bet arī noniecināšana nav vēlama. Aivarsz (diskusija) 2021. gada 24. decembris, plkst. 08.06 (EET)

Eh... ja jūs zinātu, kā es esmu pieradis pie tamlīdzīgiem apvainojumiem no cilvēkiem, kuri rediģē, būdami interešu konfliktā un nevēlas to ievērot. Gan armēņi, gan azerbaidžāņi ir svēti pārliecināti, ka es esmu pretējās puses aģents, tāpat daudzos politiskos strīdos abas puses niknojas uz manu principiālo neitrālumu. Tagad es kāda acīs esmu kļuvis neiecietīgs pret reliģiju, turklāt tieši es sametu rakstā visādus reliģismus - kas liecina par to, ka problēma nav manā attieksmē pret reliģiju, bet jūsu nevēlmē rēķināties ar to, ka šeit nav konkrēta reliģiskā novirziena propagandas kanāls. Reliģija nesastāv tikai no katolicisma, un grēka jēdziens ir senāks par visām mums no rakstiem zināmajām reliģijām - varbūt arī par visām reliģijām, bet pārbaudīt to nav iespējams. Jebkurā gadījumā mums zināmajos laikos - ap 3000 gadu - grēka jēdziens jau pastāvēja gan parastajā, gan dažādās reliģiskajās nozīmēs, un nav loģiski pataisīt kristīgo reliģiju par pamatavotu tur, kur viņa tāds nav. Pašlaik tas raksts ievadā vairs nav ne enciklopēdisks, ne objektīvs, bet pauž tikai viena reliģiskā novirziena radikālās daļas viedokli - un kā tāds ir nederīgs.

Definīcija, kas balstās nevis uz informāciju, bet uz nedefinētu un neprognozējami mainīgu morāli, vairs nav definīcija. --Egilus (diskusija) 2021. gada 27. decembris, plkst. 16.54 (EET)

Mans priekšstats par Jūsu neiecietību radās no šīs diskusijas, nevis no darbībām šķirkļa tekstā. Lai nu tā būtu tikai neitralitāte vai terminu nepārzināšana, vai kāda cita mendele, bet es ieteiktu Jums labāk izpausties jomās, ko pārzināt, kaut vai tām pašām sēnēm. Katram taču ir sava specializācija, vai ne? Jums taču Vikipēdija nepieder! Visiem ir jāievēro savstarpēja cieņa un jātiecas uz loģiskām un precīzām definīcijām, vajadzības gadījumā izdiskutējot jautājumus. Ja Jums ir atsauce uz autoritatīvu avotu, tad droši ievietojiet to.

Es pieturos pie uzskata, ka definīcijā ir jābūt mūsdienu izpratnei (LV sadaļā atbilstoši nozīmēm latviešu valodā), nevis kādiem 3000 gadu seniem principiem, kuri turklāt nav pārbaudāmi. Tālāk vēstures sadaļā varētu ievietot arī senākus traktējumus.

Morāle nav kristiešu izgudrojums, lai gan attiecībā uz grēku šis termins ir atbilstošs arī kristietības izpratnei, jo citu noteikumu pārkāpums būs, teiksim, noziegums valsts likumu pārkāpšanas gadījumā, nevīžība pareizrakstības noteikumu pārkāpšanas gadījumā vai liktenīga kļūda cietumnieku nerakstīto likumu pārkāpšanas gadījumā. Savukārt, manuprāt, visprecīzākais apzīmējums morāles pārkāpšanas gadījumam ir grēks. Un tas nav ne radikāls, ne kāda viena reliģiska novirziena viedoklis. Ja zināt kādu precīzāku, droši iesakiet! Tālāk, runājot par reliģiskajiem novirzieniem, būtu jāapraksta arī citi, ne tikai tas viens, kas šķirklī ir minēts. Aivarsz (diskusija) 2021. gada 28. decembris, plkst. 15.01 (EET)

Lūk, tieši tāpēc Vikipēdija cenšas nodrošināties no "pārzinātājiem" un "speciālistiem", izvēloties pārstāstus pirmavotu vietā. Jā, man Vikipēdija nepieder, un tāpēc es esmu par Vikipēdijas neitralitāti. Ja jūs uzskatāt, ka viņa pieder jums vai baznīcai, tad man jūs jāsarūgtina. Rakstot jābūt neitrālam un jālieto neitrāli termini neatkarīgi no tā, pie kādas pozīcijas pieturas pats rakstītājs, bet ja viņš to nespēj, tad nevis vienkārši "labāk neitrāls nespeciālists nekā propagandējošs speciālists", bet "derīgs ir tikai neitrālais nespeciālists". Tā nav mana personiskā pozīcija, bet viens no Vikipēdijas pamatprincipiem. Un jā, daudziem cilvēkiem ir šāda problēma, kas ir viens no iemesliem, kādēļ reliģiskie raksti mums ir tik īsiņi - labāk īss, bet neitrāls raksts, nekā garš, bet neobjektīvs. Jūs profesionālā akluma dēļ (tā nav diagnoze, tāds ir raksturīgs praktiski visiem cilvēkiem ar kādu viņu nopietni ņemtu profesiju vai vaļasprieku) savā profesijā vai hobijā saskatāt tikai vienu pozīciju un savu terminu skaidrojumu kā galveno un cenšaties to uztiept pasaulei caur Vikipēdiju. Loģiska un precīza definīcija - tāda jau kā kompromisa variants bija, bet kompromiss jūs neapmierināja un pašreizējā definīcija piederētos rakstam "Grēks katoļu teoloģijā", un pat tur viņu vajadzētu pamatīgi izskaidrot. Nevajag uzskatīt, ka Vikipēdiju lasa tikai katoļi (un ka visi šie katoļi nav lasījuši neko citu kā tikai reliģisko literatūru), un attiecīgi nevajag uzskatīt grēku par tīri reliģisku terminu, kā tas apgalvots tagadējā definīcijā. Šis jēdziens nedzīvo baznīcu sienās, atšķirībā no specifiski reliģiskajiem. Tāpat kā morāle, kura, būdama pilnīgi nereliģiozs termins, ne pati, ne tās pārkāpumi, principā nevar tikt raksturota ar reliģiskiem jēdzieniem, tādiem kā grēku - un šis raksts vispār ir par grēku, nevis morāli, kura te tiek piekabināta tikai kā vēl viens vagons preču vilcienam.

Kas attiecas uz sēnēm un tamlīdzīgām lietām - tur matu plēšana un terminoloģiskas ķildas gan starp pašiem mikologiem, gan starp viņiem un apkārtējiem mirstīgajiem ir ne mazākas kā teoloģijā, ja ne briesmīgākas, bet pamēģiniet atrast, kur es tajos sēņu rakstos neesmu neitrāls starp esošajām pozīcijām vai cenšos uztiept kādas puses skatījumu.--Egilus (diskusija) 2021. gada 28. decembris, plkst. 19.49 (EET)

Jā, nu jāsaka, jo tālāk, jo interesantākas atziņas. "derīgs ir tikai neitrālais nespeciālists". Gribētos zināt, kur Wikipedia definēts šāds pamatprincips. Man neizdevās atrast. Man arī joprojām nav skaidrs, kas esošajā definīcijā ir katolisks un kāpēc, ja arī tā arī būtu ņemta no Katoliskās Baznīcas Katehisma, tā nevarētu būt neitrāla. Vai tad definīcijas nerada konkrētas organizācijas, kas specializējas noteiktos jautājumos? Tad jau Valsts Valodas centra lēmumi arī nebūtu neitrāli, ja tie attiecas uz valodas jautājumiem!

Tomēr grēka jēdziens, kaut arī pamatnozime tam ir saistīta ar reliģiju, tam IR arī citas nozīmes, un par to nav jāklusē. Jums kā nespeciālistam valodniecībā semantika un tamlīdzīgi aspekti varētu būt nesaprotami, bet droši vien jāpieņem, ka nē visu ir lemts saprast. Es arī negrasos līst mikologijas nozarē. Aivarsz (diskusija) 2021. gada 28. decembris, plkst. 21.51 (EET)

Vispār jau Vikipēdija uz visiem stūriem aicina nebāzties tur, kur redaktoram ir interešu konflikts, vai vismaz rakstīt tik neitrāli, lai neieinteresētiem redaktoriem nerastos šaubas par šo neitralitāti. Piemēram, te, te vai te. Jā, latviski maz kas no tā ir pārtulkots, un ne tikai tādēļ, ka nav kas to izdara, bet arī tāpēc, ka mēs latviešu versijā spiestu apstākļu dēļ esam daudz iecietīgāki pret visādiem reklāmas rakstiem nekā angļvalodīgie. Tomēr tas šos noteikumus neatceļ, tas tikai apliecina mūsu kompromisu ar to pašu nedefinējamo morāli. Un jā, tas, cik mēs esam iecietīgi pret šādiem morāles pārkāpumiem, ir grēks.

Savas definīcijas var radīt jebkurš un jebkura organizācija, bet tas nenozīmē, ka šādas definīcijas būtu citējamas rakstu ievados - šādiem apgalvojumiem, ja tie nāk no pietiekami autoritatīvām organizācijām, lai tās tiktu pieminētas, vieta attiecīgo organizāciju viedokļu aprakstā, nevis ievadā. Starp citu, tieši ievads pašlaik ir raksta galvenā problēma, jo tajā skaidri jāpasaka svarīgais, nevis kaut kāda grupējuma viedoklis nesaprotamā formā. Piebildīšu - nespeciālistu grupējuma, jo latviešu valodas terminoloģijas jautājumos RKB nu nekādi nav autoritāte. Kas attiecas uz Valodas centru, tad man personiski un daļai Vikipēdistu (nezinu, cik lielai, aptauju neesmu veicis) par viņu darbību ir sliktāks viedoklis kā jums par manējo, bet viņu neitralitāti apšaubīt pamata nav bijis. Turklāt jebkurš valsts līmeņa avots tiek uzskatīts par uzticamu, kamēr nav pierādīts pretējais. Kā pirmais numurs uzticamo avotu sarakstā parasti iet universālās enciklopēdijas, un tur pieņemts reliģiskā grēka jēdzienu vispār atdalīt no grēka kā tāda ar īpašu rakstu (piemēram, Britannica). Un starp citu - tieši tā es izdarīju tai pašā mikoloģijā, nodalot jēdzienus ar rakstu nosaukumiem, piemēram, Cepurīte (mikoloģija). Tā ir parastā prakse Vikipēdijā, kad jēdzienam ir vairākas nozīmes. Tāpēc ka objektivitāte prasa atzīt gan jēdziena kopnozīmi, gan specializēto - un ja nu mums ļoti vajag publicēt to nozīmi, ko jūs uzskatāt par galveno, tad visa mistika būtu nodalāma kā atsevišķs raksts ar attiecīgu nosaukumu Grēks (kristietība) vai drīzāk Grēks (katolicisms). Starp citu, dažas valodu versijas (piemēram, esperanto un ķīniešu) tā arī ir izdarījušas, izveidojot rakstus Grēks (reliģija). Taču arī tādos rakstos jāievēro objektīvuma princips, kad vairāk tiek teikts "tā apgalvo šādi autoritatīvi ļaudis, kamēr citas autoritātes saka šādi", nevis "tā ir".--Egilus (diskusija) 2021. gada 29. decembris, plkst. 09.17 (EET)

Tātad nekur nav teikts, ka nespeciālista viedoklis būtu vienīgais pieņemamais. Ja runa ir par ieinteresētību vai interešu konfliktu, tur ir nianses. Man neviens nemaksā un es nevēlos reklamēt nevienu organizāciju, bet manuprāt, ir organizācija, kuras paspārnē ir iedibināta ne tikai mūsdienu zinātne un tiesiskā sistēma, kā arī izmeklēšanas pamatprincipi, kādus izmantojam mūsdienās, bet arī ir izstrādātas, manuprāt, pietiekami loģiskas atziņas par cilvēka dabu un sabiedrību. Piemēram, par šī šķirkļa objektu Katoliskās Baznīcas Katehisms saka šādi: "Grēks ir pārkāpums, kas tiek izdarīts pret saprātu, patiesību un taisnu sirdsapziņu; tas ir mīlestības pret Dievu un tuvāko trūkums, kuru izraisa aplama pieķeršanās noteiktiem labumiem. Grēks ievaino cilvēka dabu un grauj cilvēku solidaritāti. Grēks ir "vārds, rīcība vai iekāre, kas vērsta pret mūžīgo likumu". Un šis avots ir vēl augstāks nekā valsts līmeņa - tas ir globāls avots.

Varbūt neiecietības vai zināšanu trūkuma dēļ ir grūti pamanīt, bet es pilnīgi nemaz šķirkļa ievadā necenšos virzīt šo Baznīcas definēto domu. To plānoju iekļaut tālāk tekstā, kur būs tieši šim aspektam paredzēta sadaļa. Neuzskatu, ka šie jēdzieni būtu jānodala atsevišķos šķirkļos. Aivarsz (diskusija) 2021. gada 29. decembris, plkst. 10.48 (EET)

Diemžēl, jau pašā startā ir neadekvāts apgalvojums par reliģisku terminu. Es arī neuzskatu, ka būtu vajadzīgi divi raksti, bet tad tam vienam ir jābūt objektīvam, nevis jāmelo jau ar pirmo teikumu. Un interešu konflikts - jā, tur ir nianses. Es nezinu un negribu zināt (un man arī nav tiesību zināt), kas jums maksā algu, bet interešu konflikts neaprobežojas ar finansiālo iesaistītību. Jūsējais ir acīmredzams un, diemžēl, izpaužas rakstos (diskusijās tam nav nozīmes).

Atgādināšu, ka es rakstīju "jālieto neitrāli termini neatkarīgi no tā, pie kādas pozīcijas pieturas pats rakstītājs, bet ja viņš to nespēj, tad nevis vienkārši "labāk neitrāls nespeciālists nekā propagandējošs speciālists", bet "derīgs ir tikai neitrālais nespeciālists".", nevis vienkārši derīgs ir tikai neitrālais nespeciālists, kā jūs pārtaisāt. Kristīgi reliģiskais ir tikai viens no daudzajiem viedokļiem (viņš nevar pat pretendēt būt reliģiskais viedoklis), un viņa sīkāks apraksts par citiem viedokļiem ir pieļaujams, ja nevienam nav noskaņojuma tikpat sīki aprakstīt pārējos, bet tas nevar tikt uzskatīts par kopēju viedokli. Tas, cik liela izpletusies ir kāda baznīca un kādi tai jūsu skatījumā ir nopelni, vispār nav sakarā ar tēmu un ir tikai lieka angažētības demonstrācija.--Egilus (diskusija) 2021. gada 29. decembris, plkst. 11.16 (EET)

Tēzaurā arī kā pirmā nozīme ir minēta reliģiskā:

1.joma: reliģija Reliģisko normu un tikumisko priekšrakstu pārkāpums domās, vārdos un darbos.

Stabili vārdu savienojumi Atlaist grēkus. Grēkā krišana.

2.sarunvaloda Nosodāms nodarījums; noziegums; arī netikums.

Lai nebūtu strīda, man nekas nebūt pret tieši šādu definīciju ievietošanu. Aivarsz (diskusija) 2021. gada 29. decembris, plkst. 12.41 (EET)

Tā jau arī bija - tikai ne vārdnīcas formā, jo tā šeit nav pieņemta, bet apvienojot nozīmes definīcijā un to izvēršot sīkāk pēc tam. Jums tas nepatika, lai gan otrā rindkopa faktiski tikai atkārtoja pirmo:

Grēks ir rīcība, doma vai atturēšanās no rīcības, kas pārkāpj kaut kādus sabiedrībā vai tās daļā pieņemtus noteikumus un tādēļ tiek uzskatīta par nosodāmu. Grēka jēdziens radies no idejas par universālu morālisko kārtību, principiem, kuri nosaka, kas ir labs un kas ir ļauns. Šo principu pārkāpšana un novirzīšanās no šādas morāliskās kārtības tiek uzskatīta par grēku.

Kā kristietības termins grēks apzīmē kristīgās morāles normu pārkāpumu un tādēļ tiek uzskatīts par ļaunu. Parasti grēks reliģiski morāliskajā nozīmē ir skatāms kontekstā ar kādu no tikumiem.--Egilus (diskusija) 2021. gada 29. decembris, plkst. 15.20 (EET)