Grēks

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Pirmais Ābrama reliģiju grēks attēlots uz Siksta kapelas sienas. Mikelandželo

Grēks ir reliģisks termins, kas nozīmē morāles normām neatbilstošu rīcību, domu vai atturēšanos no rīcības. Grēka jēdziens radies no idejas par universālu morālisko kārtību, principiem, kuri nosaka, kas ir labs un kas ir ļauns. Šo principu pārkāpšana un novirzīšanās no morāliskās kārtības tiek saukta par grēku. Parasti grēks morāliskajā nozīmē ir pretstats tikumam vai novirzīšanās no tā.

Etimoloģija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Grēks, no senslāvu грѣхъ — "nodarījums", saistās ar vārdu "kļūda" (salīdzinot, mūsdienu krievu: огрех). Analoģiskā nozīmē grieķiski to apzīmēja ar vārdiem sengrieķu: ἁμάρτημα, ἁμαρτία, παράπτωμα — "kļūda, netrāpījums, vaina",[1] un ebrejiski netīšu grēku sauca ivritā: חֵטְא — "kļūda".

Pēc vienas no versijām, pamatā bijusi indoeiropiešu sakne ger- 'griezt, vīt', no kā latviešu valodā greizs. Nozīmē 'nelaime' saglabājies saliktenī ugunsgrēks.

Sarunvalodā vārds "grēks" tiek izmantots, lai apzīmētu neprecīzu, kļūdainu, noziedzīgu, neapdomīgu rīcību vai tās trūkumu, kā arī netikumu.[2]

Saskaņā ar Aristoteļa mācību, grēks ir novirze no tikuma[nepieciešama atsauce], piemēram, ja drosme ir tikums, tad grēks ir drosmes trūkums jeb gļēvums un arī pārmērīga drosme jeb pārgalvība.

Grēks kristietībā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ābramiskās reliģijās grēks ir ar brīvu gribu apveltītu radību eņģeļu un cilvēku apzināta darbība vai doma pret Dieva noteiktajiem likumiem. Svētais Augustīns grēku definēja kā "vārdu, darbību vai vēlmi, kas ir pretrunā ar mūžīgo Dieva likumu".[3] Kristīgajā teoloģijā jēdziens grēks reizēm apzīmē arī cilvēka stāvokli pēc grēkā krišanas.[4] Teologi parasti izdala vairākus grēkus, t. sk. iedzimto grēku, aktuālo grēku, nāves grēku.

Katoliskās Baznīcas apstiprinātā definīcija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Grēks ir pārkāpums, kas tiek izdarīts pret saprātu, patiesību un taisnu sirdsapziņu; tas ir mīlestības pret Dievu un tuvāko trūkums, kuru izraisa aplama pieķeršanās noteiktiem labumiem. Grēks ievaino cilvēka dabu un grauj cilvēku solidaritāti. Grēks ir "vārds, rīcība vai iekāre, kas vērsta pret mūžīgo likumu.

Iedzimtais grēks[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Par iedzimto grēku jeb pirmgrēku tiek saukts Ādama un Ievas grēks Paradīzes dārzā (1. Mozus 3. nod). Saskaņā ar kristīgās Baznīcas mācību šis grēks tiek pārmantots no paaudzes uz paaudzi.

Cilvēku grēks ikdienā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ikdienā kristīgajā ticībā ar vārdu "grēks" saprot apzinātu baušļu pārkāpumu. Tā kā kanoniskā Bībele prasa parādīt cieņu arī laicīgajai vadībai (Rom. 13), tad reizēm jēdziens piesaukts strīdos ap valsts likumiem un reliģiskām dogmām. Piemēram, apgalvots, ka grēks ir arī ikviena valsts izdota likumdošanas akta, kurš nav pretrunā ar kristīgo mācību, pakāpums (piem., atļautā braukšanas ātruma pārsniegšana, krustojuma šķērsošana, luksoforā degot sarkanajai gaismai). Ja valsts likums vai rīkojums ir pretrunā ar kristīgo mācību, tā pārkāpšana nav grēks (skat. 2. Mozus 1; 15 — 17) (piem., atteikšanas laulāt homoseksuālus pārus valstīs, kurās tas ir atļauts).

Pārkāpjot vienu, cilvēks pārkāpj arī visus pārējos, piemēram, zogot (7. baušļa pārkāpums) cilvēks apliecina, ka Dievam viņa dzīvē nav centrālā vieta (1. baušļa pārkāpums), ka Dievs ir melis, jo nav devis cilvēkam visu dzīvei nepieciešamo (2. baušļa pārkāpums), apkauno savus vecākus un tuviniekus (4. baušļa pārkāpums), iekāro lietu, kas pieder citam (9. baušļa pārkāpums) u.t.t. Tā kā Bībele prasa parādīt cieņu arī laicīgajai vadībai (Rom. 13), tad plašākā nozīmē grēks ir arī ikviena valsts izdota likumdošanas akta, kurš nav pretrunā ar kristīgo mācību, pakāpums (piem., atļautā braukšanas ātruma pārsniegšana, krustojuma šķērsošana, luksoforā degot sarkanajai gaismai). Ja valsts likums ir pretrunā ar kristīgo mācību, tā pārkāpšana nav grēks (piem., atteikšanas laulāt homoseksuālus pārus valstīs, kurās tas ir atļauts).

Pārkāpumu, ko Baznīca uzskata par grēku, ne vienmēr var iztiesāt saskaņā ar valsts likumu. Piemēram, domu grēku — sievietes uzlūkošanu ar iekāri, ko Bībele pielīdzina dzimumaktam vai pat izvarošanai (Mt. 5; 27) nevar iztiesāt saskaņā ar Krimināllikumu, jo uzlūkošanas un iekāres faktu nevar neapstrīdami pierādīt. Tāpat cilvēka apzīmēšanu dzīvnieka vārdā (par āzi, aitu, aunu, govi, kuci utt), ko valsts likumdošana kvalificē kā goda un cieņas aizskaršanu, Bībele pielīdzina slepkavībai (Mt. 5; 21 — 22).

Grēka sekas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Konfesiju skaidrojumi par grēka sekām atšķiras, tomēr visas konfesijas atzīst, ka grēks:

  1. sarauj radības saites ar Radītāju, izjaucot Dieva nolikto kārtību,
  2. iedzimtā grēka dēļ ir ievainota cilvēka daba — cilvēks ir zaudējis tiesības dzīvot mūžīgi kopā ar Dievu, (lai gan ne pilnīgi) ir zaudējis spēju atšķirt labo no ļaunā, visa radība ir pakļauta slimībām un nāvei (Rom. 8; 20 , 1. Mozus 3; 17 — 19).

Pēc kristīgās mācības Jēzus Kristus nāve un augšāmcelšanās sniedz iespēju ikvienam saņemt grēku piedošanu.

Iedzimto grēku, nelikvidējot tā sekas, dzēš Kristība, pārējie cilvēku grēki tiek piedoti grēksūdzē un Svētajā vakarēdienā, kas seko pēc tam.

Apzināta Svētā Gara zaimošana Bībelē vairākkārt nosaukta par nepiedodamu grēku.[5] Katoļu baznīcas īsajā katehismā uzskatīti seši šādi grēki, kas parasti noved pie elles.[6] Mūsdienu kristietībā šis grēks tiek tulkots kā pastāvīgs cilvēka "nocietinātas sirds" stāvoklis, tomēr izeja no šī stāvokļa un grēka nožēla var vest pie piedošanas.[6] Mormoņi Svētā Gara zaimošanai pievieno arī Kristus noliegšanu.[7]

Pilnīga grēka seku likvidēšana saskaņā ar kristīgo mācību notiks Pastarajā tiesā, kas būs Jēzus Kristus otrā atnākšana.

Eņģeļu grēks[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Par eņģeļu grēku saskaņā ar Baznīcas mācību sauc eņģeļu sacelšanos pret Dievu, kuras rezultātā Lucifers un 1/3 eņģeļu tika notriekti ellē. Atšķirībā no cilvēku grēkiem, eņģeļu grēks nevar tikt piedots.[8]

Grēks Austrumu reliģijās[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Induismā, budismā un džainismā grēka jēdziens parasti netiek definēts ar konkrētiem dievu noliktiem noteikumiem un par grēku tiek uzskatīts viss, kas nāk par ļaunu cilvēka karmai, kas automātiski noved pie soda dvēseles pārdzimšanas laikā. Tomēr daži novirzieni, piemēram, Teravadas ceļa budisms, izdala īpaši smago grēku sarakstu ar nekavējošām sekām, kā vecāku slepkavību.[9] Sintoismā uzskata, ka visi cilvēki piedzimst tīri un pamazām attālinās no dieviem zem grēku nastas, taču vaino pie grēcīguma vairāk ļaunus garus kā pašu grēcinieku.[10]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Jēkaba 5:16: εξομολογείσθε αλλήλοις τα παραπτώματα / ἐξομολογεῖσθε οὖν ἀλλήλοις τὰς ἁμαρτίας, atkarībā no tulkojuma
  2. «Tēzaurs - Grēks». Skatīts: 23.12.2021.
  3. Contra Faustum Manichaeum, 22,27; PL 42,418; cf. Thomas Aquinas, STh I—II q71 a6.
  4. «Katoliskās Baznīcas katehisms, Kas ir grēks?». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 5. martā. Skatīts: 2014. gada 9. oktobrī.
  5. e-baznīca: Kas ne mūžam netiek piedots?
  6. 6,0 6,1 Vatikāna radio. Kāpēc nevar tikt piedoti grēki pret Svēto Garu?
  7. Nepiedodams grēks. churchofjesuschrist.org
  8. Why is the sin of the fallen angels unforgivable? (Catholic catechism)
  9. Rām Garg, Gaṅgā (1992). Encyclopaedia of the Hindu World. Concept Publishing Company. p. 433. ISBN 9788170223757.
  10. BBC. "Shinto: Purity in Shinto". www.bbc.co.uk.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]