Savrupinājums

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Piemēri
  1. Mārītes, košas un klusas, bija it visur.
  2. Latvijas, mūsu dzimtenes, vēsture ir plaša un notikumiem bagāta.
  3. Tur, pie jūras, ir patīkami vēss.
  4. Darbs — tas ir galvenais dzīvē.

Savrupinājums ir teikuma locekļa vai tā grupas nošķīrums teikumā. Savrupinājums tiek lietots kāda teikuma locekļa precizēšanai, niansēšanai, paskaidrošanai. Parasti tiek savrupināti teikuma palīglocekļi, retāk — virslocekļi.[1] Savrupinājumus tekstā atdala ar komatiem vai domuzīmēm, runā — pauzi. Savrupināt var teikuma priekšmetu, papildinātāju, apzīmētāju, pielikumu, apstākli un dubultlocekli.[2]

Parasti savrupinājums tiek veidots, novietojot teikuma locekli neparastā vietā, piemēram, savrupināts pielikums atrodas aiz paskaidrojamā vārda teikumā ("Sniegpulkstenītes, pavasara vēstnieces, priecē mūsu sirdis" — pavasara vēstnieces ir savrupināts pielikums, sniegpulkstenītes — paskaidrojamais vārds).

Īpašs savrupinājuma paveids ir divdabja teiciens.

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Latvijas padomju enciklopēdija. 8. sējums. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 619. lpp.
  2. Savrupinājuma jēdziens Archived 2015. gada 12. septembrī, Wayback Machine vietnē., valoda.ailab.lv

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]