Doles sala

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Doles sala
Doles sala
Dolomīta atsegums salas rietumu krastā
Doles sala (Latvija)
Doles sala
Doles sala
Ģeogrāfija
Izvietojums Rīgas jūras līcis
Koordinātas 56°51′46″N 24°13′37″E / 56.86278°N 24.22694°E / 56.86278; 24.22694Koordinātas: 56°51′46″N 24°13′37″E / 56.86278°N 24.22694°E / 56.86278; 24.22694
Platība 9,75 km²
Garums 6,2 km
Platums 2—2,7 km
Augstākais kalns 15,5 m
Administrācija
Karogs: Latvija Latvija
Novads Salaspils novads
Lielākais ciems Dolesmuiža
Doles sala Vikikrātuvē

Doles sala ir bijusī lielākā sala Daugavas lejtecē, senās ārējās deltas rajonā.[1] Tā atrodas Salaspils novada Salaspils pagasta dienvidrietumu daļā starp Ceļa Daugavu ziemeļaustrumos un Sauso Daugavu dienvidrietumos.[2] Līdz Rīgas HES aizsprosta uzbūvēšanai 1974. gadā salas garums bija 9,2 km, platība — 18,5 km². Mūsdienās Doles sala faktiski ir pussala, ko ar Daugavas kreiso krastu savieno uzbērts dambis, bet labo — spēkstacijas aizsprosts. Lielāko daļu salas aizņem plakans, nedaudz viļņots līdzenums ar absolūto augstumu 5—10 m virs jūras līmeņa. Salu divās daļās dala 120—250 m plata erozijas gultne Lebjava, pa kuru agrāk lielos palos ūdens no Ceļa Daugavas notecēja Sausajā Daugavā. Salā izveidots Doles salas dabas parks. Arheoloģiskie pieminekļi ir Vecdoles un Jaundoles pilsdrupas, Solāžu skants, kā arī Doles muižas komplekss. Kā arī no Doles salas Vīķu sētas ir cēlusies bijušās Latvijas prezidentes Vairas Vīķes Freibergas dzimta.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Enciklopēdija "Latvijas daba", Preses nams, 1998, 1. sējums, 252. lpp
  2. LĢIA Vietvārdu datubāze