Sausā Daugava
| Sausā Daugava | |
|---|---|
 | |
  izteka ieteka | |
| Izteka | no Rīgas HES aizsprosta 56°50′2″N 24°15′58″E / 56.83389°N 24.26611°E |
| Ieteka | Daugava 56°52′47″N 24°12′5″E / 56.87972°N 24.20139°EKoordinātas: 56°52′47″N 24°12′5″E / 56.87972°N 24.20139°E |
| Garums | 8,2 km |
| Baseina platība | 282,9 km² |
| Galvenās pietekas | Ķekaviņa, Titurga |
Sausā Daugava ir Daugavas kreisā sānteka, ko no pamatgultnes atdala Doles sala. Sākas pie Rīgas HES aizsprosta, pēc kura uzcelšanas attekas augšgals aizbērts. Ūdensteci nodrošina tikai nelielās pietekas Bērzene, Ķekaviņa un Titurga, kā arī filtrācijas ūdeņi no HES aizsprosta drenāžas būvēm. Nevienmērīgās HES darbības dēļ Sausajā Daugavā reizumis veidojas pretplūsma.
Nosaukums veidojies kā pretmets Ceļa Daugavai Doles salas otrajā pusē, pa kuru notika galvenā satiksme. Lai atvieglotu ceļu plostiem, Katrīnas II laikā Sauso Daugavu aizdambēja, tomēr pali drīz dambi sagrāva.[1]
Krastos atrodas Ķekavas pilsēta, vairākās Ķekavas pagasta apdzīvotās vietas Alejas, Katlakalns, kā arī Dolesmuiža un Annuška Doles salā.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Velta Strazdiņa. "Ķekava. Laiki un likteņi", 2001., Elpa, Rīga, ISBN 9984-543-89-7. 89. lpp.