Akmeņsalas draudzes novads

Akmeņsalas draudzes novads ietvēra Akmeņsalu (Steinholm) un daudzas Daugavas salas (1782. gada karte).

Akmeņsalas draudzes novads (vācu: Kirchspiel Steinholm, Steenholm) bija viens no 25 Rīgas apriņķa draudzes novadiem, kas atradās uz Daugavas lejteces salām un robežojās ar Rīgas pilsētu.

Mūsdienās tā teritorijā atrodas Katlakalns un Rīgas pilsētas Salu apkaimes, kā arī daļa no Daugavas labajā krastā esošās Maskavas forštates un Pētersalas-Andrejsalas apkaimes.

Vēsture

Akmeņsalas draudzes novads izveidojās uz bijušās Mazjumpravas muižas īpašumiem, kuriem 16. gadsimta beigās pievienoja daudzas Daugavas salas. Zviedru Vidzemes laikā 1627. gadā muižu ieguva Rīgas monētu kaltuves meistars Martins Vulfs, kas 1636. gadā to pārdeva Rīgas pilsētai par septiņiem tūkstošiem dālderu. Pēc Lielā Ziemeļu kara beigām 1732. gadā uz Akmeņsalas uzbūvēja koka baznīcu. 1792. - 1794. gadā uzcēla jaunu mūra Katlakalna baznīcas ēku, kuru projektēja Rīgas pilsētas galvenais būvmeistars Kristofs Hāberlands.

Taču uz Daugavas salām atradās deviņas tā saucamās bruņinieku muižas: Bukultu, Hermeliņa, Mellera, Lucavsalas, Kojusalas, Vējzaķsalas, Šlotmakera salas, Vīberta salas un Lībiešu jeb Lībekas salas muižiņas, kas bija pakļautas Rīgas patrimonālajam apgabalam, bet administratīvi ietilpa Akmeņsalas draudzes novadā.

19. gadsimta beigās Akmeņsalas draudzes novads tika likvidēts un iekļauts Rīgas robežās.

Muižas

19. gadsimta pirmajā pusē pie Akmeņsalas draudzes novada piederēja šādas muižas un salas:

• Bukultu muiža (Bellenhof) uz Akmeņsalas
• Lībiešu sala (Liebets Holm), arī Lībeka sala vai Lībeķu sala (Lübeksholm, Lübecksholm)
• Vīberta sala (Wibers, Wiberts, Wiebertsholm)
• Kojusala (Kojenholm)
• Lucavsalas muiža (Lutzausholm)
• Šlotmakera sala (Schlottmakersholm) un Frīdriha muižiņa (Friedrichshöfchen)
• Mellera muiža (Möllershofchen), arī Meldera muiža
• Hermeliņa muiža (Hermelingshof), arī Ermeliņu muiža

• 
  Doles sala, Akmeņsala (Stein Holm), Katlakalns 1793. gada kartē
• 
  Bukultu muižas kopskats Akmeņsalas lejasgalā Daugavas krastā (Broce, 1816).
• 
  Lucavmuiža ar nocietinājumiem Lielā Ziemeļu kara Daugavas kaujas laikā (1701)
• 
  Akmeņsalas draudzes novada dienvidu daļa 1930. gada kartē ar Lībiešu salas muižu
• 
  Akmeņsala ar jauno un veco Katlakalna baznīcu (Broce, 1793).

Ārējās saites

• Anton Friedrich Büsching. Magazin für die neue Historie und Geographie: IX. Land-rolle des Herzogthums Liefland vom Jahr 1765. Halle : Johann Jacob Curt, 1773. 363. lpp.
• August Wilhelm Hupel. Topographische Nachrichten von Lief- und Ehstland. Dritter und lelzter Band. Riga : zu finden bey Johann Friedrich Hartknoch, 1782. 52–54. lpp. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 5. augustā. Skatīts: 2017. gada 8. jūlijā.