Pāriet uz saturu

Dominikāņi

Vikipēdijas lapa
Šis raksts ir par tautu Centrālamerikā. Par reliģisku organizāciju skatīt rakstu Dominikāņu ordenis.
Dominikāņi
Dominicanos
Visi iedzīvotāji
11,5 miljoni
Reģioni ar visvairāk iedzīvotājiem
Dominikāna 9,4 miljoni
ASV 1,8 miljoni
Spānija 77 tūkstoši
Puertoriko 63 tūkstoši
Kanāda 16 tūkstoši
Venecuēla 11 tūkstoši
Valodas
spāņu valoda
Reliģijas
katoļi

Dominikāņi ir multietniska tauta Centrālamerikā, Dominikānas Republikas pamatiedzīvotāji. Veido valsts iedzīvotāju lielāko daļu, runā spāņu valodā, pēc konfesionālās piederības 95% ir katoļi. Kopējais skaits tiek lēsts ap 11,5 miljoniem, no kuriem 9,5 miljoni mīt Dominikānā. Ievērojama dominikāņu diaspora mīt arī ASV (1,7 miljoni), Spānijā un Puertoriko.[1]

Tautas nosaukums cēlies kā adjektīvs no spāņu kolonijas Espanjolas salā sākotnējā nosaukuma Santodomingo (Santo Domingo)Dominicanos. No etnonīma arī tika atvasināts pēc neatkarības iegūšanas jaunās valsts nosaukums La República Dominicana — Dominikāņu Republika.

Dominikāņu nācija veidojusies sajaucoties vietējiem taino indiāņiem ar dažādu laiku ieceļotājiem no dažādām zemēm. Mūsdienās 73% dominikāņu ir mulati (galvenokārt eiropiešu un afrikāņu pēcteči), 16% — eiropeīdi (galvenokārt spāņu un franču pēcteči), bet 11% — negroīdi. Pēc ģenealoģisko pētījumu datiem vidējais dominikānis par 58,1% ir eiropietis (ieskaitot levantiešus), 35,2% afrikānis un 6,4% indiānis.

  1. «Dominikaņi». Ģeogrāfijas vārdnīca Pasaules zemes un tautas. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 1978. 177. lpp.