Dong Fang Hong I
| Dong Fang Hong I 東方紅一號 | |
 Dong Fang Hong I makets izstādē | |
| Operators | Ķīnas Kosmosa tehnoloģiju akadēmija,  Ķīna |
| Izgatavotāji | Ķīnas Kosmosa tehnoloģiju akadēmija, Ķīna |
| Starts | 24.04.1970. 13:35:45 UTC |
| Starta vieta | Dzjucjuaņa Ķīna |
| Nesējraķete | Chang Zheng 1, Ķīna |
| Aktivitātes beigas | 14.05.1970. |
| Darbības ilgums | 20 dienas |
| NSSDC ID | 1970-034A |
| SCN | 04382 |
| Masa | 173,0 kg |
| Centr. ķermenis | Zeme |
| Orbītas veids | LEO |
| Lielā pusass | 7615,66 km |
| Slīpums | 68,42° |
| Periods | 110,24 min |
| Apogejs | 2046 km |
| Perigejs | 442 km |
Dong Fang Hong I (vienkāršotā ķīniešu: 东方红一号, tradicionālā ķīniešu: 東方紅一號, piņjiņs: Dōngfānghóng Yīhào) bija Ķīnas Tautas Republikas (ĶTR) pirmais Zemes mākslīgais pavadonis. Tas orbītā veiksmīgi tika palaists 1970. gada 24. aprīlī. Ar 173 kg tas bija smagāks par citu valstu pirmajiem pavadoņiem. Kosmiskajam aparātam bija raidītājs, kas pārraidīja tāda paša nosaukuma de facto nacionālo himnu. Pavadonis darbojās 20 dienas.[1]
Pavadonis tika izstrādāts Ķīnas Kosmosa tehnoloģiju akadēmijā dekāna Cjaņa Sjueseņa vadībā. Akadēmija formulēja “Trīs pavadoņu plānu”, kas sastāvēja no Dongfanghong I, pavadoņiem ar nolaižamo aparātu un ģeosinhronās orbītas sakaru pavadoņiem. Suns Dzjaduns bija atbildīgs par pirmā pavadoņa izstrādi.
Tolaik tika uzbūvēti pavisam pieci identiski kosmiskie aparāti, lai būtu rezerve, ja notiktu starta avārijas. Tā kā pirmais pavadonis startēja veiksmīgi, pārējos nebija vajadzības sūtīt kosmosā.
Uzbūve
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Pavadonis bija veidots lodei līdzīga simetriska daudzskaldņa formā ar 72 virsmām un diametru aptuveni viens metrs, tā masa bija 173 kg. Stabilizācijai tas rotēja 120 apgriezienus minūtē. Pasīvajai termoregulācijai ārējā virsma bija pārklāta ar apstrādātu alumīnija sakausējumu. Korpusam bija piemontētas četras ultraīsviļņu antenas, to garums bija aptuveni divi metri. Pavadonī bija uzstādīts mūzikas atskaņotājs ar dziesmu “Austrumi sārtojas”. Apakšējā daļa bija pievienota raķešpakāpei. Tam apakšā bija pievienots spīdīgs metālisks gredzens ar spilgtumu no +5 līdz +8.
Lidojuma gaita
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Dongfanghong I tika palaists 1970. gada 24. aprīlī 13:35:45 UTC ar nesējraķeti Chang Zheng 1 no Dzjucjuaņas Pavadoņu palaišanas centra. Pavadonis orbītā tika ievadīts 13:48 UTC.
Dongfanghong I 20 dienas pārraidīja dziesmu “Austrumi sārtojas”, kā arī telemetriju un datus no sensoriem. 14. maijā signāls no pavadoņa pārtrūka.
Pavadonis vēl joprojām ir Zemes orbītā. 2015. gada 24. janvārī tas bija orbītā ar perigeju 442 kilometri, apogeju 2046 kilometri un slīpumu 68,42 grādi. Šīs Zemei tuvās eliptiskās orbītas periods bija 114,09 minūtes uz vienu apriņķojumu.
Reakcija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Pēc Dongfanghong I veiksmīgās palaišanas Ķīna kļuva par piekto valsti pēc Padomju Savienības, ASV, Francijas un Japānas (Japāna tikai pirms dažiem mēnešiem bija palaidusi savu Ōsumi), kas saviem spēkiem palaidusi Zemes mākslīgo pavadoni.[1] Lai gan Dongfanghong I tika palaists 13 gadus pēc Sputnik-1, tā masa pārsniedza pārējo četru valstu pirmo pavadoņu kopējo masu. Pēc šīs palaišanas Cjaņs Sjueseņs ierosināja Ķīnas vadībai izstrādāt pilotējamo kosmosa programmu.
Atzīmējot pavadoņa palaišanas 35 gadu jubileju, 2005. gada 21. aprīlī Ķīnas Kosmosa tehnoloģiju akadēmija sapulcināja zinātnes un tehnoloģiju personālu, kas bija piedalījies Dongfanghong I projektēšanā, ražošanā un uzraudzībā.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 Dong Fang Hong I, the first Chinese satellite Louis de Gouyon Matignon, spacelegalissues.com, 2019-03-20